Ināra Bezmere

TLA valdes locekle

Biedrībā kopš 2022. gada maija

Nāku no lauku vides Sēlijā. Izstudēju latviešu valodu un literatūru Liepājas pedagoģiskajā institūtā (1975), mācījos kultūras vēsturi LU (1997), daudzus gadus strādāju par skolotāju Grobiņā, Madonā, Rīgā.
Kopš 2002. gada mūsu ģimene vasarās saistīta ar Cērksti. Kad pilnībā pārcēlāmies uz Tukuma novadu, mērķtiecīgi atradu sabiedrību, kurā ir interesanti, kur es iederos un varu pielikt arī savu roku un izdomu. Kur turpinu darboties ar valodu un literatūru kā vaļasprieku. TLA ir mana pēdējo gadu labākā izvēle.

Mans moto:

Ar kājām stingri pie zemes, ar skatu uz galotnēm.

Ilga Bindre

TLA biedre kopš 2006. gada

Kad 2005. gada rudenī atsāku strādāt Zemgales vidusskolā, izveidojās ciešāka saskarsme ar skolotāju Baibu Reinbergu. Kā literāts no viņas guvu daudz jaunu atziņu; līdz tam rakstīju vairāk “savam priekam”. Baiba toreiz bija TLA vadītāja, un es atsaucos viņas uzaicinājumam pievienoties. Tā sākās mana sadarbība ar Tukuma literātiem. Radās iespēja par dzeju un dzejniekiem uzzināt vairāk, nekā lasot laikrakstos, kā arī pašai būt šajā vidē; tuvāk iepazīt līdzcilvēkus, viņu darbus. Caur apvienību man pavērās iespēja “izlīst no pagrīdes” un pa reizei publicēties presē. Katra tikšanās TLA dod jauna spēka dzirksti, un tam ir liela nozīme manā izaugsmē.

Mans moto:

Labāk mazāk, toties kvalitatīvāk!

Aigars Brics

Aivis Briesma

Redžinalds Grikmanis

Redžinalds Grikmanis - Gvido Drage

Dagnija gudriķe

TLA valdes locekle

biedrībā atsāka darboties 2023. gada sākumā

Esmu piedzimusi, uzaugusi, skolā gājusi un visu mūžu nodzīvojusi skaistajā Kurzemes mazpilsētā – Kandavā. Dzeju sāku rakstīt jau skolas laikā. 16 gadu vecumā, Veltas Veiriņas uzrunāta, iestājos Tukuma Literātu apvienībā. Vēlāk ilgus gadus dzeju nerakstīju, nodarbojos ar dzīves prozu, nodibināju ģimeni, audzināju bērnus, strādāju. Atsāku rakstīt ap 2007. gadu. Ar dzeju ir vieglāk, jo visus kreņķus un nebūšanas „norakstu nost”. Vērojot dzīves dažādās spēles, vārdi paši atnāk un tiek pierakstīti.

Mans moto:

Viļņošanās viennozīmīgi ir labāka par bezvēju.

Anna Jurševica

TLA biedre kopš 2017.gada decembra

Tukuma novadā,vēlāk pilsētā, dzīvoju kopš 70.gadu sākuma.
40 darba gadi aizvadīti dažādās skolās, palīdzot jaunajai paaudzei apgūt vizuālo mākslu un svešvalodu. Aizejot pelnītā pensijā, iegūto brīvību izmantoju dažādās aktivitātēs – riteņojot, slēpojot un dejojot vairākos kolektīvos. Kādā brīdī, pašai par pārsteigumu, atnāca dzeja. Iespējams pietrūka kādas garīgās vertikāles.
Prieks būt kopā ar pieredzējušiem, saprotošiem līdzbiedriem, kuri prot netikai klausīties, bet arī sadzirdēt.

Maija Laugale

TLA valdes locekle

biedrībā kopš 2022. gada

Esmu uzaugusi Tukuma novadā, bet par mājām uzskatu visu pasauli. Ironiski, taču nerimstošā interese par svešvalodām un citu valstu kultūrām mani patiesībā ir satuvinājusi ar latviešu valodu un Tukumu. Sapratu – tas taču ir tik ekskluzīvi runāt un rakstīt latviski! Tukuma literātiem pievienojos pēc veiksmīgas debijas 2021. gada konkursā “Tukuma prozas fermentācija”. Par šo pasākumu uzzināju pavisam nejauši no “Neatkarīgajām Tukuma Ziņām”, jo pirms tam nemaz nebiju dzirdējusi, ka mums Tukumā ir aktīvi rakstnieki vai literāri konkursi. Tad, Gunas uzaicināta un pamudināta, nonācu pašā literātu epicentrā TLA, un tas man ir devis daudz unikālu iespēju gan piedalīties iedvesmojošos pasākumos, gan apzināties savas spējas un mācīties no jau pieredzējušiem rakstniekiem.

Mans moto:

Iedvesmojies, iedvesmojot citus!

Imants Liepiņš

Liene millere

TLA valdes locekle

Biedrībā kopš 2025. gada

Liene Millere

Tukuma literātiem pievienojos pēc veiksmīga starta 2024. gada konkursā “Tukuma prozas fermentācija”. 2025. gada sākumā tiku uzaicināta pievienoties TLA, ko arī ar lielu prieku pieņēmu kā savu jauno izaicinājumu, jo tikai dažus mēnešus esot biedra statusā saņēmu godpilno izvirzījumu kļūt par daļu no valdes. No sirds cenšos man dāvāto uzticēšanos nepievilt un aktīvi līdzdarbojos gan pasākumu plānošanā, gan īstenenošanā. Kļūšana par biedru man nenoliedzami ir bijis milzu ieguvums, jo tas ir ne vien pavēris jaunas literārās iespējas publicēties novada avīzē un citur, bet arī dāvājis lieliskus zinošus kolēģus, pie kuriem varu vērsties pēc padoma un palīdzības.

Mans moto:

Nav svarīgi vai tu domā, ka vari to izdarīt, vai, ka nevari, jo abos gadījumos tā ir patiesība. (Henrijs Fords)

Irīna Pumpure

TLA kopš 2024. gada

Irīnas Pumpures portrets

Esmu Tukuma puses meitene mūža garumā.
Skolās gājusi, ģimeni nodibinājusi, bērnus un mazbērnus izaudzinājusi, zemnieces maizes garozas biezumu izbaudīdama. Bet paralēli tam – domājusi, dungojusi un piefiksējusi ap mani un ar mani notiekošā atbalsi. Gadu gadiem to centīgi slēpdama rakstāmgalda atvilknē.
Tikai mūža nogalē, citu iedrošināta, spēru drosmīgu soli un iznācu no savas viensētas.
Atļāvos atrādīt to, kas visu mūžu bijis tuvs man pašai. Vārdus, kas pie manis nākuši priekos un bēdās. Jo vecāka kļuvu, jo mazāk vārdu vajadzēja lai saprastu sevi un mani saprastu citi. Un tā ir laime, ja vari savas mūža dienas būt kopā ar tiem, kas saprot.

Mans moto:

Ja paradīzes nav tevī, citur to neatradīsi.

Guna Roze-Tamule

TLA valdes priekšsēdētāja

biedrībā kopš 2011. gada marta

Guna Roze - TLA biedre un vadītāja Pēc 30 Rīgā nodzīvotiem gadiem nokļuvu Tukumā, kur ārpus mājas sienām pusotru gadu nezināju nevienu cilvēku. Liktenis redzēja, cik vientuļi jutos, tāpēc žurnāla “Citādā pasaule” izskatā sagatavoja iespēju – piedāvāja uzrakstīt par tukumnieci Sarmu Upesleju. Sarma pierunāja mani atnākt uz literātu sanāksmi un varbūt pat kļūt par apvienības vadītāju, kā arī notika. Tobrīd dzejnieku pulkā biju vienīgā proziste.
TLA man nozīmē vārtus uz Tukumu, iespēju dažādos kontekstos paraudzīties uz nozari, uz ļoti atšķirīgām radošajām personībām un kultūras norisēm. Kā arī veltīt krietnu daļu savas enerģijas šīs jomas sakārtošanai. Kopš komandā pamazām iesaistījās vēl trīs prozistes, jūtu spēcīgu atbalstu nebeidzamajos darbos.

Mans moto:

Lasītājam nedrīkst piedāvāt viduvēju lasāmvielu, gluži tāpat kā tirgū nedrīkst pārdot bojātus produktus.

Baiba Talce – Reinberga

TLA kopš 1996. gada

Baiba Talce - Reinberga Tukums – mana mīla – kopš 1984. gadā te atveda vīrs. Tolaik pelēkā pilsētele, salīdzinot ar zaļo Pierīgu, nemaz nepatika, bet liktenim labpatikās, ka atgriezos 1993. gadā, kad strādāju Sēmē un paliku te pavisam, solījusies Zemgales vidusskolai. TLA ļaudis 20 gados man bijuši aizbilstamie, spalvas brāļi, rūpju bērni, skolēni – bet vienmēr mani domubiedri un atbalstītāji literatūrā. Pati atbalstu ikvienu “pīlēnu”, jo neviens skolotājs nezina, kad tas pārtaps par gulbi dzejā vai nākamo Denu Braunu prozā. No mana komandsastāva palikuši maz biedru, bet tiem piepulcējušās jaunas, interesantas sejas. Un vislabākais! – bagātas personības, jo rakstnieks – vientuļnieks, paldies Dievam, nav šī gadsimta parādība.