Ķēves dēls Kuvids jeb Oda uzņēmējiem

Mātes meta kauliņus kopā un jaundzimušo papīros ierakstīja «Māte Nr. 1, Māte Nr. 2 un Māte Nr. 3.» Katra vienu dienu auklēja, vienu gāja darbā, trešā brīva. Visi trīs beztēva dēli uzauga kā brāļi. To, kas dzima likumīgajai sievai, dēvēja par atraitnes dēlu Kuvidu, mīļākās puiku par Kuvidu kreiso, bet trešo citādi nesauca, kā vien par Kuvidu ķēves dēlu.

Pasaules alga

Ieslīdējis dievnamā, Sešpirkstis sevi apzīmēja ar krusta zīmi, trīs reizes paklanījās, un pats sev nopurpināja: – Kungs, mans Radītāj, apžēlo mani! Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs! Kungs, piedod man par visiem grēkiem!

Tikai mācības

Cik ilgi jau brienu? Dažreiz pāris soļu ir jūdze, bet, jūdze – viens pūtiens. Laiks un telpa nekad nav mērāmi vienādi: pietiek ar sekundes simtdaļu, lai satiktu savu lodi, bet, kamēr ataug sūna, pat gads nav nekas.

Veikals ir vieta

Tālākais seko tik sasodīti ātri, ka grūti aptvert acu priekšā notiekošo. Dzērājs savelk lūpas čokurā un ar nelielu ķermeņa atliecienu atver muti, no kuras lido siekalu receklis, kas traucas tieši pārdevējas sejā. Apsargs, atlocījis piedurknes, tuvojas abiem pudeļu brāļiem un tos ar spēcīgu tvērienu tuvina izejai. Jaunā sieviete steigšus izskrien cauri zālei un ienirst miglas zonā. Cita pārdevēja aizslēdz viņas kasi un pārskaita palikušo naudu.

Balva

Vārdi vēlās un vēlās nepārtrauktā straumē, zemi, rūcoši, dzīvnieciski gārdzieni… tā nebija Melitas balss, nē, pat ne sievietes, ne dzīva cilvēka, ne šīs pasaules radības balss, tās bija skaņas no pazemes, no mirušo valstības, no kādas tumšas vietas, ko var redzēt tikai visļaunākajos murgos, no kuriem pamostamies ar mežonīgi pukstošu sirdi un jausmām par tikko piedzīvotu nāves pieskārienu…

Ar putniem

Dzejnieka un ornitologa Jāņa Baltvilka dzimšanas dienas atceres pasākumā 29. jūlijā viņa dzimtajās mājās “Zīlītes” Tukuma literāti īpašā veidā piedāvāja fragmentus no saviem darbiem, kur pieminēti putni. Apmeklētāji tos nolasīja un  visi kopā meklēja asociācijas “putni – cilvēki”.
Pāri ielai iesprūdis elektrības vados, bezcerīgi stirkājās milzīgs, melns putns izplestiem spārniem. Ievijies kā starp nošu līnijām – […]

Līgonakts, Jāņunakts

stāsts
Bezgalgarajā, spilgti apgaismotajā slimnīcas gaitenī valdīja tukšums, klusums un miers. Dežūrējošā medmāsiņa, noliekusies pār galdu, pildīja kaut kādas veidlapas, ik pa brīdim uzmetot acis turpat līdzās esošajam atvērtajam personīgajam planšetdatoram, kurā, kā varēja noprast, paralēli notika privāta sarakste. Kādu brīdi arī ekrānā valdīja tukšums, un miers. Kā nu ne – visa Rīga, visa Latvija šobrīd […]

Piena Zvaigzne

– Govs tu tāda! – brēca Saša, pēdējiem spēkiem mēģinot noturēt ķēdi ar mietu, ko spītīgais dzīvnieks rāva prom pa ganībām. Protams, ka govs, govs pilnā godībā – ragi, četras kājas, četri pupi, aste gaisā, dunduru mākonis apkārt spindz. Govs vārdā Zvaigzne – jo pati gandrīz pilnīgi melna, pierē nes baltu zvaigzni. Govs Zvaigzne vēl […]

Rīga – mana mīla

Bet Pūrē mākoņmaiss pārplīsis, un saule izlīgojusi pretī slapjā gurnautā. Un es priecājos, ka mani „kaķa lāsti” debesīs nekāpj. Es taču mīlu to Rīgu! Tāpēc, ka tāpēc. Rīga ir mana mīla. Rīga ir… Rīga ir Aleksandra.

Kā mani no iepirkšanās gribēja atradināt

Kā jebkura sieviete – un vispār – kā jebkurš cilvēks! – reizēm mēdzu iepirkties. Ar ikdienišķo pārtikas sagādi problēmu nav: lielveikalā sakrauj groziņā visu, ko vajag, mazliet no tā, ko gribas un pārējo – ko atceries, un dodies pie kases. Tur jaunas un žiglas meitenes ar tradicionālo deviņklašu izglītību ātri pārbauda kodus, sarēķina summu – […]