Zelta svece 2025

Pirmreizīgs gads!

10. janvārī, kad sniegvilkšņa (šogad parādījies tāds jaunvārds) piepūsts bija Tukums, aizputināta Kandava un aizvilkti ceļi starp abām novada pilsētām, TLA mājās Tidaholmas ielā, ko literāti mīļi sauc par Tidaholmu, valdīja silta un gaiša noskaņa smieklos un atmiņās. Gandrīz visu kolektīvu kopā bija saaicinājis ikgadējais pasākums “Zelta svece”, kurā TLA tradicionāli atskatās uz iepriekš paveikto un saka paldies tiem, kas radoši rosījušies, atbalstījuši un ko ievērojamu paveikuši.

Nebija viegli izšķirties, kuru notikumu vai cilvēku katrā nominācijā apbalvot, jo 2025. gads biedrībai bija ļoti ražīgs. Balsotāji kā vienmēr bija paši literāti, noteikums tikai viens – pats par sevi balsot nedrīkst.

Jau otro gadu pašdarinātas, oriģinālas balvas – Zelta sveces – bija sarūpējusi TLA vadītāja Guna Roze-Tamule. Šoreiz to formai – grāmatu kaudzītei ir īpaša nozīme, jo pērn TLA izdots rekordliels grāmatu skaits – astoņas.

“Visdārgākais šai dzīvē ir laiks,” sacīja apvienības vadītāja. “Pateicībā par to, ka jūs veltāt savu brīvo laiku biedrībai un mūsu ieceru realizēšanai, es savu gadumijas laiku veltīju jums, izgatavojot un apzeltījot 27 sveces. Divu vienādu nav.” G.Roze-Tamule savā uzrunā sacīja, ka 2025. gads biedrībai bijis krāšņiem notikumiem un arī sasniegumiem piepildīts, taču tikpat sarežģīts. “Nekad agrāk valdei nav bijis jārisina tik nepatīkamas problēmsituācijas. Tomēr gada izskaņa bija lieliska, kas atkal ceļ spārnos un dod spēku nākamajam cēlienam.”

Izrādās, aizvadītajā gadā vairākas lietas literāti darījuši vai piedzīvojuši pirmoreiz. Izvēloties notikumus, par kuriem balsot, literāti atzīmējuši neticami daudz un dažādu debiju.

– Pirmo reizi izveidota tikai Tukuma novada dzejnieku dzejas kompozīcija.

– Pirmo reizi literāti kā aktieri piedalījās apjomīgā dzejas uzvedumā “Kad Rozes ar kokiem sarunājas” Jaunmoku pils alejā un Tukuma luterāņu baznīcā.

– Pirmo reizi rakstījām literārus tekstus rokdarbiem Rožu svētku izstādei “Ļauj uzplaukt…”.

– Pirmo reizi kāds mūsējais devās ārzemju rezidencē – Imants Liepiņš uz Ķīnu.

– Pirmoreiz tieši Tukums kā pozitīvs piemērs ar atsevišķu prezentāciju tiek izcelts starptautiskā konferencē “Rītdienas balsis: dzejas nozīme mūsdienu izglītības sistēmā”.

– Pirmo reizi tulkotājs pats uzrunāja TLA, sakot, ka vēlas Tukuma literatūru nest pasaulē. Tas notika jauniešu organizētā “Lasīšanas maratona” laikā.

– Domes nepietiekama atbalsta dēļ pirmo reizi nenotika “Sirds uz perona”, tāpēc pirmo reizi bija jāatsakās arī no VKKF finansējuma.

– Pirmoreiz lasījām dzeju uz jumta.

– Pirmo reizi latviešu grāmatas 500 gadu vēsturē iznāk Tukuma autoru kopkrājums – konkursa “Tukuma prozas fermentācija” labāko stāstu izlase “Tukuma sviests”.

– Kādam no mums tieši 2025. gadā notika pirmā autorstunda, kādam tapa pirmais manuskripts, trīs mūsējiem – pirmās grāmatas, kāds piedzīvoja sava teksta dziesmas pirmatskaņojumu, kāds uzrakstīja pirmo dzejas ciklu, vēl kādam bija pirmā pieredze projektu konkursā, kādam – pirmā uzvara literārā konkursā.

– Pirmo reizi esam radījuši filmas, ko var noskatīties tikai mežā (iespējams, pat pasaulē nav nekā līdzīga).

– Pirmo reizi iegūstam valsts finansējumu Tukuma rakstnieku rezidencei un arī Literatūras nozares profesionālu nevaldības organizāciju atbalstu. Tātad pirmoreiz valsts līmenī esam atzīti par profesionālu organizāciju.

– Pirmo reizi mums vienā gadā tik daudz jaunu biedru – 4 biedri un 2 kandidāti.

“Zelta svece 2025” balvas un to saņēmēji

KOLEKTĪVA NOZĪMĪGĀKIE NOTIKUMI:

GADA SKAISTUMS – dzejas kompozīcija “Kad rozes ar kokiem sarunājas” Jaunmoku pils alejā un Tukuma luterāņu baznīcā. Skaists kolektīvs darbs. Pirmo reizi radīta visu laiku Tukuma novada autoru dzejas kompozīcija – poēzijas un mīlestības stāsts, kas izrādīts brīnumskaistās vietās. Skaista dzeja, skaista vide, mūzika un aktierspēle, skaisti cilvēki, kleitas, cepures un rozes = gada SKAISTUMS. Patiesi krāšņs notikums, kura laikā Tukuma literāti tapa par smukumu, pēc kā brauc uz Tukumu. Un mīlestība mums šobrīd ir tik ļoti nepieciešama!

GADA TROKSNIS – “Sirds uz perona” 15 gadi. Starptautiskā Dzejas dienu akcija nenotiek. Tik daudz e-pastu pašvaldībai, deputātiem, daudz apspriežu un vārdi, vārdi, vārdi… Tomēr dome neturēja solījumu – trūkstošo mazumiņu naudas nepiešķīra. TLA pieņēma drosmīgu lēmumu – atteicās no VKKF finansējuma. Pēc tam apmulsušas sejas un cilvēku sašutums par pašvaldības rīcību. Arī caur troksni mūs nesadzirdēja, taču tie, kam pasākums mīļš, saorganizējās paši, –  lasījumi notika vairākās vietās Latvijā un arī ārpus tās – “Sirds uz perona” izdzīvoja.

GADA UZDRĪKSTĒŠANĀS – Dzejas dienu lasījumi “Dzeja kāpj debesīs” bibliotēkas terasē. Drosmīga un daudzsološa ideja, kas izskan jau nosaukumā.Drosmīga nepiekāpšanās, kad īpašnieks draudēja neļaut dzejniekiem “uzdzīvot uz jumta”.

Dzejas uzvedums “Kad rozes ar kokiem sarunājas”.   Par literātu uzdrīkstēšanos darboties aktiermākslā. Par radošu, bet izaicinošu spēles laukuma izvēli – Jaunmoku pils liepu aleja un baznīca.

GADA NOTIKUMS – VKKF Literatūras nozares profesionālu nevaldības organizāciju atbalsts. Par valsts līmeņa augsto novērtējumu sarežģītā konkursā un iespaidīgā konkurencē. Līdz ar šo TLA ir atzīta par profesionālu literatūras nozares organizāciju. Laime un lepnums būt vienā sarakstā ar cienījamiem nozares spēlētājiem.

GADA JOKS – “Uzmanību! Dzīvi autori!!!” – uzraksts uz TLA auto borta Tukuma Rožu svētku nobraucienā. Par daiļu, tematisku un humorīgu literātu braucienu vaļējā kravas mašīnā. Par asprātīgu joku “Uzmanību! Dzīvi autori!”, kas spontāni radās, gaidot nobrauciena startu, un veikli tika uzrakstīts uz mašīnas aizmugures borta.

Citi nominētie joki:

Valdes jociņš, ko aizguvām no bijušā sadarbības partnera: “Jānodara tās lietiņas”.

Literāti – zagļi. Literātu iela Harmonijas ielā Rožu svētkos – košs pasākums, kas izraisīja kādas tukumnieces sašutumu, ka literāti nozaguši māksliniekiem ielu.

Pārteikšanās. Dodoties prom no Ināras Bezmeres grāmatas “Cērkstes mozaīka” atvēršanas svētkiem Šlokenbekas muižā, Guna stāstīja par Prozas fermentācijas lasījumiem, kas tur reiz notikuši, un teica: “Un tovakar uzkrita tāds skaists, balts un pūkains sviests.”

Pārrakstīšanās. Kāda pasākuma afišā Guntis Tālers bija pierakstīts kā “Gunta Tālere”.

Neuzrakstīšana. Rožu svētku rokdarbu izstādes “Ļauj uzplaukt…” darbiem veltījām literārus tekstus. Mūsu teksti un to autoru vārdi šiltēs bija, rokdarbu autoru vārdu – nebija. Izskatījās, ka literāti adījuši, tamborējuši, izšuvuši…

Dzejnieki ballēsies uz jumta. Laicīgi noorganizētu pasākumu “Dzeja kāpj debesīs” bibliotēkas terasē pēdējā brīdī gandrīz atceļ ēkas īpašnieks, jo pārpratis ideju. Beigās atnāk pats pavērot, un, saprotot, ka uz jumta nenotiek ballīte, paklausās novadnieku dzeju.

Matērijas pašorganizācija TLA birojā. Tuvojoties 2026. gada pasākumam “Zelta svece”, iepriekšējā gada fotogrāfijas, kas bija izvirzītas nominācijai “Gada foto”, pašas sāka atbrīvot vietu pie sienas – pašatlīmējas un nokrīt. Jāpadomā, kā procesu uzlabot, lai attēli turpmāk sakristu kārtīgā kaudzītē.

LITERĀTU INDIVIDUĀLIE SASNIEGUMI

GADA DEGSME

Liene Millere – nenogurstoši piedalās un uzvar literāros konkursos. Deg par TLA un sargā kā savu bērnu. Motivējoša valdes locekle, tic sapņiem un iedvesmo lielām lietām. Atsaucīga un aktīva pasākumos.

Ilze Muceniece – Īsta, dzirkstoša, neslāpēta degsme gan literatūrā, gan biedrības dzīvē. Grib un var paveikt pilnīgi visu. Šķēršļu nav, ir risinājumi! Īsts spridzeklis jeb pagale, kas var degt arī viena.

Liene Kurka – Savos sarkanajos tērpos nerimstoši un azartiski liesmo, piedaloties vai visos TLA notikumos – Rožu svētkos un auto izdekorēšanā, uzvedumā “Kad rozes ar kokiem sarunājas”, komunikācijā ar varenajiem, lai dzeja varētu “kāpt debesīs”, un pieprasot paskaidrojumus par “Sirds uz perona” gremdēšanu. Kopā ar bērnu lasa dzeju uz perona un iesaistās vilkaču video filmēšanā.

Guna Roze-Tamule – Aizrautīga, fanātiski neatlaidīga, spēj pārvarēt visas grūtības, vadot TLA un attīstot vilkaču tēmu arvien jaunos veidolos. Iedvesmo citus vistrakākajām idejām – pat performancēm tumšā novembra mežā. Bez Gunas nebūtu TLA!

GADA IZAUGSME – Maija Laugale. Leģendas lasījums Durbes pilī. Publikācijas Avīzes Nosaukums, lasījumi izdevuma atvēršanā un uz ezera Kurzemes Dzejas dienā Talsos. Pirmā autorstunda. Pirmais dzejas cikls veiksmīgi startē konkursā. Iekļauta kopkrājumos  Ceļā uz Liepāju un Tukuma sviests. Galvenā loma uzvedumā “Kad rozes ar kokiem sarunājas”. Prezentē Tukumu ārvalstu konferencēs, novada prezentāciju literatūras skolotāju seminārā un domes vadībai.

GADA SASNIEGUMS – Liene Millere. Par iekļūšanu krājumā “Latviešu spoku stāsti”. Iegūto augstāko vietu konkursā “Vakara romāns 2026”. Par iekļaušanu un lasījumu festivāla “Prozas lasījumi” programmā, un par 2. vietu konkursā “Tukuma prozas fermentācija”. Ilze Muceniece – Par veiksmīgu debiju konkursā “Tukuma prozas fermentācija” – stāsts “Glābēji” iekļūst finālā, saņem divu žūrijas locekļu simpātiju balvas un rakstnieka Vlada Spāres publisku apsolījumu – publikāciju žurnālā “Jaunā Gaita”.

GADA VĒSTNIEKS – Maija Laugale par Tukuma cildināšanu starptautiskā mērogā. Par Tukuma literātu iesaisti starptautiskos pasākumos un darbības popularizēšanu soctīklos. Arī par aizrautīgu un drosmīgu dalību akcijā “Sirds uz perona”, esot prom no Latvijas un iesaistot arī citu valstu cilvēkus. Gvido Drage par latviešu valodas un Tukuma vārda nešanu pasaulē, ierunājot pasaku “Brēmenes muzikanti” latviešu valodā. Ieraksts nonāk Brēmenes pasaules valodu kolekcijā.

GADA IZRĀVIENS – Liene Millere. Tikko iestājās TLA, jau drīz ievēlēta valdē, kur darbojas ar pilnu atdevi. Enerģisks izrāviens Tukuma literārajā vidē. Publikācijas Kultūrzīmēs un NTZ, uzstāšanās podkāstos un TV. Studijas Literārajā akadēmijā, uzvaras konkursos, iznāk divi kopkrājumi un pirmais romāns.

GADA UZDRĪKSTĒŠANĀS – Ināra Bezmere. Par projektu “Cērkstes mozaīka”. Ar savas pirmās grāmatas ideju uzdrīkstas piedalīties pašvaldības Literatūras projektu konkursā, gūst atbalstu, atrod izdevēju, veiksmīgi uzraksta manuskriptu, seko izdošanas procesam un aizvada vērienīgus atvēršanas svētkus. Uzdrīkstas publicēt sava kultūrvēstures pētījuma fragmentus NTZ.

GADA NOTIKUMS – Anna Jurševica. Otrā dzejas krājuma “Laiks iegraužas tevī” izdošana un skaistie atvēršanas svētki.

GADA TEKSTS – Ināra Bezmere. Domu grauds “Lasīšana mūs var aizvest neparedzamos virzienos. Izrādās, ka rakstīšana arī.” Tāpat arī visa “Cērkstes mozaīka”.

GADA PUBLIKĀCIJA – Guna Roze. Teksts par kādu laimes pilnu mirkli Nīderlandes senākajā avīzē Leeuwarder Courant, pateicoties UNESCO Literatūras pilsētas Leuvardēnas projektam “Small Delights”, kas īpašu prieku sagādāja ārzemju latviešiem.

GADA GRĀMATA – Guntis Tālers “Tukuma karš”

GADA AUTORS – Guntis Tālers. Divi iespaidīgi romāni un stāsti kopkrājumos. Romāns “Tukuma karš” aizsācis notikumu virkni: vērienīgi atvēršanas svētki, autora dalība pasākumos par Tukuma vēsturi, literāri-vēsturiska pastaigu maršruta izveide un konkurss jauniešiem. Zvaigzne ABC mēneša autora gods. Meistarklases, uzstāšanās radio, televīzijā un  “Rīgas Grāmatu svētkos”. Ražīgs publicista darbs.

ZELTA BIEDRS

Redžinalds Grikmanis (Gvido Drage) – Viņš tiešām ir mūsu Zelta biedrs!!! Personīgajā 90-gadē ieejot, joprojām ir nerimstoši radošs 20. un 21. gadsimta aktīvās domas kultivētājs. Ar neatņemamu sparu publicējas “Jaunā Gaitā”, iesaistās pasākumos, notikumos un konkursos. Ja vajag, ģenerē tēmas dzejas lapām, ja vajag – pieņem izaicinājumu literāriem dueļiem, ja vajag – ierunā pasaku Brēmenes valodu kolekcijai. Viņa dzīves pieredze katrā notikumā  ienes humora piesitienu.

Liene Kurka – Vienmēr dalās ar savām zināšanām un ir klāt ar izpalīdzīgo roku, kad to visvairāk vajag praktiski: gatavo uzdevumu Muzeju nakts viktorīnai, uzbur Labo vārdu rozi Rožu svētkos, piešķir literātiem Rožu vāģi un saraksta tam citātu palagus. Līdz pēdējai cerībai cīnās par un ar “Zīlītēm”, neļauj izčākstēt nevienai labai idejai, un pat honorāru par duelēšanos festivālā atstāj biedrībai.

Guna Roze-Tamule – Pašaizliedzīga brīvprātīgā darba darītāja – piedāvā arvien jaunas pasākumu idejas, raksta scenārijus un veido režijas, nenogurstoša cīņā par finansējumu un projektu rakstīšanā. Neatlaidīgi uztur TLA kārtību, aktīvi piedalās visos TLA pasākumos un arī parāda drosmi no kāda atteikties. Izdzīvotāja šajā trakajā gadā un joprojām turpina turēt buru.

Irīna Pumpure – Nesavtīgu un sirsnīgi līdzdarbojas gandrīz visos TLA notikumos. Ar mirdzošu mieru un viedumu veido Tukuma jauno lasītāju paaudzi, vadot nodarbības bērniem un izvērtējot bērnu veikumu dažādu konkursu žūrijās. Nekad nevienu kolēģi neaizmirst goda dienās un neļauj aizmirst pārējiem.

GADA ATBALSTS (piešķir TLA vadītāja)

Lienei Millerei – Līdzdarbojusies pilnīgi VISOS valdes apspriežamajos jautājumos un risinājusi VISAS problēmas, nežēlojot brīvo laiku, negulētās stundas un neizlasītās grāmatu lappuses. PALDIES!

Lienei Kurkai – Milzīgs PALDIES par atbalstu Rožu svētkos un ieguldīto laiku, cenšoties atmudžināt nedraudzīgo  “Zīlīšu” līgumu. Paldies par atsaucību un aktīvo atbalstu biedrībai, risinot gan praktiskus, gan juridiskus jautājumus.

Irīnai Pumpurei – PALDIES par mīlestības pilno un ilgi tīto Baltvilka dzejas kamolīti; par daudzajiem veltījumu sacerējumiem rokdarbu izstādei. Paldies, ka reizēs kad TLA tiešām pietrūkst “brīvā laika miljonāru”, Tu vienmēr esi klāt!

Ilzei Muceniecei – PALDIES, ka nekad, pilnīgi nekad neatsaki palīdzību, pat ja kaut kas jāizdara vēlu vakarā vai vienīgā brīvajā laikā. Paldies, ka mums esi!

Marko Markusam Gustānam – Labo darbu godavīrs! Ķepu talkas un nakts trasītes Vilkaču takā, maršruta “Baltā vilka zaļais ceļš” fiziska pabeigšana, komandas stiprināšana Kurzemes Dzejas dienās Talsos, projekts, lai stacijā Tukums 1 būtu “Sirds uz perona” zīme, TLA pārstāvniecības stiprināšana domes kultūras komisijā – PALDIES par šo visu! Ja Markuss apsola, Markuss izdara!

Aijai Balandiņai (Aija nav TLA biedre, bet TLA ik gadu paldies saka arī kādam ārpus biedrības, kas atbalstījis un aktīvi līdzdarbojies) – Šogad bija sajūta, ka Tu jau esi mūsējā – kopā ar mums Raudā, Literātu ielas organizēšanā, rokdarbu apdzejošanā, dzejas uzvedumā baznīcā, romāna “Tukuma karš” atvēršanā, tumšos stāstiņos zāģētavā un pat Fermentācijā. PALDIES par entuziasmu, izpalīdzību un radošumu!

GADA FOTO – Guntis Zariņš: “Nepiedienīgs piedāvājums”

Uzņemts Tukuma Rožu svētku laikā Literātu ielā. Ko Rožu svētku vēstniecei Ilzei Muceniecei tikko pateica Literātu ielas runasvīrs Ģirts Ķesteris?

“Vai vēlies par to paklačoties?”

Foto uzņemts mirkli pirms lasījumiem “Dzeja kāpj debesīs” Tukuma bibliotēkā. Veiksmīgā kadrā notverti TLA dzejniece Elita Viškere un Tukuma Grāmatu kluba aktīvists Juris

Atziņas

Četru balvu saņēmēja, rakstniece un TLA valdes locekle Liene Millere, saņemot pirmo sacīja: “Ja reiz kaut ko daru, tad no visas sirds. Ja reiz mani ievēlēja valdē, tad jādara viss, lai attaisnotu uz mani liktās cerības.”

Divu romānu autore Liene Kurka saņēma balvas trīs nominācijās. “Lepojos būt viena no TLA!  Mēs katrs esam maza šūniņa, bet visi kopā veidojam spēcīgu stropu! Es nekad netiktu pie trim Zelta svecēm, ja nebūtu pārējo stropa bitīšu! Šis gads mums iemācīja: Ja tev aizver durvis, nekāp caur logu,” atgādināja Liene.

Arī Maija Laugale, saņemot balvu “Gada vēstnieks” sacīja paldies visam kolektīvam: “Es nebūtu vēstniece, ja nebūtu, ko vēstīt. Un aizgājušajā gadā bija tik daudz ko vēstīt!”

TLA jaunais biedrs Marko Markuss Gustāns, saņemot biedrības vadītājas balvu “Gada atbalsts”, atgādināja zelta vērtu domu graudu: “Tu vari teikt “Es to nevaru”, un tev būs taisnība. Vari teikt “Es to varu”, un arī tev būs taisnība. Es izvēlos varēt.”

Līdzīgs vēstījums arī Ināras Bezmeres teiktajam, saņemot “Gada uzdrīkstēšanās” Zelta sveci: “Kad tad uzdrīkstēties, ja ne  tagad? Laika nemaz nav tik daudz.”

 

Tukuma prozas fermentācija 2025

KONKURSS

Tukuma prozas fermentācija 2025 – IESĀKUMĀ BIJA DZEJA

NOLIKUMS

Tukuma novada autori – iesācēji un profesionāļi – kuri sasnieguši 16 gadu vecumu, aicināti piedalīties ikgadējā prozas konkursā – lasījumos. Konkursu organizē “Tukuma Literātu apvienība”, konkurss notiek divās kārtās.

MĒRĶI

  • Veicināt literāro jaunradi UNESCO Literatūras pilsētā Tukumā un Tukuma novadā.
  • Motivēt reģiona literātus attīstīt rakstītprasmi.
  • Bagātināt Latvijas kultūras dzīvi ar baudāmu un jēgpilnu literāru pasākumu.
  • Izgaismot Latvijas literatūrā līdz šim neatklātus talantus.
  • Sekmēt procesu “autors satiek izdevēju”.

AUTORS

  • Autors ir fiziska persona, kas uzrakstījusi konkursam iesniegto literāro darbu. Pseidonīma(u) izmantotājs ir tā pati fiziskā persona.
  • Katrs autors drīkst iesniegt ne vairāk kā vienu darbu.
  • Autors, kurš divos iepriekšējo gadu konkursos pēc kārtas saņēmis galveno – Žūrijas – balvu, nākamajā gadā konkursā piedalīties nedrīkst.

DARBA NOSACĪJUMI

  • Pretendents izvēlas latviešu autora dzejoli, kas komponēts kā tautā pazīstama dziesma latviešu valodā, un saraksta stāstu, kura pamatā ir šīs dziesmas teksts.
  • Darbs ir autora paša radīts, iepriekš nav publiski lasīts un publicēts (arī sociālajos tīklos).
  • Teksta apjoms – ne mazāk kā 6000 un ne vairāk kā 12 000 zīmes ar atstarpēm (2-4 datorlapas, rakstot ar 12 punktu lieluma burtiem).

PIETEIKUMĀ JĀIETVER

  • Darbs elektroniskā versijā, Word formātā.
  • Fails ar dzejoli un nešifrēta saite uz dziesmu (YouTube, Spotify vai cita publiski pieejama vietne).
  • Darba nosaukums (“Iesākumā bija dzeja” nav nosaukums).
  • Ziņas par autoru: 1) vārds, uzvārds, pseidonīms (ja tāds ir), 2) saistība ar Tukuma novadu, 3) īsa – ne vairāk kā 1000 rakstzīmes ar atstarpēm –  radošā biogrāfija, 4) kontaktinformācija: tālruņa numurs, e-pasta adrese.

 

PIETEIKUMI LĪDZ 2025. GADA 2. NOVEMBRIM (IESKAITOT) nosūtāmi uz e-pastu [email protected] ar atzīmi “Tukuma prozas fermentācija”

 

ŽŪRIJA

  • Bārbala Simsone – literatūrzinātniece un kritiķe, izdevniecības “Zvaigzne ABC” redaktore.
  • Linda Kusiņa-Šulce – literatūrzinātniece un kultūras žurnāliste, izdevniecības “Latvijas Mediji” redaktore.
  • Guntis Tālers – rakstnieks.
  • Vladis Spāre – rakstnieks.

 

DARBU VĒRTĒŠANA UN GODALGAS

 Pirmajā kārtā autoriem paliekot anonīmiem, žūrija izlasa un rakstiski novērtē visus konkursam savlaicīgi iesniegtos un atbilstoši Nolikumam noformētos darbus.

Vērtēšanas kritēriji:

  • oriģinalitāte, uzdrošināšanās,
  • stāsta atbilstība izvēlētā dzejoļa/dziesmas tekstam,
  • literārā meistarība un teksta kvalitāte,
  • dramaturģija un sižeta virzība.

 

Žūrija labākajiem darbiem piešķir īpašas nominācijas (vai vietas) un vienojas par vienu darbu, kura autors iegūs galveno – “Žūrijas balvu” un 200 (divi simti) eiro prēmiju. Šo un citus labākos darbus žūrija izvirza konkursa otrajai kārtai – lasījumiem noslēguma pasākumā.

Autori izlasa (anonīmi) pārējos konkursa darbus un nobalso par viņuprāt labāko darbu, kas pretendēs uz “Autora balvu” ar 100 (viens simts) eiro prēmiju. Par savu darbu balsot nedrīkst. Autori, kas nepiedalās šajā balsojumā, nevar pretendēt uz “Autora balvu”.

Otrajā kārtā – noslēguma pasākumā – žūrija vienu no finālistiem, kas savus darbus nolasījuši publiski, izvirza dalībai festivālā “Prozas lasījumi 2025”. Otrajā kārtā tiek piešķirta arī “Klausītāju balva” un 100 (viens simts) eiro prēmija un “Autoru balva”. Sakritības gadījumā viena darba autors var saņemt visas trīs balvas.

 

NOSLĒGUMA PASĀKUMS

  • Uz noslēguma pasākumu tiek aicināti visi konkursanti (autori).
  • Pasākuma laikā tiek nosaukti darbi, kas iekļuvuši otrajā kārtā. Šo darbu autori savus darbus nolasa publikai.
  • Uz “Klausītāju balvu” un dalību festivālā “Prozas lasījumi 2025” pretendē tikai tie darbi, kas lasīti finālā.
  • Noslēguma pasākumā katrs autors saņem rakstisku žūrijas novērtējumu par savu darbu, neatklājot vērtētāja vārdu. Autora neierašanās gadījumā vērtējumu saņem elektroniski trīs darbdienu laikā pēc pasākuma. Bez autora piekrišanas organizatori šos vērtējumus nepubliskos.

 

NOSLĒGUMA PASĀKUMS NOTIKS 2025. GADA 28. NOVEMBRĪ PLKST 17.00. DURBES PILĪ, TUKUMĀ

“Sirds uz perona” 2025. gadā nenotiks

 Īsais stāsts

Lai noorganizētu starptautisko Dzejas dienu akciju “Sirds uz perona” (tālāk teiksim – Sirds) tādā kvalitātē, kā tā notikusi pēdējos 3-4 gadus, taupīgi veidojot tāmi un iesaistot daudz brīvprātīgos, nepieciešami ap 7500 Euro. Tāmi veidojam pēc 14 gadu pieredzes un iepriekšējā gada faktiskajām izmaksām – maksimāli precīzi, jo cienām nodokļu maksātāju naudu un nekādu slēpto rezervju mums nav. Piemēram, 2024. gadā pašvaldība Sirdij piešķīra 5500 euro, no kuriem izlietojām tikai 3333 euro.  

Zinot, ka pašvaldība šogad gatava piešķirt Sirdij uz pusi mazāku summu nekā izlietojām pagājušajā gadā, pat pēc drastiski samazinātas tāmes un vēl vairāk brīvprātīgo iesaistes palika nemaināms iztrūkums 973,00 euro, bez kura – grozi kā gribi – Sirds nevar notikt, vai arī nāktos būtiski pazemināt tā kvalitatīvo izpildījumu. Ņemot vērā, ka “Sirds uz perona” ir starptautiska mēroga pasākums, mēs nevēlējāmies graut mūsu pilsētas un novada prestižu, izdarot to kaut kā, tāpēc nolēmām pasākumu šogad nerīkot.

20. jūnijā informējām Tukuma novada pašvaldību, ka Sirds šogad nenotiks. Informējām arī VKKF, ka nepietiekama finansējuma dēļ projekts nevar notikt, tāpēc līgumu ar VKKF par piešķirto summu neslēgsim.

Uzskatām, ka tas ir vienīgais pareizais lēmums sarežģītajā situācijā, un ceram, ka tiksimies uz peroniem nākamgad.

 Nedaudz izvērstāks izklāsts

Pēc UNESCO Literatūras pilsētas titula iegūšanas 2023. gada nogalē ar Tukuma domes priekšsēdētāja un kultūras nodaļas vadītājas akceptu publiski tika paziņots, ka literatūras nozares tradīciju pasākumi “Sirds uz perona” un “Tukuma prozas fermentācija” (teiksim – Fermentācija) tiks iekļauti UNESCO pilsētas budžetā, tāpēc no dalības pašvaldības konkursos izstājas. 2024. gadā tā patiešām notika.

Veidojot 2025. gada UNESCO literatūras pilsētas budžetu, mēs, “Tukuma Literātu apvienība” (tālāk TLA) bijām iedzīti stūrī, jo puse UNESCO projektiem paredzētā budžeta – 14 000 euro tika atvēlēta 1 (vienam) jaunam, domes kultūras nodaļas vadītājas iecerētam pasākumam, kas nebija iekļauts Tukuma – UNESCO Literatūras pilsētas plānos un netika apspriests darba grupā. Vienkārši tāds būs un punkts.

Par otriem 14 000 euro, ko dome nodeva TLA rīcībā, šogad jāpaveic viss pārējais – jārealizē 4 apjomīgi virzieni: 1) Nokļūt stāstā, 2) Literatūra skolas somā, 3) Rakstnieku rezidence, 4) Starptautiskie projekti, kā arī tradicionālie Sirds un Fermentācija – kopā vismaz 9 lieli un neskaitāmi mazi projekti, kas visi bija iekļauti Tukuma – UNESCO Literatūras pilsētas 4 gadu rīcības plānā. Jau gada sākumā domei norādījām uz šo, mūsuprāt, nekorekto proporciju. Runājot līdzībās: litrs piena ģimenei 1 mēnesim, otrs litrs – atlikušajiem 11 mēnešiem.

Saprotot, ka par pieejamo summu viss nav paveicams, TLA valde lēma, ka jāmeklē finansējums ārpus pašvaldības. Citas iespējas nebija. Visvieglāk piesaistīt līdzekļus (piemēram, VKKF konkursos un attiecīgi – pašvaldības līdzfinansējumu) būs augstu novērtētajiem tradīciju pasākumiem – Sirdij un Fermentācijai. Tāpēc šos projektus, kas kopā izmaksātu pusi no TLA uzticētās summas, pašvaldības tāmē neiekļāvām. Ja tos iekļautu, par atlikušo summu nevarētu realizēt pat pusi no paveicamā. Šo izvēli – neiekļaut Sirdi UNESCO pilsētas budžetā – dome TLA tagad pārmet, neņemot vērā pašas domes radītos nekorektos finansiālos apstākļus.

Kā bijām cerējuši, VKKF arī šogad atbalstīja Sirdi, taču piešķīra mazāk, nekā prasīts. Lai projektu vispār varētu realizēt, bija jāpalielina pašvaldības līdzfinansējuma daļa. Taču tādā gadījumā tas būtu pretrunā ar pašvaldības Noteikumiem “Par Tukuma novada pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību nevalstisko organizāciju projektu īstenošanai”, kas paredz piešķirt ne vairāk kā 50% no finansētāja organizācijas (šajā gadījumā VKKF) piešķirtā atbalsta. Ar to nepietiktu arī pie līdz kritiskai robežai samazinātās tāmes (samazinājām līdz 6500 euro) un vairāku pozīciju izslēgšanas vispār. Paralēli lūdzām atbalstu uzņēmējam, kas jau ir atbalstījis TLA aktivitātes. Diemžēl šoreiz uzņēmējs nevarēja palīdzēt. Apsvērām arī publisku ziedojumu vākšanu, taču uz to nevar paļauties.

Pašvaldības deputāti un vadība, lai gan sākotnēji šķita pretimnākoši, pēc trīs mēnešu ilgām vairākkārtējām sarakstēm un iesniegumiem (uz sarunām un domes sēdēm mūs neaicināja) ieteica TLA atrast līdzekļus, samazinot citu mums uzticēto UNESCO pilsētas aktivitāšu izmaksas. Tātad – atliet no tā “viena litra piena”, kas paredzēts vienpadsmit mēnešiem. Kā pirmīt pieminējām, mums “slēpto rezervju” nav un nevar būt, jo tāmes veidojam taupīgi un godīgi. Turklāt darbi visos virzienos ir jau iesākti.

Trūkstošā summa, ko pašvaldībai tā arī neizdevās atrast budžetā, bija 973 eiro.

 

Tai pat laikā šogad ārpus jebkādiem pašvaldības Noteikumiem, un, nesalīdzinot ar citu finansētāju ieguldījumu, vismaz 33 reizes lielāka summa ir piešķirta vienam sporta pasākumam. Bet kāda pilsētvides objekta mazgāšana izmaksā 8,5 reizes vairāk nekā lūdzām Sirdij. Un šie nav vienīgie neadekvāti dāsni finansētie pašvaldības izdevumi. Diemžēl atkal “pietrūka” tieši kultūrai,- vienīgajam starptautiskajam pasākumam, kas gadu no gada skandina Tukuma vārdu pasaulē, un ko jau vairākus gadus pēc kārtas novērtē VKKF. Un tieši šīs tradīcijas 15. gadā.

Atrast nepilnu tūkstoti pašvaldībai nav neiespējami. Tāpat likumīgus veidus, kā atbalstīt Sirdi ārpus pieminētā līdzfinansējuma. Mūsu redzējumā pietiktu ar summu, kas ietaupīta, šogad nedodoties uz UNESCO Radošo pilsētu tīklu ikgadējo konferenci. Lūk, tur gan ir rezerves. Taču šī nauda ir domes nevis TLA rīcībā. Tātad neatbalstīt Sirdi un neatzīt savas kļūdas (nekorekto budžeta sadalījumu) domē bija principa jautājums.

Dome joprojām mums pārmet, ka Sirdi neiestrādājām gada budžetā. Taču izliekas nedzirdam mūsu argumentāciju, kāpēc tas nebija iespējams. Kultūras nodaļas vadītāja pārmet TLA arī to, ka ar Sirdi (un arī ar Fermentāciju) nestartējām pašvaldības Literatūras projektu konkursā. Jā, nestartējām, jo vienam projektam nav atļauts saņemt gan domes konkursa finansējumu, gan ārējā konkursa līdzfinansējumu, bet Sirdi jau bijām iesnieguši VKKF. Nodaļas vadītāja to, protams, zina. Otrkārt, kā minējām, 2023. gada nogalē domes vadība publiski paziņoja, ka Sirds un Fermentācija vairs nestartēs pašvaldības konkursos, lai dotu iespēju citiem projektiem.

Tāds ir mūsu stāsts – laikietilpīga darba, pacietības, mīlestības, cerības un ticības pilns. Tomēr – bezcerīgs, un, kā izrādās – pašvaldībai mazsvarīgs. Tik mazsvarīgs, ka mūs pat neuzaicināja uz sarunām.

 

“Tukuma Literātu apvienība”,                                                                                        projekta “Sirds uz perona” idejas autore un vadītāja Guna Roze

Pasniegtas balvas “Zelta svece 2024”

Dažādu krāsu ar zeltu apgleznotas 26 sveces grāmatu formā. Divu vienādu sveču nav

Jau 2017. gadā “Tukuma Literātu apvienība” iedibināja tradīciju – gada balvas “Zelta svece” pasniegšanu. Balva tiek pasniegta par TLA kā kolektīva un individuālajiem sasniegumiem aizvadītajā gadā literatūrā, publicistikā, sabiedriskajā darbā. Nominantus izvirza un par laureātiem balso TLA biedri.

 

Balvas – Zelta sveces šogad bija īpašas – Literātu apvienības vadītājas Gunas Rozes-Tamules roku darbs. Pavisam pasniegtas 27 sveces grāmatas formā un divu vienādu nav. Tās visas kā “Kopoti raksti” papildinās izstādi “Ekspogrāfs un Svecene”, kas būs aplūkojama galerijā “Durvis” no 25. janvāra līdz 6. martam. Pēc tam sveces nonāks pie to īpašniekiem – “Zelta svece 2024” laureātiem.

Attēlā redzamas dāvināšanaia sgatavotas 7 sveces grāmatas formā un virš tām vasrā, Novada svētkos uzņemta fotogrāfija, kurā redzama mājas siena un pie tās piestiprināts uzraksts "Vai pazīsti Tukuma autoru grāmatas pēc vāka?"

 

TLA kolektīvie sasniegumi

GADA SKAISTUMS

Rakstnieku rezidence “Zīlītes”

  Sienas panno “Mežš” rezidences Zaļajā istabā. Autore – Lindja Strujevica
Top sienas gleznojums "Mežš". Attēlā pie nepabeigta daba tā autore Linda Strujevica
Māksliniece Linda Strujevica pie topošā darba

Nominēti arī:

  • video īsfilma “Tukums – pilsēta, kur aug valoda”;
  • uzzied Sarmas Upeslejas piemiņai stādītie ceriņi;
  • lina rīta tērpu modes skate grāmatas “No šūpuļa līdz zeltam” prezentācijas laikā Tukuma novada svētkos;
  • Literātu iela Novada svētkos;
  • Kungs Tukums savā mainīgajā veidolā, arvien jaunās situācijās un nozīmēs.

GADA NOTIKUMS

Festivāls “Uz Tukumu pēc literatūras”

Vēsturisko romānu rakstnieki Arno Jundze un Guna Roze rakstnieku “dueļos”
Dzejniece Irīna Pumpure kopā ar mazajiem lasītājiem Tukuma bērnu bibliotēkā pēc radošās tikšanās festivālā
Irīna Pumpure un Tukuma mazie lasītāji

Nominēti arī:

  • iekļaušanās Pasaules Dzimtās valodas dienas pasākumos;
  • “Zīlīšu” rezidences izveidošana un sekmīga darbība līdz pat gada beigām;
  • #dzejapretvientulibu – sirsnīga jauna tradīcija;
  • “Veļu nakts Vilkaču takā”.
Tukuma literāti viesos pie sociālās aprūpec centra "Rauda" iemītniekiem
  Dzeja pret vientulību SAC “Rauda”

GADA UZDRĪKSTĒŠANĀS

Notikumu kopums “Veļu nakts Vilkaču takā”

Ēnu teātris bērniem “Viens tāds JĀ un viens tāds NĒ”
Ēnu izrāde “Veļu nakts leģenda” Āžu kalnā Raudas mežā

Nominēti arī:

  • videolasījumi Odesas Literatūras muzeja virtuālajā atvēršanā kara laikā, par spīti tam, ka Domes kultūras nodaļas vadītāja atteica dalību;
  • Latvijas līmenī iekustināta rezidenču problēma;
  • starts apjomīgā ES projektu konkursā;
  • Tukuma skolu skolēni uzdrīkstas kļūt par režisoriem un aktieriem un nest Tukuma vārdu pasaulē, piedaloties video īsfilmas “Tukums – pilsēta, kur aug valoda” veidošanā.

 

Individuālie apbalvojumi

GADA IZAUGSME

Maija Laugale – kļūst par TLA pārstāvi UNESCO arēnā, nesot Tukuma kā UNESCO Literatūras pilsētas vārdu pasaulē starptautiskās konferencēs Bragā, Edinburgā, Ļubļanā un arī ikdienas saziņā ar Literatūras pilsētām. Arvien pārliecinošāka arī tepat – “Sirds uz perona”, rezidence “Zīlītes”, dzeja un autorlapa NTZ.

Maija Laugale ar balvu

GADA IZRĀVIENS

Elita Viškere-Šmarova  – iznāk pirmais dzejoļu krājums; uzvara konkursā “Sarkanās puskuitalas lidojums” un publikācija laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Kultūrzīmes”.

Elita Viškere-Šmarova ar balvu

GADA UZDRĪKSTĒŠANĀS 

Irīna Pumpure – pievienošanās Literātu apvienībai, dalība skolēnu radošo darbu žūrijā, meistarklasēs, ķēdes dzejoļa konkursā. Uzdrīkstas vadīt pasākumu bērniem festivālā “Uz Tukumu pēc literatūras” un Literātu ielā Novada svētkos.

Irīna Pumpure ar balvu

GADA TEKSTS 

Liene Millere – “Kungs Tukums” – lieliska, patriotiska, jaunradīta Tukuma leģenda.

Liene Millere ar balvu

Guna Roze – scenārijs video īsfilmai “Tukums – pilsēta, kur aug valoda”. Un secinājums “…kāpēc visi un vienmēr – gan valsts, gan pašvaldības reizēs, kad jādižojas, – atceras savus māksliniekus, skaļi nosauc viņu vārdus un darbus? Kad jāatbalsta – radoši atgaiņājas. (..) publikācijā “Esi dzejnieks — radi no nekā!” (Latvijas Avīze)

Maija Laugale – brīnišķīga Tukuma leģenda prozas fermentācijā. Un NTZ autorlapas
virsraksts “Tā vieta, kur man jābūt, vēl nemaz nav izgudrota.”

GADA PUBLIKĀCIJA

Guna Roze – “Pēcdueļa garaiņi. Pirmais kucēns turpinās dzīvot!” – par festivālu “Uz Tukumu pēc literatūras”. Intervijas ar Ināru Bezmeri “Esmu hronists Indriķis” un ar Elitu Viškeri “Aptverot lielo lietu esamību”. Viss “Latvijas Avīze” pielikumā “Kultūrzīmes”.

Imants Liepiņš – “Tukums jau trīs mēnešus UNESCO Literatūras pilsētas godā – apsveikumu vietā īdēšana”. “Vienā gadā trīs jauni literārie festivāli – laba zīme Latvijas literatūrai”. Abi nra.lv.

GADA GRĀMATA

Guna Roze “No šūpuļa līdz zeltam. Latvijas dzimtsarakstu sistēmai 100”

GADA AUTORS

Guntis Tālers – kā rakstnieks bieži aicināts Latvijas bibliotēkās, klubos, “Zvaigzne ABC pasākumos” un balsojumos. Divreiz “duelējās” ar kolēģi Janu Veinbergu. Veselu stundu saturīgi runāja “Latvijas Radio 1” raidījumā “Monopols”. Kā arī ļoti daudzas profesionālas publikācijas NTZ .

Guntis Tālers ar balvu

GADA NOTIKUMS

Baiba Talce – emocionāli un saturiski piepildīta autorstunda Tukuma bibliotēkā.

Baiba Talce ar balvu

GADA SASNIEGUMS

Dagnija Gudrike – sadarbībā ar Lailu Ilzi Purmalieti trīs dzeļoļi pārtop dziesmās.

GADA DEGSME

skolniece Dana Balklāva – nesavtīgs darbs, veidojot oriģinālus video Tukuma – UNESCO Literatūras pilsētas TikTik kontā.

skolnieki Marko Markuss Gustāns un Ilze Muceniece – ar degsmi iesaistās Tukuma – UNESCO Literatūras pilsētas jauniešu grupas darbā, t.sk. veidojot video “Tukums – pilsēta, kur aug valoda”, virziena “Literatūra skolas somā” apspriešanā u.c. projektos.

Guna Roze – uz entuziasma pamata vada literāros projektus, to skaitā arī starptautiskos. Degsme par literatūru, par līmeņa noturēšanu un vairošanu visās TLA darbībās un izpausmēs. Par UNESCO titula aizstāvēšanu un saglabāšanu pirmā gada izdzīvošanas situācijā. Degsme līdz izdegšanai, bet pat tad lietu novešanai līdz galam.

Gvido Drage – degoša rakstītvēlme, pēdējā gada laikā tapuši daudz dzejoļi. Degsme par paša dzejas kvalitāti un ievirzes dzejas tematikai NTZ ikmēneša pielikumā “Laiks kultūrai”. Aktivitātes Facebook profilā un aicinājums dzejniekiem tikties un strādāt ar tekstiem atsevišķi no prozistiem.

SPECBALVA – GADA VĒSTNIEKS

Dagnija Gudriķe – literārā un dziesmu gara uzturētāja; TLA un “Tukums – UNESCO Literatūras pilsēta” popularizētāja savā pilsētā Kandavā: bibliotēkā, pilsētas svētkos, pie vecļaudīm, Vīna namā utt.

ZELTA BIEDRS

Maija Laugale – viena no trīs vaļiem, uz kuriem šogad balstījās TLA smagums. Un arī vieglums – lidojums. Zelta biedrs TLA vārda spodrināšanā gan vietējā gan starptautiskā mērogā; atsaucīga un aktīvi atbalstoša TLA pasākumu organizēšanā, tik ļoti “visā iekšā” kā neviens cits.

Guna Roze-Tamule – viena no trīs vaļiem, uz kuriem šogad balstījās TLA smagums. Un arī vieglums – lidojums. Zelts par tik daudzo projektu radīšanu un vadīšanu, bez kuriem šodien nebūtu iedomājama TLA un Tukuma literārā dzīve. Par neatlaidību cīņā ar pašvaldības deputātiem un amatpersonām. Par darbā ieguldīto enerģiju un nerviem.

Redžinalds Grikmanis (Gvido Drage) – viņš vienkārši IR mūsu Zelta biedrs! Zelts par ilggadību, motivēšanu, turēšanos. Par viediem un pārdomātiem, izsvērtiem un kodolīgi patiesiem vārdiem situāciju izvērtējumā.

GADA ATBALSTS 

piešķir TLA vadītāja Guna Roze-Tamule

Maija Laugale – vadītājas 2024. gada labā roka it visā – projekti, oficiāli dokumenti, tulkojumi, UNESCO ikdienas darbs, “Sirds uz perona” u.c.

Guntis Zariņš – viens no trīs vaļiem, uz kuriem šogad balstījās TLA smagums. Un arī vieglums – lidojums. Grāmatvedības, finanšu un taktikas konsultācijas. Projektu gatavošana. Lieliskā publicitāte Tukumam kā UNESCO Literatūras pilsētai, rūpes par rezidenci “Zīlītes” u.c.

Ināra Bezmere – viena no produktīvākajām TLA sanāksmām 2024. gadā notika Bezmeru vasaras rezidencē. Darbs ar rakstnieku rezidenci “Zīlītes”. Biedrības vadīšana sarežģītajā vadītājas prombūtnes laikā. Loģiski, izsvērti redzējumi par notikumiem. Nebeidzama atsaucība TLA lielajos projektos un “sīklietās”.

Ināra Bezmere ar balvu

Lolita Kalniņa-Ozoliņa – par māksliniecisko talantu, lielisko sadarbību, radošumu, nesavtību un atbildību, veidojot dizainu visiem TLA, Tukums – UNESCO Literatūras pilsēta un b-bas “Baltā vilka takas” projektiem.

GADA FOTO

Ieviņa Vītiņa “Guntis glābj no ligzdas izkritušu putnēnu”. Foto uzņemts Jaunmoku pilī Dārza svētku laikā īsi pirms pasākuma “Sarunas zem kokiem”, kas bija veltīts dzejniekam un ornitologam Jānim Baltvilkam.

Vasara. Guntim Tāleram uz rokas sēž mazs punēns - izkritis no ligzdas, bet uzticas cilvēkiem
Gada foto 2024

 

Tukuma prozas fermentācija – laureāti

Tukuma prozas fermentācija dalībnieki un žūrija

Tukuma prozas fermentācija 2024 – Pilsētas leģenda

LAUREĀTI

Finālā iekļuva un savus darbus lasīja Dace Ulpe, Gunita Draveniece, Liene Millere, Luīze Adamoviča, Lelde Laugale, Imants Liepiņš un Guna Roze. Bija jālasa arī Alitai Vangalei, taču viņa nevarēja ierasties uz pasākumu.

Žūrijas un Klausītāju balvu saņēma Liene Millere par leģendu “Kungs Tukums”

2. vietu un Autoru balvu saņēma Lelde Laugale par leģendu “Divbalsu dāma”

3. vieta – Alitai Vangalei par leģendu “Dvēsele logā”

Žūrijas simpātiju balva par oriģinalitāti Gunai Rozei par leģendu “Orgānu donors”. Personiskas simpātiju balvas no žūrijas locekļiem saņēma arī Maija Laugale, Lelde Laugale, Gunita Draveniece un Imants Liepiņš

Liene Millere

iIene Millere
Savu leģendu “Kungs Tukums” konkursa finālā lasa Liene Millere

Dzimusi Tukuma novadā, dzīvo Smārdē, strādā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Pedagogu digitālās pratības pilnveides nodaļā kā eTwinning projektu koordinatore. Ar stāstu “Siltumnīca” 2023. gadā piedalījās “Kurzemes prozas lasījumos”. Šogad piedalījās izdevniecības “Latvijas Mediji” rīkotajā konkursā “Vakara romāns 2025” un ar savu sadzīves romānu “Veļu laika mistērija” ieguva dalīto otro vietu. Konkursam “Tukuma prozas fermentācija 2024. Pilsētas leģenda” savu darbu “Kungs Tukums” iesniedza pirmā no 12 dalībniekiem. Leģenda ieguva galveno – Žūrijas balvu, kā arī Klausītāju balvu pasākumā Jaunmoku pilī.

– Ko par šo konkursu zināji pirms tam, ko no tā sagaidīji vai cerēji?

– Par Fermentāciju biju pavirši dzirdējusi jau iepriekš, bet nopietni apsvēru iespēju pieteikties tikai pagājušajā gadā, kad nolēmu pievērsties rakstīšanai, taču mani atbaidīja tēma – citādas beigas, tāpēc pieteicos Kurzemes prozas lasījumiem. Man patika iespēja savu darbu lasīt skaļi, un tas arī bija mans galvenais mērķis Fermentācijas konkursā. Braucu ar domu, ka darbam jābūt tik labam, lai to varētu nolasīt skaļi. Beigās viss izvērtās daudz veiksmīgāk, nekā biju iedomājusies.

– Ko zini par Tukuma un novada literatūru un kā tur redzi sevi?

– Zinu un esmu lasījusi dažus mūsdienu autorus, kuri nāk no Tukuma puses – Rolandu Bulu, Gunti Tāleru. Zinu arī vienu otru vecāku, kā, piemēram, Baltvilku. Bērnībā patika Džūkstes pasakas. Mana pirmā grāmata iznāks 2025. gada rudenī, bet esmu stingri apņēmusies neapstāties un turpināt rakstīt. Pagaidām tas ir sadzīves romāns, bet nākotnē — kas zina. Man patīk eksperimentēt un sevi izaicināt.

– Kādu literatūru lasi ar baudu?

– Lielākoties esmu lasījusi ārzemju autorus, jo gan bakalauros, gan maģistros studēju angļu filoloģiju. Latviešu autoru izpētei esmu pievērsusies vien pēdējos divos gados. No latviešu autoriem man ļoti patika L.Vinogradovas “Vārnas”, D.Rukšānes “Krieva āda”, Z.Daudziņas “Bērnudienas Komunālijā”, A. Kalnozola “Kalendārds mani sauc” un M. Volfa “Krievos”. Ļoti atzinīgi vērtēju arī jauno rakstnieci Lienu Hačatarjanu un viņas debijas romānu “Tās ir tikai sakrītības”.

No ārzemju autoriem man iecienīti fantāzijas autori – T.Kingfišere, R.Bredberijs, Dž. K. Roulinga (arī viņas detektīvsērija), K.R.Safons, Nīls Geimens, T.J. Klūns, M. Velsa, R.Džordans. Patīk arī detektīvi un daži trilleri, viens no iecienītākajiem amerikāņu asa sižeta autoriem ir Lī Čailds.  Daudz lasu angļu valodā, it īpaši par rakstīšanu, jo tur pieejama lielāka izvēle. Man patīk ieskatīties citu autoru ikdienā un rakstīšanas procesos. Šobrīd lasu S.Kinga grāmatu par rakstīšanu.

– Kas izglābs pasauli?

– Pasauli var izglābt vienīgi cilvēces kopīgā apzināšanās, ka tā mums ir vienīgā, saudzējamā vieta visā Visumā. Mums, kopīgi līdzdarbojoties, jāpagriež tas vērtību kompass pareizajā virzienā, jo mēs joprojām par daudz pērkam, izmetam un paļaujamies uz ātro gandarījumu, par maz domājam ilgtermiņā. Visiem būtu jāapzinās, ka pie pasaules iespējamās bojāejas nav vainīgs tas viens miljonārs ar daudzajām rūpnīcām, bet ikviens no mums. Jo mēs turpinām šķiesties ar naudu, resursiem un laiku, it kā mēs nekad negrasītos mirt un arī nākotnes problēmas mūs neskartu.

Lelde Laugale

Lelde Laugale
Savu leģendu “Divbalsu dāma” finālā lasa Lelde Laugale

Dzīvo Tukuma novada Tumes pagastā un piedalās Tukuma amatierkolektīva darbībā, kā koncertmeistare korim “Vanema” un arī dziedot tajā. Lelde ir radoša ik dienu, turpinot mācības Latvijas Kultūras akadēmijas programmā “Kultūras un mākslu studijas” 4. kursā. Studiju ietvaros apgūst arī radošu praksi izdevniecības darbībā, kas palīdz jauniem autoriem sasniegt savus sapņus. Literatūrā jau iemērkusi pēdu radošu darbu rakstībā, gan hobija līmenī, gan piedaloties prozas konkursos, ieskaitot pagājušā gada “Tukuma prozas fermentācija 2023 – Citādas Beigas”, kad finālā neiekļuva, bet Leldei tā šķita brīnišķīga pieredze darba izvešanai ārpus savas istabas sienām. Lelde ir gatava turpināt īstenot savu sapni radošā jomā, kas saistīta ar literatūru un mūziku.

 

 

– Kāpēc piedalījies Fermentācijā? Ko par šo konkursu zināji pirms tam, ko no tā sagaidīji/cerēji?

– Es vienmēr esmu vēlējusies pārbaudīt savas prasmes kādā virzienā, un literatūra man ir bijusi patiesi tuva jau no bērnības. Ir arī jauki, ka ir iespēja tieši savā novadā piedalīties radošos konkursos, kas ir iespējami visiem šī reģiona interesentiem no 16 gadu vecuma un nav pat vajadzības būt atzītam rakstniekam. Lielu daļu uzzināju no savas māsas, kas ir piedalījusies jau 4 gadus, bet man šis bija otrais gads. Šī gada pasākums man ļoti patika, atmosfēra Jaunmoku pilī bija leģendu garam izcili piemērota, un muzikālais priekšnesums aizķēra sirdi.


– Ko zini par Tukuma novada literatūru un kā tur redzi sevi?

– Tukuma literatūra man visvairāk saistās ar Imantu Ziedoni un Māru Zālīti, kas, manuprāt, ir vieni no spilgtākajiem autoriem visā Latvijā. Bez viņiem zinu, ka Tukumā pašlaik ir arī talantīgi autori no Tukuma Literātu apvienības, kuru grāmatas ir iespējams atrast dažādās Latvijas vietās. Prieks, ka Tukuma literatūra ir arī atzīta pasaules mērogā, esot kā viena no UNESCO Literatūras pilsētām. Par nākotni pašlaik grūti paredzēt, bet būšu priecīga, ja man izdosies iekļauties rakstnieku vidē un publicēt savu pirmo romānu.


– Kādu literatūru lasi ar baudu?

– Par literatūru varētu runāt daudz un dikti. Man ir vēlme iepazīt dažādu žanru literatūru un meklēju vēl neiepazītus darbus un autorus, interesanti ir iepazīt citu zemju kultūru caur šiem darbiem. Patīk darbos atsijāt vissīkākās detaļas un ļaut vaļu pārdomu mākoņiem. Neatsakos no prāta maldināšanas sižetiem, kur pavīd kādas sirreālisma iezīmes, bet citreiz prasās lasīt kādu garu fantāzijas romānu vai dažādu žanru īsus prozas gabalus. Ja kāds darba elements mani patiesi ieintriģē, nevaru atturēties no teksta izgaršošanas.


– Kas izglābs pasauli?

Ideāli būtu teikt, ka literatūra varētu izglābt pasauli. Katri mūsu stāstiņi, idejas, ar kurām vēlamies dalīties, jo katrā ziņā valoda un vārdi ir mūsu saziņas līdzeklis, kam piemīt spēks ietekmēt ikviena attieksmi pret kādu tematu. Tagad, kad tik daudz teksta ir rakstīts internetā, ir svarīgi padomāt, kā tas varētu ietekmēt citus, un, vai ir vajadzība popularizēt šo izplatījušos negatīvisma vilni, par ko centos rakstīt savā darbā.

Stāstu “Kungs Tukums” var izlasīt sadaļā “Proza”

 

Konkursa “Tukuma prozas fermentācija 2024 – Pilsētas leģenda” NOLIKUMS

KONKURSS

“Tukuma prozas fermentācija 2024 – PILSĒTAS LEĢENDA”

NOLIKUMS

Autori – iesācēji un profesionāļi – kuri dzīvo, mācās vai strādā Tukuma, Jelgavas, Dobeles novados un Jūrmalas valstpilsētā* un ir sasnieguši 16 gadu vecumu, aicināti piedalīties ikgadējā prozas konkursā – lasījumos, kas notiek trīs kārtās. Konkursu organizē “Tukuma Literātu apvienība”.

MĒRĶI

  • Veicināt literāro jaunradi UNESCO Literatūras pilsētā Tukumā, novadā un kaimiņnovados.
  • Motivēt reģiona literātus attīstīt rakstītprasmi.
  • Bagātināt Latvijas kultūras dzīvi ar baudāmu un jēgpilnu literāru pasākumu.
  • Izgaismot Latvijas literatūrā līdz šim neatklātus talantus, kas var rezultēties ar kādā no Latvijas apgādiem (izdevniecībām) izdotu prozas debijas grāmatu.

AUTORS

  • Autors ir fiziska persona, kas uzrakstījusi konkursam iesniegto literāro darbu. Pseidonīma(u) izmantotājs ir tā pati fiziskā persona.
  • Autors, kurš divos iepriekšējo gadu konkursos pēc kārtas saņēmis galveno – Žūrijas – balvu, nākamajā gadā konkursā piedalīties nedrīkst.

DARBA NOSACĪJUMI:

Autors uzraksta literāru darbu – jaunradītu pilsētas leģendu* vai jau eksistējošas leģendas savu interpretāciju.

*Pilsētas (urbānā) leģenda ir mūsdienu teiksma – neparasts, bieži pašausmīgs vai šokējošs notikums, kura darbība risinās pilsētvidē un kuru (tas ir svarīgi!) autors atstāsta kā patiesu notikumu, nevis kā pasaku vai teiku.

  • Katrs autors drīkst iesniegt ne vairāk kā vienu darbu.
  • Darbs ir autora paša radīts, iepriekš nav publiski lasīts un publicēts (arī sociālajos tīklos).
  • Teksta apjoms – ne mazāk kā 6000 un ne vairāk kā 12 000 zīmes ar atstarpēm (2-4 datorlapas, rakstot ar 12 punktu lieluma burtiem).

PIETEIKUMĀ JĀIETVER

  • Darbs elektroniskā versijā, Word formātā.
  • Darba nosaukums (ņemot vērā, ka “Pilsētas leģenda” nav nosaukums).
  • Ziņas par autoru: 1) vārds, uzvārds un (ja ir) pseidonīms, 2) saistība ar Tukuma, Jelgavas, Dobeles novadu vai Jūrmalu, 3) īsa – ne vairāk kā 1000 rakstzīmes ar atstarpēm –  radošā biogrāfija, 4) tālruņa numurs, e-pasta adrese.

Autoriem piedāvāsim izlasīt (anonīmi) pārējos konkursa darbus un nobalsot par viņaprāt labāko darbu, kas pretendēs uz “Autora balvu”. Par savu darbu balsot nedrīkst. Autori, kas nepiedalās šajā balsojumā, nevar pretendēt uz “Autora balvu”.

PIETEIKUMI LĪDZ 2024. GADA 3. NOVEMBRIM (IESKAITOT)                                                                                                                                            nosūtāmi uz e-pastu [email protected] ar atzīmi “Pilsētas leģenda”

ŽŪRIJA

  • Jūlija Dibovska – literatūras kritiķe, laikraksta “Kultūrzīmes” un izdevniecības “Latvijas Mediji” redaktore.
  • Bārbala Simsone – literatūrzinātniece un kritiķe, izdevniecības “Zvaigzne ABC” redaktore.
  • Guntis Tālers – rakstnieks.
  • Andris Zeibots – rakstnieks.

DARBU VĒRTĒŠANA UN GODALGAS

  • Pirmajā kārtā, autoriem paliekot anonīmiem, žūrija izlasa un rakstiski novērtē visus konkursam savlaicīgi iesniegtos un atbilstoši Nolikumam noformētos darbus.

 Vērtēšanas kritēriji:

oriģinalitāte, uzdrošināšanās,

literārā meistarība un teksta kvalitāte,

dramaturģija un sižeta virzība,

žanram atbilstošs stils.

Žūrija 6-8 novērtētos darbus izvirza konkursa otrajai kārtai un lasījumiem noslēguma pasākumā.

Žūrija vienojas par 1-2 rezervistiem trešajai kārtai – noslēguma pasākumam. Šo 6-10 autoru vārdi netiek izpasusti

  • Otrajā kārtā žūrija vairākiem darbiem piešķir īpašas nominācijas (vai vietas) un vienojas par vienu darbu, kura autors iegūs galveno – “Žūrijas balvu” un 200 (divi simti) eiro prēmiju.
  • Trešajā kārtā – noslēguma pasākumā – žūrija divus finālistus, kas savus darbus nolasījuši publiski, izvirza dalībai festivālā “Prozas lasījumi 2024”. Vienu no tiem kā rezervistu.

Trešajā kārtā tiek piešķirtas arī “Klausītāju” un “Autoru” balvas ar 100 (viens simts) eiro prēmiju katrai. Sakritības gadījumā viena darba autors var saņemt visas trīs balvas.

NOSLĒGUMA PASĀKUMS

  • Uz noslēguma pasākumu tiek aicināti visi konkursanti (autori).
  • Pasākuma laikā tiek nosaukti 6-8 darbi, kas iekļuvuši otrajā kārtā. Šo darbu autori savus darbus nolasa publikai.
  • Ja kāds no finālistiem nav ieradies, darbu lasa un uz “Klausītāju balvu” un/vai dalību festivālā “Prozas lasījumi 2024” pretendē nākamā labākā darba autors.
  • Noslēguma pasākumā vai (neierašanās gadījumā) elektroniski trīs darbdienu laikā pēc pasākuma katrs autors saņem rakstisku žūrijas novērtējumu par savu darbu (neatklājot vērtētāja vārdu). Bez autora piekrišanas organizatori šos vērtējumus nepubliskos.

NOSLĒGUMA PASĀKUMS NOTIKS 2024. GADA 22. NOVEMBRĪ PLKST 18.00. JAUNMOKU PILĪ

* Novadi/pilsētas, kas robežojas ar Tukuma novadu un kam nav savu – lokālo vai reģionālo prozas lasījumu

TLA sarunu istabā – DŽENA ANDERSONE

Pasaulē, arī Latvijā, ir ne mazums policistu, advokātu un izmeklētāju, kas raksta grāmatas, īpaši kriminālromānus vai dokumentālo prozu. DŽENA ANDERSONE šai ziņā ir unikāla personība vismaz Latvijā, – prokurore, kura vienlaikus ir izcila rakstniece. Literatūrā Džena ienāca nesen, bet spoži. Viņas pirmais stāstu krājums “Dadži” (2021, izd. Zvaigzne) bija nominēts Latvijas Literatūras gada balvai (LaLiGaBa) kā labāka debija, bet rakstnieka Egona Līva piemiņas balvas “Krasta ļaudis 2022” pasniegšanas ietvaros par grāmatu “Dadži” piešķirta pateicība par ieguldījumu latviešu literatūrā. Pēc gada sekoja grāmata “Sainis”, vēl pēc gada – “Krīta apļi”, kas šogad LALiGaBa nominēts kategorijā “Labākais prozas darbs”. Izdevniecībā iesniegts Dženas pirmais romāns – psiholoģiska spriedzes drāma ar krimināliem elementiem.

 Džena Andersone 13.04.2024. viesosies Tukuma bibliotēkā kā 3 dienu pasākuma “Uz Tukumu pēc literatūras” viešņa

NEBEIDZAMA MĀCĪŠANĀS

– Nezinu nevienu citu rakstnieku – prokuroru. Zinu, ka ir rakstījuši advokāti, policisti, bet vai prokurors? Varbūt tu zini?

– Esmu dzirdējusi, ka Amerikā bijušie prokurori raksta grāmatas par savām darba gaitām, bet par praktizējošiem tiešām nezinu.

– Kāda ir tava specializācija Latvijas Republikas prokuratūrā?

– Jurisprudencē kopumā strādāju divdesmit piecus gadus, t.sk., par tiesneša palīgu, kā arī daudzus gadus nostrādāju Latvijas Cilvēktiesību centrā, sniedzot juridisko palīdzību visdažādāko sociālo grupu pārstāvjiem un cietušajiem. Savukārt prokuratūrā mans stāžs ir neliels – tie ir tikai pieci gadi. Trīs no tiem strādāju diezgan šaurā specializācijā – nodarbojos ar korupcijas lietu izmeklēšanu, tās ir tā sauktās “balto apkaklīšu” lietas, t.sk. kukuļņemšanas, kukuļdošanas noziegumi.

– Kad sāki mācīties Literarājā akadēmijā, jau strādāji prokuratūrā?

– Laikam, jā, pirmo gadu jau stradāju. Tai laikā mācījos arī doktorantūrā, rakstīju promocijas darbu par personas datu aizsardzību, un tad, kad to pabeidzu, man jūtami atbrīvojās laiks, un es sapratu, ka varu šo laiku aizpildīt ar to, ko vienmēr esmu gribējusi. Un man vienmēr ir bijis sapnis par Literāro akadēmiju un tieši tajā gadā iestājos. Visu mūžu esmu paralēli strādājusi un mācījusies, nekad nav bijis tāds periods, kad es nemācos.

– Ko mācies tagad?

– Gadu gāju Literārās akadēmijas dzejas meistardarbnīcā, tagad – februārī – tas gads ir beidzies, arī tagad domāju turpināt dzejas meistardarbnīcā, jo tas dod tādu papildus dimensiju un vieglumu. Man dzeja ļoti patīk, es ļoti daudz lasu dzeju, pedējā laikā pārsvarā tikai dzeju. Patīk arī nodarbības Literārajā akadēmijā, mācoties rakstīt. Pirms kāda laika izgāju arī īso – astoņu nodarbību – dramaturģijas kursu Literārajā akadēmijā, ko vadīja Lauris Gundars. Man ļoti patika šīs nodarbības. Zinu, ka ir arī garais kurss – tam vēl neemu saņēmusies. Pagaidām man vairāk interesē proza un dzeja, jo lugas – tas ir pilnīgi cits paņēmiens, cita pieeja tekstam.

Pa kuru laiku tu raksti?
Rakstu pēc darba, pa vakariem, kādreiz arī brīvdienās. Galvenais visu saplānot, jo īsie stāsti rakstās ātri, bet garie gabali vispirms jāsaplāno galvā, tad kladē jāsaraksta visu, ko tur gribas redzēt, un tad jau tikai jāsēžas un jāraksta. Kad rakstīju pirmās divas grāmatas – divus stāstu krājumus, katru vakaru ap pulksten astoņiem sāku rakstīt un rakstīju līdz kādiem desmitiem pusvienpadsmitiem. Apmēram divas stundas ir vajadzīgas katru vakaru. Ļoti straujā tempā manuskripts iet uz priekšu, kad katru vakaru rakstu. Bet tad mani stāsti kļuva garāki, vajadzēja citādu piegājienu, bija jāpastrādā sestdienās, svētdienās vai atvaļinājuma laikā. Šobrīd pēc “Krīta apļiem” un iesniegtā romāna man ir ļoti nosacīta pauze. Darbojos pārsvarā tikai ar dzeju un lasu. Dzejā darbojas pavisam citi principi, jā, un ir arī ļoti daudz jālasa. Jā, rakstniekam manuprāt ir vajadzīgs lasīšanas-rakstīšanas-domāšanas režīms, nekas pats neuzrakstīsies.

– Esi ļoti empātiska saviem varoņiem, visiem dīvainīšiem. Šķiet, ikdienā es šim cilvēkam paietu garām, varbūt pat novērstos, jo – tas nav mans kontingents. Bet tev brīnisķīgi izdodas atvērt šo – it kā paralēlo pasauli. Ne velti esi nopelnījusi LaLiGaBa nominācijas un citas atzinības. Tas apliecina, ka esi laba rakstniece. Vai tev atzinība ir svarīga?
Tas ir ļoti patīkami, ļoti gandaroša sajūta, jā. Zini, kāpēc? Tāpēc, ka tad, kad es rakstu un kad iznāk grāmatas, reizēm nevar saprast, vai kāds vispār tās lasa, vai ir kāds novērtējums un tā. Bet, kad ir nominācija, tad ir tā sajūta, ka grāmata, pirmkārt, ir pamanīta, otrkārt, ir pat izlasīta un kādam pat ir patikusi. Tas uzreiz dot sajūtu, ka ir vērts to darīt, – ka tas, ko uzrakstu, ir pienesums visā latviešu literatūrā. Tāpēc man tas ir svarīgi, jo tas dod milzīgu prieku, dod pacēlumu un sapratni, ka varu jēgpilni turpināt rakstīt.

RĪGA, LATVIJA. 06.12.2022. Prozas Lasījumi 2022. Andreja Upīša muzejs.

PROTOTIPI UN KOMBINĀCIJAS

– Savus tēlus esi noskatījusi dzīvē, vai pati spēj izdomāt tik spilgtus raksturus, situācijas?
– Kā ar kuru. Ir daži īsie stāsti, kur prototipi ir konkrēti cilvēki. Kad strādāju Latvijas Cilvēktiesību centrā un paralēli sadarbībā ar Juridiskās palīdzības administrāciju strādāju ar cilvēkiem, kam nepeiciešama juridiskā palīdzība, tikos ar daudz un dažādu sociālo grupu cilvēkiem. Daudz cilvēku ar dažadām atkarībām. Vienu no šiem cilvēkiem es paņēmu kā prototipu, un tas stāsts “Telefons” tiešām ir par viņu – tāds ļoti konkrēts. Tas pat ir sava veida veltījums tam cilvēkam, kuram neviens un nekas nespēs palīdzēt. Savukārt stāstā “Sērkociņi”, kas ir par diviem bērnunama puišiem, viens no viņiem ir ļoti konkrēts cilvēks, arī otrs ir konkrēts, tomēr pilnībā izmainīts. Stāstā viņi salikti kopā, ļāvu viņiem satikties, lai gan dzīvē viņi nav pazīstami. Es viņiem abiem izveidoju situāciju, kurā dažas lietas, detaļas ir notikušas reāli, teiksim daži dzīves stāsti un momenti no citu cilvēku dzīvēm, bet pats sižets ir izdomāts. Es to visu ļoti kombinēju. Daudzi varoņi ir izdomāti – tiem nav konkrētu prototipu. Es strādāju gan tā, gan tā, viss atkarīgs no tā, vai pirmais impulss rodas tieši no varoņa, vai tas ir par notikumu, vai pat no nosapņotas idejas, – stāsts būvējas dažādos veidos. Kad vajag caur varoni izspēlēt notikumu, tad es viņu lieku tajā situācijā iekšā. Ir arī autobiogrāfiski stāsti, kuru varoņi ir pārveidotā veidolā. Vai arī es pati sevi ielieku stāstā, – varu paņemt kādu savas dzīves daļu, piedēvēt sev citu dzimumu vai vecumu, un tā pastāstīt par lietām, par kurām tiešā veidā pastāstīt būtu grūti vai pat neiespējami.

– Droši vien ir kaut kādas lietas, notikumi un cilvēki, ko profesionālā ētika neļauj aprakstīt, ko nedrīksti izmantot pat kā prototipus.

– Stāstos, ko rakstu no personīgās pieredzes, visi varoņi, kam ir konkrēti prototipi, ir pārveidoti. Ja paņemtu konkrētu noziegumu, un no tā veidotu stāstu, es nedomāju, ka tā būtu laba proza. Tas būtu pat garlaicīgi. Turklāt es neesmu detektīvu rakstniece, – mani interesē psiholoģija un varoņu dzīve, kā viņiem galvās tas viss saslēdzas.

– Jurista, prokurora darba pieredze rakstīšanā palīdz vai traucē?
– Palīdz tādā ziņā, ka jurista darbā, ko dažādās institūcijās strādāju jau 25 gadus, visu laiku ir jāraksta. Rakstīšanas prasme, valodas izjūta, noteikti dod pozitīvu pienesumu. Arī saskarsme ar dažādām situācijām un notikumiem, cilvēku tipāžiem, likteņiem. Pavisam citādi ir par kaut ko izlasīt avīzē vai internetā, nekā šo informāciju saņemt klātienē, – efekts ir daudz lielāks. Līdz ar to tas dod lielāku dzīves pieredzi un palīdz rakstīt.

LATVIEšU LITERATŪRA

– Ko pašai patīk lasīt?

– Pats svarīgākais, ko es novērtēju, un kas man ir svarīgi – ir valoda.  Autors var būt uzrakstījis jebko, un es to lasīšu, ja mīlu viņa izteiksmes veidu, valodu. Tad ir vienalga vai tas būs īss vai garš stāsts, romāns vai eseja, es gremdēšos viņa valodā. To es ļoti izbaudu. Piemēram, Vlada Spāres darbus es izbaudu, un man ir faktiski vienalga, par ko viņš raksta. Bet zinu, ka citi lasītāji gaida no autora viena veida darbus, – viņiem ir svarīgi, ka “Jānis Bērzs” raksta par to un to, un viņi negrib pēkšņi būt vīlušies, ka autora grāmatā pēkšņi būs kaut kas cits. Bet man kā rakstniecei būtu garlaicīgi visu laiku palikt vienā tēmā un stilistikā, es to ilgi nevarētu. Uzrakstīju “Dadžus” un sapratu, ka turpināt rakstīt tikai tā un tikai par to nevaru. Sapratu, ka varu rakstīt īsos stāstus, bet tādus pašus, kā piemēram, par bērnunama bērniem, ne. Tas būtu pašmērķīgi, turklāt tas ierobežo, neļauj izzināt citus laukus. Pieļauju, ka varbūt daļa lasītāju arī neturpina lasīt kādu no rakstniekiem, ja rakstnieks mainās, pāriet meklējumos, eksperimentē. Toties autors iegūst atkal jaunas auditorijas.

– Piekrītu. Tā ir baigā dilemma, kam tu sekosi – lasītājam vai sev? Godīgāk būtu sekot sev.

– Tieši tā! Nevis rakstīt mākslīgi, tikai tāpēc, ka lasītājus sagaida no rakstnieka tikai šo veidu.

– Nosauci Vladi Spāri. Kurus vēl citus latviešu autorus tu augstu vērtē?
– Neiburgu Andru, protams.

– Nešaubīgi piekrītu, bet viņa neko vairs neuzrakstīs.
– Jā, tas ir tik traģiski un briesmīgi, manuprāt, ka cilvēks, no kura patiešām gribētu gaidīt un gaidīt jaunus darbus, nekad vairs neko neuzrakstīs. Citi, kuriem varbūt vispār nevajadzētu rakstīt, tikai turpina un turpina (smejas). Jā, Neiburga man būtu numur viens. Arī, Vlada Spāres sieva – Lienīte Medne-Spāre ir izcila, bet arī viņa diemžēl neko vairs neuzrakstīs. Tā viņi aiziet… Vēl no mūsdienu izciliem autoriem ir – Dace Vīgante ar saviem dievīgajiem stāstu krājumiem. Man patīk arī Ingas Žodudes darbi, tieši viņas īsie stāsti. Man grūti pateikt, kāpēc tieši īsproza manī norezonē vairāk. Sevišķi, ja īsais stāsts ir jaudīgs, tas dod lielāku pārdzīvojumu un lielāku piesātinājumu. Vēl par latviešu prozu runājot, noteikti jāizceļ arī Guntis Berelis – gan viņa stāsti, gan romāni, kā arī Andra Manfelde ar savu neatkārtojamo valodu un prasmi “aust” tekstu mozaīkās.

Piņķu bibliotēkā

PASAULE AP MUMS

– Par ko tev sāp sirds?
– Par to, par ko visiem šobrīd sāp sirds – par notiekošo karu. Tas reāli izēd dvēseli. Dažkārt piezogas sajūta, vai vispār ir vērts turpināt rakstīt, jo ir reālas bailes, no visa, kas notiek. Kad paziņoja, ka Navaļnijs ir miris, jutu fizisku šoku. Tu to cilvēku personīgi nepazīsti, bet izlasi ziņu un kļūst šausmīgi – it kā ledains ūdens tevi apņem. Ir tāda sajūta, ka pasaulē patiešām ir ienācis ļaunums. Milzu ļaunums un visi noskatās, un neviens to nevar apturēt.
– Kāpēc cilvēki pret šo divus gadus ilgušo ļaunumu ir tik sastinguši?
– Man nepatīk vārds “lielie spēlētāji”, bet šajā gadījumā tieši lielie spēlētāji – pricipā dažas valstis – nosaka visu pasaules kārtību. Lūk, te ir krievi, amerikāņi, vācieši un briti, bet mēs, Latvija, esam kā nekas, kā putekļi gaisā. Ja Tramps atkal nāks pie varas, var notikt, ka Latviju vienā mirklī atdod atpakaļ Krievijai, parakstot kaut kādus mistiskus līgumus, kā vesturē jau ir noticis. Mūs var atdot bez kara. Manā uztverē, ja runājam bībeliski, kas ir sātans vai ļaunums, tad tas arī ir tas ļaunums. Nezinu, kā vēl citādi tas var izskatīties. Viņš izskatās tā (smaga nopūta). Karš ir visbezjēdzīgākā un briesmīgākā lieta, kad cilvēkus nogalina ne par ko. Nav pat nevienas normālas atbildes, kāpēc mūsdienās kādam būtu jāšauj uz kādu, kāpēc kādam būtu jāmirst? Kādas idejas vārdā? Galvenais absurds, ka mēs, pat būdami pacifisti, to ļaunumu nevaram izslēgt, viņš nāk virsū. Kur mums palikt, uz kurieni bēgt? Karš ir tepat un var skart pilnīgi visus.
– Kas vēl tev sāp?
– Man sāp vienaldzība. Tāda noskatīšanās. Ja cilvēkiem vai dzīvniekiem vajag palīdzību, bet ir vienaldzība. Tad atkal liekas, ka tas saēd valsti un sabiedrību no iekšienes, un tas man sāp. Sāp arī tas, kā šobrīd mainās mūsu valsts līdz ar to, ka viss tiek slēgts un likvidēts – skolas, bibliotēkas, pasts… Tas viss neesot vajadzīgs, viss jālikvidē un jāreorganizē. Vārds “reorganizācija” skan un skan un skan. Parastajam cilvēkam nav nekādas vērtības, par viņu neviens neliekas ne zinis. Valdība pat nevar tautai normāli paskaidrot, kāpēc tā vai cita skola būtu jāslēdz, ir tikai kaut kādi viņu plāni tam visam iet pāri kā ar tanku. Un tam līdzās šausmīga bezatbildība. Jo bieži vien pirms trim četriem gadiem bija saņemta Eiropas Savienības fondu nauda, lai šīs skolas izremontētu vai nomainītu logus, bet tagad ar vieglu roku to visu likvidē. Šausmīgs nesaimnieciskums un totāla bezatbildība. Mūsu valsts problēma – nespēja uzņemties individuālu atbildību nevienā jomā. Ja šādas lietas aiziet uz kriminālprocesiem; ja mēs sākam meklēt vainīgos un gribam sodīt atbildīgos ierēdņus par bezdarbību, visiem ir lielas acis: “Kā?! Tas bija kolektīvs lēmums!” Ja ir parakstījušies vairāki ierēdņi, viņi uzskata, ka neviens par to neatbild. Var šķiesties ar nodokļu maksātāju naudu pa labi pa kreisi, par milzu naudu izremontēt skolu, uzreiz pēc tam to likvidēt, – nav nekādas domāšanas par to, kas būs pēc tam.

– Vai šī nianse neienāk tavā literatūrā?

– Jā, noteikti. Rakstnieks raksta un var uzrakstīt tikai to, kas viņā ir iekšā, to, kas sāp, to, kas satrauc. Visas savas bailes, bažas, uztraukumu, pārdzīvojumus – gen personiskos, gan globālos, to visu rakstnieks var izmantot kā izejmateriālu saviem tekstiem. Man rūp mūsu pasaule, tāpēc es prozā runāju par šiem jautājumiem – par atbildības sajūtu un atbildības uzņemšanos, par vienaldzību, ļaunumu, vilšanos, pieaugšanu, nobriešanu, dusmām, vardarbību, skumjām, vainas sajūtu, bailēm, kaunu, svešu dzīvju dzīvošanu, pretošanos netaisnībai, sevis pārvarēšanu, iekšējo cīņu, virzību uz priekšu un mācīšanos mīlēt sevi un pasauli sev apkārt.

CITĀDAS BEIGAS – fināls

2023. gada 26. novembrī, tukumnieki Šlokenbekas muižā fermentēja prozu.
Uzdevums bija ne pa jokam grūts un ne pa jokam interesants,- uzrakstīt citādas beigas kādam no 3 žūrijas piedāvātajiem latviešu literatūras klasikas darbiem: “Purva bridējs”, “Kaķīša dzirnavas” un “Vanadziņš”.

6 no 11

Žūrijai (Bārbala Simsone, Jūlija Dibovska, Dzintars Tilaks) bija jālasa 11 darbi. Anonīmi.
Konkursa dalībnieki. No kreisās: Lelde Laugale. Ingrīda Zaķe, Ināra Bezmere, Guntis Tālers, Maija Laugale, Amanda Kempele un Krišs Grunte.
Darja Aristova nebija ieradusies finālā, bet Imants Liepiņš – neietilpa kadrā 🙂
No 11 darbiem 4 žūrija virzīja finālam. Vēl 2 darbus finālam izvirzīja paši autori, trešais autoru izvēlētais darbs sakrita ar žūrijas izvēli. Tātad finālā savas citādas beigas nolasīja 6 autori: Guntis Tālers, Ināra Bezmere, Amanda Kempele, Krišs Grunte, Guna Roze un Imants Liepiņš.
Neizskaidrojamas sakritības dēļ tie bija:
– 2 Vanadziņi,
– 2 Kaķīša dzirnavas un
– 2 Purva bridēji.

Dāvanas stāstam

Bet pirms lasījumiem notika kaut kas vēl nebijis – autori apdāvināja citu autoru stāstus. Kurš kuru – to noteica izloze. Un tā kā arī autori kolēģu darbus lasīja anonīmi, nevienam nebija ne jausmas, kas būs dāvanas saņēmējs. Nu, bet tas radošums! – nenopriecāties! Kristīne (uf! Purva bridēja citu beigu autore) saņēma “to nolādēto pudeli”, Kaķīša dzirnavu autors – kotleti, jo… viņa versijā varoņi cepa kotletes utt.

PURVA BRIDĒJI

Klausoties un skatoties Amandas Kempeles “Purva bridēju”, šķita – pati Kristīne atnākusi. Viņas uzrakstītajās beigās starp Edgaru un Akmentiņu notiek duelis, bet Kriša Gruntes versijā uzzinām, ka Kristīnei būs Edgara bērns.
 

Kaķīša dzirnavas

Ināras Bezmeres versijā īsto atbildi zināja pils vecais spogulis, bet Gunta Tālera sacerējumā – velis.

VANADZIŅŠ

Abās Vanadziņa versijās puisēna tētis izrādījās nelietis – Gunas Rozes stāstā viņš kalpo Staļina noziedīgajai filozofijai, bet Imanta Liepiņa “Vanadzņā” laivā pārvadā dinamītu, lai uzspridzinātu Brīvības pieminekli.

MŪZIKA

Citādas beigas skaņās ietērpa ģitāristu duets – Ģirts Pavēnis un Artūrs Kutepovs. Ak, kas tā bija par mūziku! Varētu klausīties tikai to, tikai to! To pašu sacīja mūziķi: viņi varētu visu dienu klausīties tik talantīgus lasījumus. (un tāda abpusēja mīlestība ir dārgums)
 

LAUREĀTI

KLAUSĪTĀJU balvu ieguva Imants Liepiņš par vienu no Vanadziņa versijām.
AUTORU balvu ieguva Guna Roze par otru Vanadziņa versiju.
ŽŪRIJA apbalvoja 4 autorus:
3. vietu dalīja konkursa debitante Amanda Kempele – Purva bridējs
un Ināra Bezmere – Kaķīša dzirnavas
2. vieta Imants Liepiņš un viņa Vanadziņš
un 1. vietu ieguva Guntis Tālers par savu Kaķīša dzirnavu versiju.
Konkursa laureāti. No kreisās: Amanda Kempele, Ināra Bezmere, Guntis Tālers, Guna Roze, Imants LIepiņš. Un žūrija: Jūlija Dibovska un Bārbala Simsone
festivāla Prozas lasījumi noslēguma pasākumā 10. decembrī Rīgā savu darbu lasīs GUNTIS TĀLERS.
Guntis Tālers
P.S. Žūrija lēma, ka Tālers nākamgad vairs nedrīkst piedalīties prozas fermentācijas konkursā, jo ir vinnējis jau 3 gadus pēc kārtas. Jādod iespēja arī citiem 😉 Iespējams – ņemsim viņu žūrijā.

Citādas beigas

Tukuma Literātu apvienība ikgadējam prozas konkursam “Tukuma prozas fermentācija 2023” izvēlējusies visai sarežģītu uzdevumu – uzrakstīt atšķirīgu nobeigumu kādam no latviešu literatūras kalsikas darbiem.
Kāds būs konkursa dalībnieku fantāzijas lidojums?
Vai kaķītis tiešām piedos saviem pāri darītājiem? (K.Skalbes “Kaķīša dzirnavas”).
Kā beigsies Edgara un Kristīnes stāsts? (R.Blaumanis “Purva bridējs”).
Varbūt Vanadziņa tētis tomēr atgriezīsies? (V.Lācis “Vanadziņš”).
To uzzināsim, svētdien 26.novembrī dodoties uz konkursa noslēguma pasākumu