CITĀDAS BEIGAS – fināls

2023. gada 26. novembrī, tukumnieki Šlokenbekas muižā fermentēja prozu.
Uzdevums bija ne pa jokam grūts un ne pa jokam interesants,- uzrakstīt citādas beigas kādam no 3 žūrijas piedāvātajiem latviešu literatūras klasikas darbiem: “Purva bridējs”, “Kaķīša dzirnavas” un “Vanadziņš”.

6 no 11

Žūrijai (Bārbala Simsone, Jūlija Dibovska, Dzintars Tilaks) bija jālasa 11 darbi. Anonīmi.
Konkursa dalībnieki. No kreisās: Lelde Laugale. Ingrīda Zaķe, Ināra Bezmere, Guntis Tālers, Maija Laugale, Amanda Kempele un Krišs Grunte.
Darja Aristova nebija ieradusies finālā, bet Imants Liepiņš – neietilpa kadrā 🙂
No 11 darbiem 4 žūrija virzīja finālam. Vēl 2 darbus finālam izvirzīja paši autori, trešais autoru izvēlētais darbs sakrita ar žūrijas izvēli. Tātad finālā savas citādas beigas nolasīja 6 autori: Guntis Tālers, Ināra Bezmere, Amanda Kempele, Krišs Grunte, Guna Roze un Imants Liepiņš.
Neizskaidrojamas sakritības dēļ tie bija:
– 2 Vanadziņi,
– 2 Kaķīša dzirnavas un
– 2 Purva bridēji.

Dāvanas stāstam

Bet pirms lasījumiem notika kaut kas vēl nebijis – autori apdāvināja citu autoru stāstus. Kurš kuru – to noteica izloze. Un tā kā arī autori kolēģu darbus lasīja anonīmi, nevienam nebija ne jausmas, kas būs dāvanas saņēmējs. Nu, bet tas radošums! – nenopriecāties! Kristīne (uf! Purva bridēja citu beigu autore) saņēma “to nolādēto pudeli”, Kaķīša dzirnavu autors – kotleti, jo… viņa versijā varoņi cepa kotletes utt.

PURVA BRIDĒJI

Klausoties un skatoties Amandas Kempeles “Purva bridēju”, šķita – pati Kristīne atnākusi. Viņas uzrakstītajās beigās starp Edgaru un Akmentiņu notiek duelis, bet Kriša Gruntes versijā uzzinām, ka Kristīnei būs Edgara bērns.
 

Kaķīša dzirnavas

Ināras Bezmeres versijā īsto atbildi zināja pils vecais spogulis, bet Gunta Tālera sacerējumā – velis.

VANADZIŅŠ

Abās Vanadziņa versijās puisēna tētis izrādījās nelietis – Gunas Rozes stāstā viņš kalpo Staļina noziedīgajai filozofijai, bet Imanta Liepiņa “Vanadzņā” laivā pārvadā dinamītu, lai uzspridzinātu Brīvības pieminekli.

MŪZIKA

Citādas beigas skaņās ietērpa ģitāristu duets – Ģirts Pavēnis un Artūrs Kutepovs. Ak, kas tā bija par mūziku! Varētu klausīties tikai to, tikai to! To pašu sacīja mūziķi: viņi varētu visu dienu klausīties tik talantīgus lasījumus. (un tāda abpusēja mīlestība ir dārgums)
 

LAUREĀTI

KLAUSĪTĀJU balvu ieguva Imants Liepiņš par vienu no Vanadziņa versijām.
AUTORU balvu ieguva Guna Roze par otru Vanadziņa versiju.
ŽŪRIJA apbalvoja 4 autorus:
3. vietu dalīja konkursa debitante Amanda Kempele – Purva bridējs
un Ināra Bezmere – Kaķīša dzirnavas
2. vieta Imants Liepiņš un viņa Vanadziņš
un 1. vietu ieguva Guntis Tālers par savu Kaķīša dzirnavu versiju.
Konkursa laureāti. No kreisās: Amanda Kempele, Ināra Bezmere, Guntis Tālers, Guna Roze, Imants LIepiņš. Un žūrija: Jūlija Dibovska un Bārbala Simsone
festivāla Prozas lasījumi noslēguma pasākumā 10. decembrī Rīgā savu darbu lasīs GUNTIS TĀLERS.
Guntis Tālers
P.S. Žūrija lēma, ka Tālers nākamgad vairs nedrīkst piedalīties prozas fermentācijas konkursā, jo ir vinnējis jau 3 gadus pēc kārtas. Jādod iespēja arī citiem 😉 Iespējams – ņemsim viņu žūrijā.

Citādas beigas

Tukuma Literātu apvienība ikgadējam prozas konkursam “Tukuma prozas fermentācija 2023” izvēlējusies visai sarežģītu uzdevumu – uzrakstīt atšķirīgu nobeigumu kādam no latviešu literatūras kalsikas darbiem.
Kāds būs konkursa dalībnieku fantāzijas lidojums?
Vai kaķītis tiešām piedos saviem pāri darītājiem? (K.Skalbes “Kaķīša dzirnavas”).
Kā beigsies Edgara un Kristīnes stāsts? (R.Blaumanis “Purva bridējs”).
Varbūt Vanadziņa tētis tomēr atgriezīsies? (V.Lācis “Vanadziņš”).
To uzzināsim, svētdien 26.novembrī dodoties uz konkursa noslēguma pasākumu

Konkursa “Tukuma prozas fermentācija 2023 – Citādas beigas” nolikums

 KONKURSS

Tukuma prozas fermentācija 2023  “CITĀDAS BEIGAS”

NOLIKUMS

Autori, kuri dzīvo, mācās vai strādā Tukuma novadā un ir sasnieguši 16 gadu vecumu, aicināti piedalīties ikgadējā prozas konkursā – lasījumos, kas šogad veltīts latviešu literatūras klasikai.

MĒRĶI

  • Veicināt literāro jaunradi Latvijas trešajā lielākajā novadā, bagātināt novada kultūras dzīvi ar baudāmu un jēgpilnu literāru pasākumu.
  • Motivēt novada literātus attīstīt rakstītprasmi.
  • Izgaismot Latvijas literatūrā līdz šim neatklātus talantus, kas var rezultēties ar prozas debijas grāmatu.

AUTORS

Autors ir fiziska persona, kas uzrakstījusi konkursam iesniegto literāro darbu. Pseidonīma(u) izmantotājs ir tā pati fiziskā persona.

DARBA UZDEVUMS

Autors izvēlas kādu no žūrijas piedāvātajiem oriģināldarbiem un uzraksta tam citu – alternatīvu nobeigumu (nevis turpinājumu). Labāko darbu autori tos nolasa noslēguma pasākumā.

IZMANTOJAMIE ORIĢINĀLDARBI

  • Rūdolfs Blaumanis “Purva bridējs”
  • Kārlis Skalbe “Kaķīša dzirnavas”
  • Vilis Lācis “Vanadziņš”

DARBA NOSACĪJUMI

  • Tekstam jāsākas ar oriģināldarba teikumu, rindkopu vai tiešās runas daļu, kam turpmāk sekos jaunradītais teksts.
  • Teksts jārada, iespēju robežās saglabājot oriģināla stilu, taču ir atļauti literāri eksperimenti, piemēram, darbības pārvietošana uz citu laikmetu.
  • Katrs Autors drīkst iesniegt ne vairāk kā vienu darbu par katru oriģinālu.
  • Darbs ir Autora paša radīts, iepriekš nav publiski lasīts un publicēts (ieskaitot sociālos tīklus).
  • Apjoms – ne mazāk kā 6000 un ne vairāk kā 12 000 zīmes ar atstarpēm (2-4 datorlapas, rakstot ar 12 punktu lieluma burtiem).

PIETEIKUMĀ JĀIETVER

  • Darbs elektroniskā versijā, Word formātā.
  • Darba nosaukums un/vai izvēlētais literārais darbs.
  • Ziņas par Autoru: vārds, uzvārds un (ja ir) pseidonīms; saistība ar Tukuma novadu; īsa – ne vairāk kā 1000 zīmes ar atstarpēm –  radošā biogrāfija; kontaktinformācija: tālruņa numurs, e-pasta adrese.

PIETEIKUMI LĪDZ 2023.GADA 5.NOVEMBRIM (IESKAITOT)                                 nosūtāmi uz e-pastu [email protected] ar atzīmi “Citādas beigas”

ŽŪRIJA

Jūlija Dibovska – literatūras kritiķe, laikraksta “Kultūrzīmes” un izdevniecības “Latvijas Mediji” redaktore;

Bārbala Simsone – literatūrzinātniece un kritiķe, izdevniecības “Zvaigzne ABC” redaktore;

Dzintars Tilaks – rakstnieks un žurnālists.

DARBU VĒRTĒŠANA UN GODALGAS

Autoriem paliekot anonīmiem, žūrija:

  • izlasīs un novērtēs visus konkursam iesniegtos darbus. Vērtēšanas kritēriji: oriģinalitāte, literārā meistarība un teksta kvalitāte, oriģinālam pietuvināts stils, literāro eksperimentu ticamība;
  • noslēguma pasākumā nosauks labākos darbus, kurus nolasīs to Autori;
  • īpašās nominācijās apbalvos vairākus darbus, starp kuriem var būt arī finālā neiekļuvušie;
  • vienosies par vienu darbu, kas iegūs galveno – “Žūrijas balvu” un 100 eiro prēmiju.

Noslēguma pasākumā tiks piešķirtas arī “Klausītāju” un “Autoru” balvas ar 50 eiro prēmiju katrai. Kādu no naudas balvām var iegūt tikai tie Autori, kas nolasījuši savu darbu noslēguma pasākumā. Sakritības gadījumā viena darba Autors var saņemt visas trīs balvas.

Noslēguma pasākumā katrs Autors par savu darbu saņems rakstisku žūrijas novērtējumu, ko organizatori nepubliskos. Neieradušies Autori nevar sacensties par galvenajām balvām, bet žūrijas vērtējumu saņems elektroniski trīs dienu laikā pēc noslēguma pasākuma.

NOSLĒGUMA PASĀKUMS “CITĀDAS BEIGAS” NOTIKS 2023. GADA 26. NOVEMBRĪ (vietu precizēsim)

Pasniegtas Rumbas balvas

Visas 3 balvas - albumi ar gobelēnu un Pateicības raksti
7. maijā, TLA 60 gadu jubilejas svinību laikā Tukuma pilsētas Kultūras namā tika pasniegtas pirmās Rumbas balvas, kas veltītas dižam tukumniekam – dzejniekam, vēsturniekam, Tukuma Goda pilsonim ELMĀRAM AUGUSTAM RUMBAM, un ko pasniedz par brīvprātīgu un nozīmīgu sirdsdarbu Tukuma novada kultūrvēsturē un novadpētniecībā. Par kultūras, vēstures un kultūrvietu pētīšanu, saglabāšanu, popularizēšanu.
Attēlā Tukuma pilsētas kultūras nama skatuve. Priekšplānā milzīgs kinoekrāns, uz kura projicējas E.A. Rumbas portrets. Malā galdiņš ar balvām, blakus galdiņam ziedoši ķiršu zari, pie galdiņa stāv ceremonijas vadītāji un balvas pasniedzēji - Guna Roze-Tamule un Aigars Brics
“Rumbas balvas” pasniegšanas ceremonija
Balva Nr. 1 – VITOLDAM MAŠNOVSKIM
Par nozīmīgu sirdsdarbu Tukuma novada kultūrvēstures veidošanā – par arhitektūras mantojuma pētniecību, sistematizēšanu un popularizēšanu.
Vitolds Mašnovskis
Balva Nr. 2 – ZANEI SILIŅAI
Par nozīmīgu sirdsdarbu Tukuma novada kultūrvēstures veidošanā –
par kultūrvietas “Tukku Magi” iedzīvināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu.
Zanes Siliņas balvu rotāja arī Tukku Magi ēku apveidi
Zane Siliņa
Balva Nr. 3 – ŽANIM BEZMERAM
Par nozīmīgu sirdsdarbu Tukuma novada vēstures veidošanā –
par novada pilsētu un lauku fotografēšanu “šeit un tagad”, šo attēlu publiskošanu.
Žanis Bezmers
Laureāti saņēma Pateicības rakstus un unikālus mākslas darbus – fotoalbumus, kuros līmēt īstas fotogrāfijas. Albumu vākus rotā unikāls gobelēns ar nojaušamām Elmāra Augusta Rumbas labsirdīgās sejas aprisēm. Gobelēnu autore Aija Balandiņa. Balvu papildināja divas grāmatas – Elmāra Augusta Rumbas dzejas krājums “Puikas sirds un mūža zīmes” un TLA izdotais literārais almanahs “Kungs Tukums”.
Visi trīs laureāti kopā
No kreisās: Vitolds Mašnovskis, Zane Siliņa, Žanis Bezmers
Balvas pasniedza TLA valdes locekļi Guna Roze-Tamule un Aigars Brics.
Laureātiem bija veltīts arī muzikāls sveiciens – LNO orķestra mūziķes, brīnišķīgās akordeonistes Initas Āboliņas koncerts.
Spēlē Inita Āboliņa

Nākamo “Rumbas balvu” pasniegsim pēc 5 gadiem.

Literātu dienu meistardarbnīcas

Pēc īsas atelpas un Lieldienu brīvdienām “Tukuma Literātu apvienības” dalībnieki ar jaunu sparu turpinās iecerētā pasākumu cikla īstenošanu.

Aprīļa vadmotīvs būs literārās meistardarbnīcas, – arī tās varētu uztvert kā autoru tikšanās ar lasītājiem, tomēr, atšķirībā no bibliotēku pasākumiem, būs sava specifika. Meistardarbnīcu vadītāji stāstīs par ļoti konkrētām lietām, daloties sava radošā darba pieredzē un sniedzot konkrētus padomus tiem, kas paši apsver iespēju darboties (vai jau darbojas) literārajā lauciņā.

Meistardarbnīcas – afiša

Rakstniece un žurnāliste Guna Roze vadīs divas meistardarbnīcas.

18. aprīļa nodarbības tēma  – “Manuskripts pie redaktora”. Guna dalīsies savā redaktores pieredzē, pastāstot, kas notiek ar dzejas manuskriptu, kad tas iesniegts redakcijā un sākas tā vētīšana un labošana. Un kāpēc šis ceļš ir ne tikai nepieciešams, bet pat ļoti svarīgs.

Savukārt 20. aprīļa nodarbības “Žurnālista rokasgrāmata” apmeklētāji varēs uzzināt interesantus faktus par mediju darba niansēm no paša žurnālista skatu punkta. Abās darbnīcās būs arī praktiskas nodarbības.

Arī Guntis Tālers ir uzņēmies divu meistardarbnīcu vadīšanu.

26. aprīļa nodarbībā “Ļaundaru atmaskošana” viņš dalīsies dažos amata noslēpumos, stāstot par detektīvromānu radīšanas principiem, kanoniem un vēl dažiem rakstniecības stiķiem.

Savukārt “horror” žanra cienītājiem paredzēta tikšanās “Zosāda” 28. aprīlī, kur rakstnieks atklās savu šausmu stāstu rakstīšanas pieredzi.

Kā īpaša dāvana būs arī meistardarbnīca ziedu un skaistuma cienītājiem – pazīstamais īrisu un gladiolu selekcionārs Laimonis Zaķis 25. aprīlī vadīs nodarbību “Puķudārzs kā dzeja”. 

Visas meistardarbnīcas ir bez maksas, tās notiks TLA telpās, Tukumā, Tidaholmas ielā 3, 2.stāvā un sāksies plkst. 17.00.

Pasākumu ciklu atbalsta Tukuma novada pašvaldība.

Apciemojam novada bibliotēkas

Par godu “Tukuma Literātu apvienības” 60-ajai gadskārtai  rīkojam daudzveidīgu jubilejas pasākumu kopumu – “Literātu dienas novadā”, ko atklāja tikšanās ar lasītājiem Tukuma novada bibliotēkās.

Tikšanās “maratonu” 16. martā literāti atklāja uzreiz divās bibliotēkās. Guna Roze un Ināra Bezmere – Kandavas bibliotēkā, bet Ingrīda Zaķe un Guntis Tālers – Engurē (lasīt šeit).

Drīz pēc tam, vienlaikus ar pavasara iestāšanos, 21. martā Ingrīda Zaķe un Kandavas dzejniece Dagnija Gudriķe (viņa ir arī TLA veterāne – darbojās apvienībā jau kopš 1973. gada un pēc pārtraukuma ir atgriezusies) devās apciemot Slampes lasītājus.

Jau nākamajā dienā, 22. martā Pūres bibliotēkā ieradās uzreiz trīs literāti – Anna Jurševica, Aigars Brics un Ināra Bezmere. Sarunu un dzejas lasījumus kuplināja Aigars ar ģitāras skaņām un dziesmām; klausītāji varēja baudīt Annas un Aigara dialogus vārsmās, it kā turpinot un papildinot vienam otra domu, noskaņu, emociju. Ar šādu savdabīgu saspēli dzejas valodā abi autori ir uzstājušies Dzejas dienu sarīkojumā Rīgā un daudzviet novadā. Arī te, Pūrē, klausītāji likās dziļi uzrunāti, ko pauda ar patiesi siltiem aplausiem.

Uz Cēres bibliotēku 23. martā devās Ināra Bezmere un Baiba Talce, kur viņas sagaidīja vietējie jaunieši, labprāt iesaistoties Baibas piedāvātajā valodas un iztēles spēlē, kā arī nevairoties no dialoga.

24. martā Gunai Rozei un Guntim Tāleram bija divas vizītes – Jaunpils un Irlavas bibliotēkās,

Jaunpils bibliotēkā
Irlavas bibliotēkā

Tikšanās maratonu martā abi rakstnieki noslēdza Eiropas Rakstnieku dienā – 27. martā, Tukuma 2. vidusskolas aktu zālē, uzrunājot ap simtu vecāko klašu skolēnus.

Tukuma 2. vsk.

Galvenās tēmas, par ko literāti runāja tikšanos laikā – TLA vēsture, par Tukuma perspektīvām iegūt UNESCO Radošās – literatūras pilsētas statusu 2023. gadā un, protams, iepazīstināja ar savu daiļradi un nākotnes plāniem.

Dažas literātu atziņas un vērojumi pēc viesošanās bibliotēkās

 Ingrīda Zaķe par Engures bibliotēku: “Var redzēt, ka kultūras namam ir vai nu ļoti talantīgs algots interjera dizainers vai vienkārši darbinieki ar ļoti labu gaumi un mīlestību uz skaisto.”

Dagnija Gudriķe par Slampes bibliotēku: “Tā bija silta sirsnīga saruna un domu apmaiņa ne tikai par literatūru, bet arī par dzīvi un pašreizējo situāciju, atmiņām par padomju laiku, dažādām dzīves peripetijām, ar kurām saskaramies. Paldies Slampes pagasta bibliotēkai par laipno, sirsnīgo uzņemšanu un pavasara ziediem… īpašs paldies par saulespuķu sēklām, kuras noteikti iedēstīsim!”

Ināra Bezmere par Pūres bibliotēku: “Kādā brīdī šķita, ka Imants Ziedonis arī te klātesošs. Pūres bibliotēkas telpas noformējumā martam atvēlēta pelēkā no dzejnieka ,,Krāsainajām pasakām”. Cik daudz toņu un nianšu vienai necilai krāsai! Cik skaista un gaumīga kopīgā kompozīcija!”

Guntis Tālers par Jaunpils bibliotēku: “…atmiņā paliks pozitīvie, ieinteresētie, zinātkārie lasītāji, kas jautā nevis tāpēc, ka tā pieklājas, bet tāpēc, ka viņiem ir interesanti, pat neļaujot rakstniekam “aizslīdēt” no tēmas, un “novelkot viņu atpakaļ uz zemes”, lai pabeigtu uzdotā jautājuma iztirzāšanu. Patika, ka veidojās dzīvas diskusijas gan par literatūru un konkrētām grāmatām, gan kultūrpolitiku… Atzīšos, ka Jaunpils apmeklējums manī stimulēja dažu labu radošu ideju. Leģendas par Elles kalna pazemes ejām un bruņinieku, kurš manīts pils gaiteņos un kambaros – lielisks izejmateriāls kādam bailīgam stāstam, ko piedāvāt lasītājiem kārtējā Veļu laika krājumā.”

Guna Roze par tikšanos Tukuma 2.vidusskolā:  “Renovētajā skolā vēl nebijām bijuši un atzinām – tas ir ko vērts! Tādā skolā nevar nepatikt mācīties! Īpaši mūs uzrunāja skolas bibliotēkā iekārtotā “Grāmatu aptieka”. Viena “vitamīna” vārdā apzīmēt grāmatas saturu – tas ir nevien radošs, bet arī cilvēcīgi jauks eksperiments… Ko vērts bija arī mēģinājums 40 minūtes noturēt tik daudzskaitlīgas jauniešu auditorijas uzmanību. Neviltots bija prieks, kad kāda meitene atzinās, ka tieši pašreiz lasa Džordža Orvela “1984”. Ne jau tikai tāpēc prieks, ka mums sakrīt interesējošais žanrs, bet ka “viss nav slikti” – jaunieši lasa, turklāt izvēlas ļoti labu, vērtīgu literatūru!”

“Literātu dienas novadā” turpinās

Nez cik gadus vajadzētu, lai visi TLA autori paciemotos visās novada bibliotēkās? Tas ir retorisks jautājums. Bet tikšanās ar lasītājiem turpinās. Jau 20. martā Pūres lasītājus satiks dzejniece Dagnija Gudriķe un rakstnieks Guntis Tālers.

afiša “D.Gudriķe un G.Tālers Pūrē”

Literātu dienas KANDAVĀ un ENGURĒ

Vakar, 16. martā, četriem TLA literātiem gandrīz vienlaikus viesojoties divās novada bibliotēkās, atklājām “Tukuma Literātu apvienības” 60-ajai jubilejai veltīto tūri “Literātu dienas novadā”.

Kandavā – Guna Roze un Ināra Bezmere

KANDAVĀ plkst 14.00 ar Lasītāju klubiņa dalībniekiem (patiesību sakot – dalībniecēm) tikās GUNA ROZE un INĀRA BEZMERE. Afiša gan solīja Gvido Dragi, bet talantīgais rakstnieks slimības dēļ nevarēja ierasties, tāpēc viņa vietā uz Kandavu skaisti pavasarīgajā dienā devās Ināra Bezmere.
No kreisās: Pūres bibliotekāre Daiga Kārkliņa
Iepazīstinot auditoriju ar literātēm, bibliotekāre minēja, ka tikšanās notiek 16. martā – Leģionāru piemiņas dienā, tāpēc saruna gluži neviļus iesākās nevis par literatūru, bet par Latviju, neatkarību un drosmes jēdzienu.
Guna Roze atzinās, ka uz Kandavu devās pa taisno no Lestenes memoriāla, kur nolika ziedus tiem, kas, nebaidoties no tolaik pastāvošās varas vienīgā soda veida par šādu pārliecību – nāvessoda, palika uzticīgi idejai par brīvu Latviju. Viņa dalījās izjūtās, ka Ukrainas kara kontekstā uzraksts pie Lestenes kapiem “Man saulīte norietēja, tēvu zemi sargājot”, iedarbojas ar simtkāršu spēku. Un ka līdzās leģionāru, tāpat mežabrāļu drosmei mūsdienu “drosme” atsakoties no “Lielā Kristapa” balvas, tā izrādōt cīņu par viendzimuma pāru laulībām, izskatās kā zaimošana. “Izpratne par drosmi mūsdienās ir deformējusies,” secināja Guna.
No kreisās: Guna Roze, Ināra Bezmere
Oficiālo sarunu ievadīja TLA jubilejas gada pieteikums. Guna ar neslēptu lepnumu pāršķirstīja apvienības vēstures lappuses. Kā nē, ja Tukuma apvienība ir senākā literātu apvienība Latvijā, kas savā ilgajā pastāvēšanas laikā nav pārtraukusi darbību.
Pastāstījām arī par Tukuma ceļu UNESCO Radošo pilsētu tīklā, lai iegūtu Literatūras pilsētas statusu; par mūsu priekšrocībām, salīdzinot ar citām iespējamām Latvijas kandidātpilsētām. Vienojāmies, ka turēsim īkšķus par izdošanos! 🙂
Bibliotēka bija izvietojusi Gunas Rozes grāmatas, tāpēc nebija grūti uzsākt sarunu par rakstniecību. Guna jokoja, ka viņas proza “ķer laiku” – vēsturiskajam romānam “101. kilometrs” sekoja darbs par vienu dienu Latvijas 100-gades vasarā – “Sadursme”, bet tagad bija strādā pie antiutopiska romāna, kura darbība notiek ap 2070. gadu.
Guna nolasīja fragmentu no topošā romāna, pēc kura publikā atskanēja secinājums: “Labi, ka mēs tos laikus nepiedzīvosim”.
Nolasītais fragments izraisīja diskusiju par valodu – par svešvārdiem un valodnieku ieviestajiem jaunvārdiem, kas latviešiem drīzāk ir svešķermeņi. Neiztika arī bez kādam jokam, piemēram, mēģinot iztulkot vārdu “influencere” un “ilgtspēja” nozīmi.
Kad aiz loga jau virpuļoja īsts putenis, kas pavasari pēķšņi pārvārta ziemā, ar savu rakstīšanas pieredzi iepazīstijāja INĀRA BEZMERE. Viņa atzina, ka jēdziens “literārā patiesība” viņai ir svešs, jo neprot izdomāt stāstus,- viņa raksta par to, ko pati ir piedzīvojusi. Ināra arī aicināja ikvienu pierakstīt piedzīvoto. Kaut vai tāpēc, ka notikumi – pat koši un aizraujoši – mēdz ātri izbalēt no atmiņas, bet, ja tie ir pierakstīti, paliek kā piemiņa nākamajām paaudzēm.
Ināra Bezmere
Ināra nolasīja kuriozu pilnu atmiņu stāstu par to, kā viņa, būdama studente Liepājas universitātē, kopē ar kopmītņu istabas biedrēm 1974. gadā devās uz dzejnieces Mirdzas Ķempes bērēm Rīgā. Klausītājas atzina, ka stāstā bija tik atpazīstama tā laika studentu dzīve un sociālistiskās iekārtas vide, ka gluži vai teleportēja klausītājas viņu jaunībā.
Noslēgumā Guna Roze, atsaucoties uz tradīciju Tukuma Grāmatu klubā, sarīkoja mini ekspresviktorīnu ar jautājumiem, kuru atbildes bija izskanējušas sarunā. Uzvarētāja Zaiga Grantiņa balvā saņēma Gunas Rozes grāmatu “Sadursme”.
Kad viešņas bija apdāvinātas ar ziediem un Kandavas unikālo ozolzīļu kafiju skaisti izšūtā maisiņā, Lasītāju klubiņa dalībnieces viešņas cienāja ar pašu sagādātiem gardumiem un šķiroties sacīja – bijis tik interesanti, ka gribētos klausīties vēl un vēl.

Engurē – Ingrīda Zaķe un Guntis Tālers

ENGURES bibliotēkā pasākums sākās 15.00.
Pie engurniekiem viesojās rakstnieki INGRĪDA ZAĶE un šīs dienas vārda dienas gaviļnieks GUNTIS TĀLERS.
Iespaidos dalās Ingrīda Zaķe:
“Ierodamies mazliet pirms norunātā laika un jau pie ārdurvīm mūs sagaida priecīgs pārsteigums: skaisti izdekorēta ieeja ar pavasara ziediem un pūpolu zariem. Var redzēt, ka kultūras namam ir vai nu ļoti talantīgs algots interjera dizainers vai vienkārši darbinieki ar ļoti labu gaumi un mīlestību uz skaisto. Arī foajē jūtamies gaidīti, jo pie pašām durvīm mūsu afiša, pie kuras tūlīt nofotografējamies.
Ingrīda Zaķe un Guntis Tālers pie pasākuma afišas Engures bibliotēkā
Bibliotēkas telpās mūs sagaida ļoti sirsnīgas un laipnas darbinieces – bibliotēkas vadītāja Baiba Rorbaha ar savu palīdzi. Kamēr atģērbjamies un izvietojam grāmatas, jau ierodas apmeklētājas. Tikmēr direktore skaidro, cik mēs esam populāri: mans „Jūras valsis” atrodas pie lasītāja, tāpēc labi, ka paņēmu savu eksemplāru līdzi, bet Gunta grāmatas direktorei ar zvanīšanu un lūgšanos bijis jāatprasa no lasītājiem, lai varētu izvietot šajā tikšanās reizē. Es jokojot jautāju: „Vai atdeva puslasītas?”, nē, paspējuši izlasīt un atdot. Tā kā manam kungam Laimonim Zaķim arī šodien izmāca grāmata par īrisiem, direktore izstāda arī to. Apmeklētājām liela interese arī par Laimoņa darba veikumu.
Precīzi norunātajā laikā direktore iepazīstina ar mums un dod vārdu Guntim. Es tikmēr varu vērot publiku. Saskaitu, ka kopā ar mums un bibliotēkas darbiniecēm esam 12 cilvēki. Tik nelielas provinces bibliotēkai tas nav maz.
GUNTIS TĀLERS ir ļoti labi gatavojies un sāk savu izsmeļošo stāstījumu, izmantojot arī literāro almanahu „Kungs Tukums”. Viņa stāstījumu augsti novērtē Laimonis, kurš, lai gan pats ir izbijis tukumnieks, daudzus faktus no vēstures, kā arī iepriekšējo laiku literātus, nav zinājis. Guntim tiek uzdoti daudz jautājumu un viņš labprāt stāsta par detektīvu rakstīšanas procesu, par saviem biogrāfiskiem faktiem, par Tukuma vēsturi un ģeogrāfiju un daudz ko citu.
Tad vārds tiek dots man. Nolasu fragmentu no „Šugerbuša” par zvejnieku Arvīdu, ko veltu speciāli Engurei. Pēc tikšanās dzirdu, ka kāda kundze vēlas paņemt tieši šo manu grāmatu, diemžēl bibliotēka vēl nav to iepirkusi, bet sola drīzumā iepirkt.
Pilnīgi negaidot publikā mani sagaida priecīgs pārsteigums,- mani noklausīties un apsveikt ieradusies bijusī darba kolēģe – tulkotāja Vilja no Luksemburgas laikiem, kad kopīgi strādājām Eiropas Parlamentā. Nebiju viņu satikusi kopš 2006. gada. Uzdāvinu viņai savu grāmatu „Vairāk nekā miljonārs”, kur esmu aprakstījusi mūsu kopīgās darba gaitas tolaik.
Ingrīda Zaķe ar savu bijušo kolēģi Viju, kura nu ir viņas lasītāja
Guntim ir sava „pielūdzēja”, kura uzdāvina viņam dāvanu, bet nevienam nesaka, kas jaukajā paciņā iekšā.
  
Kad atbildēts uz daudzajiem jautājumiem, mums pasniedz ziedus un dāvanas. Kad esam kopīgi nofotografējušies ar bibliotekārēm un aktīvākajām lasītājām, tiekam aicināti pie bagātīgi klāta kafijas galda, kur mielojamies ar Engures izslavētās konditorijas „Kukul” gardumiem.

Grāmatu izstāde – sirēnu un tauru skaņu pavadījumā

Tukums ir senām leģendām apvīts, gleznainu pakalnu un Slocenes upes senlejas ieskauts. Tā ir vieta, kur  labsirdīgs milzis reiz sargājis ļaudis pret tumsas dēmonu uzbrukumiem, vieta, kur dārzniece Katrīna dāvājusi ikvienam brīnišķas rozes, līdz visi zinājuši, ka uz Tukumu jābrauc smukuma lūkoties. Un kur smukums, tur agri vai vēlu atlido daiļās mūzas, un viņām pa pēdām – protama lieta – mākslas un poēzijas radītāji. Pats pirmais bija kāds vācu literāts – Kristofors Fīrekers. Reiz jaunībā uzplaukusī mīlestība pret daiļu latviešu sievieti viņā bija pāraugusi par mīlestību pret visu latviešu tautu un šīs mīlas ziedi deva necerēti bagātus augļus. Tieši Fīrekeram varam būt pateicīgi par latviešu literatūras aizsākumiem.

/Guntis Tālers speciāli “Latvijas Grāmatu izstādei 2023”/

Finanses un konkurenti

Ikgadējie grāmatu svētki “Latvijas Grāmatu izstāde 2023” Ķīpsalā šogad notika no 3. līdz 5. martam. “Tukuma Literātu apvienība” – allaž piedāvājot arī novada kultūrvēsturiskos izdevumus – izstādē piedalījās jau sesto reizi.

Dalība izstādē ir dārgs prieks, un tikai lielajām izdevniecībām tas nozīmē tirgu un peļņu. Mums – tāpat kā citiem ne-izdevēju stendiem – izstāde nodrošina citur nesasniedzamu atpazīstamību gan apvienībai un vietējiem autoriem, gan Tukuma novada kultūrvietām, gan pašam novadam kā kultūrvērtību godātājam. Tieši atpazīstamības dēļ piedalāmies, un tas ir attaisnojies.

Četras no sešām reizēm Tukuma dalību Grāmatu izstādē atbalstījusi Tukuma novada pašvaldība, ko ļoti novērtējam, bet divas reizes piedalījāmies par saviem līdzekļiem. 2020. gadā stendu apmaksājām kopā ar Liepājas un Saldus literātu apvienībām, bet 2022. gadā izdevumus dalīja seši Tukuma autori, TLA un Tukuma muzejs. Šogad nepieciešamo finansējumu – 450 eiro ieguvām, piedaloties Tukuma novada kultūras projektu konkursā.

Jāatzīst, Covid mājsēdes laiks ir sagrāvis arī izstāžu tradīcijas. 2021. gadā izstāde vispār izpalika, pērn ieeja bija atļauta vien ar potēšanas sertifikātiem, kas negatīvi ietekmēja apmeklētāju skaitu (lai gan arī 22 tūkstoši nav maz). Šī gada apmeklējums pozitīvi atšķīrās no iepriekšējā gada, tomēr, ja salīdzina ar drūzmu, kas valdīja blakus esošajā izstādē “Skola 2023”, interese par grāmatu stendiem vērtējama kā pieticīga.

Rakstniece Ingrīda Zaķe secina: “Ja iepriekšējā gadā klusajam hobijam – grāmatu lasīšanai – par publikas uzmanību bija jāsacenšas nevien ar izstādi “Skola”, bet arī ar tādu spēcīgu konkurentu kā mājas mīluļu izstāde “Zoo expo” blakus hallē, tad šogad konkurents bija tikai viens – “Skola”. Toties – kāds! Uzstādīt blakus divas skatuves, kuras atdala tikai brezenta plēve, un vienlaikus organizēt uzstāšanos uz abām skatuvēm, ir pārdrošs organizatoru eksperiments, kas izgāzās.” Ingrīdai piekrīt šobrīd populārākais detektīvromānu autors Latvijā, tukumnieks Guntis Tālers: “Taisnība. No “Skola 2023” dažiem īpaši atraktīviem stendiem plūda gan sirēnu vaimanas, gan kuģu tauru pūtieni, gan armijas orķestra mūzika. Nenoliedzami, apmeklētāji, īpaši jaunieši, ar prieku izbaudīja dzīvās un spilgtās ekspozīcijas, tomēr tiem, kas trīs dienas pavadīja, strādājot stendos, šī skaņu kakofonija drīz vien kļuva nogurdinoša. To pamanīja arī izstāžu centra vadība un apsolīja, ka nākamgad grāmatniekiem kā senāk ierādīs atsevišķu halli, kur grāmatu autori, izdevēji un lasītāji varēs tikties daudz mierīgākā atmosfērā.”

UnikālaIs grāmatbruncis

Jau konkursa projekta pieteikumā norādījām, ka šogad atkal piedalīsimies stendā “Ekstra vērtie kurzemnieki” kopā ar Liepājas un Saldus apvienībām, jo tā lētāk. Paredzējām arī oriģinālu stenda dizainu. “Mūsu stends piesaistīja uzmanību ne vien ar smukām literātēm, bet arī ar savu oriģinālo noformējumu,” tā savā Facebook kontā atstāsta Guntis Tālers. “Fonā redzam krāsainus novadu tautiskos rakstus jeb stilizētus brunču fragmentus, kas atbilst īstajiem, etnogrāfiskajiem. Ja palūkojam tuvāk, redzam, ka raibi krāsainās svītras veidotas no grāmatu muguriņām, kuru toņi pieskaņoti oriģinālajam rakstam. Turklāt grāmatas ņemtas nevis, kādas pagadās, bet tieši novada literātu sarakstītās. Idejas autore – Guna Roze-Tamule.”

“Ideja radās, ikdienā  uz rakstāmgalda uzlūkojot piezīmju grāmatu, ko man 2019. gada Grāmatu izstādē uzdāvināja draudzene,” atklāj Guna. “Tās vāka dizains ir kā sešstāvīgs grāmatu plaukts – muguriņa pie muguriņas. Iedomājos: ja plauktos citu virs citas saliktu vienādas grāmatas, veidotos svītras, no kurām var atdarināt brunču rakstu. Trīs novadu brunču raksti līdzās izskatītos grezni. Turklāt plauktu varam veidot telpisku, sānos eksponējot kādas īpašas grāmatas vākus. Visi dalībnieki šo ideju apstiprināja, un sākās nebūt ne vienkārša tās īstenošana! Vispirms devos uz Tukuma Audēju darbnīcu lūkot prototipus – brunču paraugus. Safotografēju vairākus, bet stenda māksliniece izvēlējās košo Smārdes brunci.”

Tukuma grāmatbrunča prototips – Smārdes bruncis
No kreisās: Liepājas, Saldus un Tukuma grāmtbrunču prototipi
Stenda skice – vizualizācija

Līdztekus vairākām visu trīs novadu ZOOM sanāksmēm, nemitīgām domapmaiņām WhatsApp grupā un lietišķām sarakstēm e-pastos, sākās viens no piņķerīgākajiem posmiem – grāmatu piemeklēšana. Izrādās, košu grāmatu muguriņu tikpat kā nav. Pārsvarā tās ir melnas, netrūkst arī raibu, bet vienkrāsainas – īpaši dzeltenas, zaļas un rozā – deficīts. Vēl jo vairāk, ja tādas jāatrod starp novadnieku grāmatām. Lūdzām palīdzību Tukuma bibliotēkai un kopā ar vienmēr atsaucīgo Daci Brakmani tomēr izveidojām Smārdes grāmatbrunci. Tajā iekļuva vairākas Imanta Ziedoņa grāmatas, arī Māra Zālīte, Vilis Plūdonis, Andra Manfelde (visdeficītākais – indīgi rozā – izrādījās viņas “Adata”), Guntis Tālers, Rolanda Bula, Gundega Kaziņa, Dinijs Arvīds Deģis, Ieva Priede, Gvido Drage, Iveta Šimkus, Guna Roze un divi kopkrājumi. Bet galveno godu – grāmatu vākus –atvēlējām TLA dibinātāja Pētera Jurciņa mākslinieciski skaistajam dzejas krājumam “Akmeņi un zvaigznes”.

Mūsu grāmatbrunča goda vietā Pētera Jurciņa grāmata.

Pēc tam māksliniecei radās doma starp grāmatbrunču slejām iekārt krāsainus dziju kamoliņus. Guna Roze-Tamule stāsta: “Atkal devos uz Audēju darbnīcu, un tās vadītāja Vineta Šulca piedāvāja atspoles ar attiecīgu krāsu diegiem, kas izskatījās vēl efektīgāk nekā iecerētie kamoli. Mēbeles – grāmatu eksponēšanas letes – tāpat kā citus gadus aizņēmāmies no mums draudzīgā un pretimnākošā Tukuma teātra. Kad aizsūtīju Dacei Brakmanei stenda foto, viņa atbildēja: “Malači! Balva par noformējumu. Lai tikpat krāsaina TLA dzimšanas diena un turpmākie gadi!””

2. Tukuma Audēju darbnīcas atspoles lieliski papildina Saldus un Tukuma grāmatbrunci.

Stenda noformējumu iedzīvināja liepājnieku sagādātais ekrāns, uz kura nepārtraukti projicējās īpaši veidota video kolāža, kas cita starpā atgādināja gan par Tukuma literārās dzīves nozīmīgāko tradīciju “Sirds uz perona”, gan par “Prozas fermentāciju” un citiem literāriem notikumiem.

Jau pēc izstādes Guntis Tālers atzinās: “Es personīgi dzirdēju atzinības vārdus gan no izdevniecību pārstāvjiem, gan rakstošajiem kolēģiem, kurus satiku izstādē. Rakstnieces Jana Egle, Ramona Indriksone un Gunita Lagzdiņa mūsu stenda dizainu slavēja arī Facebook ierakstos.” Unikālais grāmatbruncis tagad ir mājās – Tukumā – un būs eksponējams arī citos pasākumos, piemēram, Rožu svētkos.

Teicams kultūrklāsts

Pērn Grāmatu izstādes kultūras programmu atklāja tieši tukumnieku uznāciens. Šogad uz skatuves bijām izstādes pirmajā pēcpusdienā un laimīga sagadīšanās, ka šajā laikā hallē valdīja klusums. Turklāt mūsu uzstāšanās bija neparasti kupli apmeklēta. Ja pirms tam uz skatuves notiekošo vēroja padsmit līdz divdesmit skatītāju, tad mūsu stundā izskatījās, ka tuvu vai visas 90 sēdvietas ir aizņemtas.

Mūsu performance bija veidota divās daļās. Pirmajā visu trīs novadu literārās dzīves “garaiņi, kas veicina vārīšanos” – liepājniece Linda Zulmane, saldēniete Inta Švaža un mūsu Guna Roze-Tamule – ar prezentācijām un stāstījumiem mēģināja atbildēt uz jautājumu “Kas virza kurzemnieku īpašo literāro dzīvi: tradīcijas, ambīcijas vai cilvēkfaktors?”

No kreisās: Inta Švaža, Guna Roze, Linda Zulmane

Otrajā daļā uz skatuves bija Kurzemes autori, kuri vispirms uz pasākuma vadītāja (Liepu tēvs Varis Siliņš) āķīgajiem jautājumiem asprātīgi atbildēja saviem vārdiem, pēc tam – ar savu dzeju vai prozas fragmentiem.

Uz izstādes kultūras programmas skatuves Kurzemes rakstnieki un dzejnieki. No kreisās: Gunita Lagzdiņa, Jana Egle, Linda Skranda, Ieva Samauska, Inta Švaža, tukumnieki Guntis Tāles un Ingrīda Zaķe, Liene Gūtmane, Gunita Boka un Liepu tēvs jeb Varis Siliņš.

“Paldies Gunai par veiksmīgu scenāriju mūsu uzvedumam,” uzteic Ingrīda Zaķe. “Tas nostrādāja. Pie manis pienāca kāda apmeklētāja un teica: „Man, lūdzu, to grāmatu, no kuras jūs lasījāt uz skatuves.” Savukārt Guna pateicas kolēģim Guntim Zariņam (Tāleram): “Guntis šogad uzņēmās un apzinīgi veica visas ar izstādi saistītās organizatoriskās lietas, kas prasa milzu laika un enerģijas, tāpēc es varēju nodarboties tikai ar radošo pusi – domāt par noformējumu un scenāriju. Viens to visu nevar paveikt nevainojami. Tieši šādi, manuprāt, izpaužas biedrības spēks – kopdarbs ir nenovērtējami svarīgs.”

Aigars Brics un Guntis Zariņš stendā ienes Tukuma “brunci”.

Par piedāvājumu stendos novērojumi ir Guntim. “Grāmatu un to izdevēju klāsts – vismaz manā subjektīvā skatījumā – varēja būt plašāks. “Tukuma Literātu apvienības” organizētajā stendā “Ekstra vērtie kurzemnieki” kopā ar Liepājas un  Saldus novadu literātiem eksponējām 66 dažādus izdevumus, no tiem: 23 prozas darbus, 15 dzejas krājumus, 28 kultūrvēstures un vēstures pētījumus. Šāds grāmatu klāsts atzīstams par visai plašu, pārspējot pat dažu apgādu piedāvāto sortimentu. Tukumnieku devums stendā: 25 grāmatas (proza – 10, dzeja – 2,  kultūrvēsture – 13). Atkal jāatzīmē Gunas ideja par īpaši veidotām cenu zīmēm – tās rotāja attiecīgā novada brunču raksts.”

3. Tukuma novada grāmatu cenu zīmes rotā Smārdes brunča prototipa attēls.

Tāpat kā pērn, arī šogad vislielākā apmeklētāju interese bija par kultūrvēstures darbiem un citiem izdevumiem, kurus grāmatnīcās nopirkt nav iespējams. Ingrīda Zaķe, kura stendā strādāja visas trīs dienas, saka: “Prieks, ka izstādes apmeklētāju vidū bija ļoti daudz tādu, kas interesējas par mūsu tautas kultūrvēsturi, literāro mantojumu, ģeopolitiskajiem procesiem. Pie galdiņa ar šāda veida grāmatām pulcējās daudz interesentu. Gandrīz katrs pašķirstīja Armitstedu, Jaunpili, Jaunmokas, un daudzi arī nopirka. Jau otro gadu pēc kārtas mūsu stenda pārdotāko grāmatu “topa” virsotni iekaroja Tukuma muzeja izdotās Anša Lerha–Puškaiša “Pasakas par putniem”. Tās aizgāja uz „urrā” un pat pietrūka. Tātad labu literatūru lasītājs novērtē. Šīs vērtības droši varam prezentēt arī nākamajā izstādē.”

Rezumējums. Pirmkārt, autora klātbūtne grāmatu pārdošanai un autora atpazīstamībai ir ļoti svarīga, par to esam pārliecinājušies visus sešus gadus. Otrkārt, kā tukumnieki tomēr bijām vairāk ievēroti nekā kopējā stendā. Tāpēc nākamgad atkal piedalīsimies kā “Tukuma Literātu apvienība”. Vēl labāk, ja uz stenda lepotos uzraksts “Tukums – UNESCO Literatūras pilsēta”.

  

Literātu dienas novadā

Gatavojoties TLA 60 gadu jubilejai, ko atzīmēsim maijā, uzsākam tūri “Literātu dienas novadā” – tiksimies ar lasītājiem vai visās Tukuma novada bibliotēkās.

Vairāk info sadaļā “Pasākumi”.

Joprojām esam atvērti uzaicinājumiem.