Ilga Bindre

TLA biedre kopš 2006. gada

Kad 2005. gada rudenī atsāku strādāt Zemgales vidusskolā, izveidojās ciešāka saskarsme ar skolotāju Baibu Reinbergu. Kā literāts no viņas guvu daudz jaunu atziņu; līdz tam rakstīju vairāk “savam priekam”. Baiba toreiz bija TLA vadītāja, un es atsaucos viņas uzaicinājumam pievienoties. Tā  sākās mana sadarbība ar Tukuma literātiem. Radās iespēja par dzeju un dzejniekiem uzzināt vairāk, nekā lasot laikrakstos, kā arī pašai būt šajā vidē; tuvāk iepazīt līdzcilvēkus, viņu darbus. Caur apvienību man pavērās iespēja “izlīst no pagrīdes” un pa reizei publicēties presē. Katra tikšanās TLA dod jauna spēka dzirksti, un tam ir liela nozīme manā izaugsmē.

Mans moto

Labāk mazāks darbu apjoms, toties kvalitatīvāk!

 

 

Anna Jurševica

TLA biedre kopš 2017.gada decembra

Tukuma novadā,vēlāk pilsētā, dzīvoju kopš 70.gadu sākuma.
40 darba gadi aizvadīti dažādās skolās, palīdzot jaunajai paaudzei apgūt vizuālo mākslu un svešvalodu. Aizejot pelnītā pensijā, iegūto brīvību izmantoju dažādās aktivitātēs – riteņojot, slēpojot un dejojot vairākos kolektīvos. Kādā brīdī, pašai par pārsteigumu, atnāca dzeja. Iespējams pietrūka kādas garīgās vertikāles.
Prieks būt kopā ar pieredzējušiem, saprotošiem līdzbiedriem, kuri prot netikai klausīties, bet arī sadzirdēt.

 

Imants Liepiņš

 

Redžinalds Grikmanis

 

Guna Roze

TLA biedre (vadītāja 8 gadus, no 2011. g. aprīļa līdz 2019. g. martam)

Pēc 30 Rīgā nodzīvotiem gadiem nokļuvu Tukumā, kur ārpus mājas sienām pusotru gadu nezināju nevienu cilvēku. Liktenis redzēja, cik vientuļi jutos, tāpēc žurnāla “Citādā pasaule” izskatā sagatavoja iespēju – piedāvāja uzrakstīt par tukumnieci Sarmu Upesleju. Sarma pierunāja mani atnākt uz literātu sanāksmi un varbūt pat kļūt par apvienības vadītāju, kā arī notika. Tobrīd dzejnieku pulkā biju vienīgā proziste.
TLA man nozīmē vārtus uz Tukumu, iespēju dažādos kontekstos paraudzīties uz nozari, uz ļoti atšķirīgām radošajām personībām un kultūras norisēm. Kā arī veltīt krietnu daļu savas enerģijas šīs jomas sakārtošanai. Kopš komandā pamazām iesaistījās vēl trīs prozistes, jūtu spēcīgu atbalstu nebeidzamajos darbos.

Mans moto

Esmu atbildīga par to, KĀ esmu uzrakstījusi. Lasītājam nedrīkst piedāvāt viduvēju lasāmvielu, gluži tāpat kā tirgū nedrīkst pārdot bojātus produktus.

 

Baiba Talce – Reinberga

TLA kopš 1996. gada

Tukums – mana mīla – kopš 1984. gadā te atveda vīrs. Tolaik pelēkā pilsētele, salīdzinot ar zaļo Pierīgu, nemaz nepatika, bet liktenim labpatikās, ka atgriezos 1993. gadā, kad strādāju Sēmē un paliku te pavisam, solījusies Zemgales vidusskolai. TLA ļaudis 20 gados man bijuši aizbilstamie, spalvas brāļi, rūpju bērni, skolēni – bet vienmēr mani domubiedri un atbalstītāji literatūrā. Pati atbalstu ikvienu “pīlēnu”, jo neviens skolotājs nezina, kad tas pārtaps par gulbi dzejā vai nākamo Denu Braunu prozā. No mana komandsastāva palikuši maz biedru, bet tiem piepulcējušās jaunas, interesantas sejas. Un vislabākais! – bagātas personības, jo rakstnieks – vientuļnieks, paldies Dievam, nav šī gadsimta parādība.

Mans moto

Celt un nest ar vārdu un mīlu, kāpt lejā un augšup no jauna…

 

Aigars Brics

Aivis Briesma

Veronika Ailte

Sarmīte Krecere

Marta Trufane

Guntis Zariņš

Maija Laugale

Ingrīda Zaķe

Ināra Bezmere

Dagnija Gudriķe

 

 

MŪŽĪBĀ AIZGĀJUŠIE

Pēteris Cīmanis

Elmārs Augusts Rumba

Anna Rumba

Marija Anmane

Tukuma literātu apvienībā – vai kā nu kuru brīdi tā saucās – darbojos (vai brīžiem nedarbojos) kopš 1967.gada. Iesākumā rakstīju īsus dzejolīšus un arī īsprozu. Izplūst garumā joprojām neesmu iemācījusies, tātad par romānu rakstītāju laikam vairs nekļūšu… Ir gatavs stāstu krājums, taču… nejūtu motivāciju deldēt apgādu sliekšņus. Manuprāt, latviešiem rakstnieku arī bez manis ir pietiekami daudz, un “vecmodīgā rakstīšanas stila” laiks vēl nav pienācis.

Mans moto

Nemoki sevi un lasītājus – raksti tikai tad, kad psiholoģiski jūti, ka nevari nerakstīt. Un, jā, latviešu valodai jābūt iespējami perfektai gramatiski un ar bagātīgu vārdu krājumu – to es turpinu mācīties, apgūt un slīpēt. Dzimtās valodas saglabāšana ir mūsu – rakstošo misija!

 

Sarma Upesleja

Tagad, kad darba gadi aiz muguras, vairāk laika varu veltīt sev un dzejai, ko sāku rakstīt jau skolas gados, un daudzveidīgā saskarsme ar cilvēkiem radusi atbalsi manos darbos. TLA radošajā gaisotnē atrodu domubiedrus, aizvien jaunas idejas, kā arī saņemu objektīvu kritiku.

Mans moto

Labs vārds kā pakāpiens, uz kura dienu sākt.