Iespēja abonēt almanahu “Kungs Tukums”

Kungs Tukums

Ir iespēja jau tagad rezervēt savu grāmatas “Kungs Tukums. vēsturiskā apriņķa literatūras almanahs 17.-21.gs” eksemplāru par vislabāko cenu – 20 Euro. Savu eksemplāru saņemsiet atvēršanas svētkos 29. martā 17.00 Tukuma bibliotēkā. Vēlāk cena būs augstāka.

Sējums: cietie vāki, 592 lpp,

apkopota literatūras attīstības vēsture Latvijā un novadā; apskatīti vismaz 100 novada autori, ietverti 50 autoru darbi, daudz fotogrāfiju.

Grāmatas vāks - aizmugure

informācija par maksājumu šeit

Visi mīļi aicināti

afiša

Laipni aicinām pagodināt ar savu klātbūtni divu Tukuma rakstnieču jaunāko grāmatu atvēršanas pasākumu.

Autores pastāstīs par darbu tapšanas gaitu, iespējamiem prototipiem, par rediģēšanas procesu, kurioziem. Atbildēs uz lasītāju jautājumiem.

Pasākuma laikā varēs iegādāties šīs grāmatas par izdevēja cenu, kas ir vismaz 4 Euro zemāka nekā veikalos.

https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/gramatu-apskats/271531-gramatu-apskats-rolanda-bula-stopetaju-lieta.htm

“Zelta svece 2018”

Diplomi "Zeta svece 2018"

Pērn “Tukuma Literātu apvienība” aizsāka jaunu tradīciju – iedibināja TLA gada balvu “Zelta svece” par ievērojamākajiem notikumiem un sasniegumiem literatūrā, kultūrā, publicistikā, kultūrvēsturē. Nominanti izkristalizējušies visa gada garumā, balsojam paši.

 

GADA IZRĀVIENS

  1. ROLANDA BULA – izdoti 2 romāni (“Atpakaļceļš”, “Stopētāju lieta”).
  2. AIGARS BRICS – sevis meklējumi glezniecībā, dalība izstādē Mākslinieku ielā Rožu svētkos.
  3. ANNA JURŠEVICA & AIGARS BRICS – dzejas lasījumi duetā “Proza paiet malā” Raiņa&Aspazijas mājā-muzejā Rīgā.

GADA TEKSTS

  1. GVIDO DRAGE – “Vēl augstāk, vēl zemāk” (uzvara Tukuma prozas lasījumos).
  2. GUNA ROZE – “Izvēles brīvība” (uzvara Kurzemes prozas lasījumos, nolasīts Rīgā, būs publicēts janvāra “Kontekstā”).
  3. ILGA LIEPIŅA – luga “Rozes smaržos vienmēr” leļļu izrādei Rožu svētkos.

GADA PUBLIKĀCIJA

  1. ROLANDA BULA – romāns “Atpakaļceļš” turpinājumos (Latvijas Avīze).
  2. GUNA ROZE – stāsti “Eklēri” (Jaunā Gaita), “Bestmens” (Domuzīme).
  3. IMANTS LIEPIŅŠ – versija K.Skalbes pasakai “Kaķīša dzirnavas” (Ventas Balss)

GADA TROKSNIS

  1. IMANTS LIEPIŅŠ – “Kā Rokpelnis Riekstiņai literāro karjeru sabojāja” (publikācijas i-neta portālos, atsauces drukātajā presē).
  2. GUNA ROZE – “Kāpēc Prozas lasījumi jārīko par godu nodevējam [A.Upītim]?”– sleja “Kultūrzīmēs”, atsauce uz to publikācijā “Četru skandālu gads literatūrā”/”Latvijas Avīze”
  3. VILIS SELECKIS : IMANTS LIEPIŅŠ – “Tukuma olu kari” (viedokļu cīņa).

GADA IZAUGSME

  1. MARIJA ANMANE – beidza LRS dramaturģijas kursus.
  2. ANDRIS JANSONS – Elzai Ķezberei veltītā pasākuma sagatavošana un vadīšana (8. aprīlis “Antīks”).
  3. GVIDO DRAGE – no debijas līdz uzvarai prozā.

GADA NOTIKUMS – INDIVIDUĀLIE SASNIEGUMI

  1. SARMA UPESLEJA – mūzikls “Teiksma par Rozi” (Sarma – tekstu autore, komponists V.Zilveris, pirmizrāde 18. novembrī Tukuma k/n.)
  2. GUNA ROZE – ietverta “Latvijai 100“ arhīvos: Latvijas Radio” portretintervija ciklā “100 no mums”; eseja grāmatā “Latviskais laimes kods”; vairākas vēsturiskas fotogrāfijas fotoalmanahā “Latvijai 100”.
  3. ANDRIS JANSONS – koncerts-izstāde bērniem ar īpašām vajadzībām P.Jurjāna skolā; Lieldienu koncerts Anglikāņu baznīcā “Pieskārieni jūtīgai virsmai”.
  4. ROLANDA BULA – 3.vieta “Latvijas Mediji” romānu konkursā.
  5. DVIDO DRAGE – izdots trešais haiku krājums “Vienkārši zeme”.

TLA GADA NOTIKUMI

  1. DZEJAS DIENU LASĪJUMI RĪGĀ “Proza paiet malā”.
  2. SADARBĪBA AR JĀŅA BALTVILKA FONDU + 3 pasākumi “Zīlītēs”.
  3. LĪDZ ŠIM LIELĀKAIS SAŅEMTAIS ZIEDOJUMS – 1500 Euro pasākumam “Sirds uz perona” (Nacionālā Apvienība).
  4. Iestādīti 3 koki Rakstnieku parkā.
  5. Pasaku stūrītis Muzeju naktī Jaunmoku pilī.
  6. “Sirds uz perona” jau 3 vietās novadā: Tukumā, Pūrē, pie “Tilts uz nekurieni”.
  7. Publikācija – dzejas kopa un TLA vizītkarte “Kultūrzīmēs”.
  8. Tukuma prozas lasījumi.
  9. “Dīvainā intervija” Rožu svētkos.
  10. “Čaka gars Tukumā”, pasākums “Antīkā”.
  11. Elzai Ķezberei veltītais pasākums “Antīkā”.
  12. Autorlapas NTZ.

GADA ATBALSTS – piešķir TLA vadītāja
MARIJAI ANMANEI

Mēs sūtām Jums sveicienus ! :)

Novēlu lasītājiem piedzīvot visas pasaules, ne tikai šo vienu, taustāmo!

Andris Jansons

 

Ziemassvētku gaišumu saglabāt iespējami ilgi. Darīt, just, nepagurt!

Anna Jurševica

 

 “Starp ļaudīm ir vairāk kopiju nekā oriģinālu…Palieciet savā skaistajā vienreizībā!”  (Pablo Pikaso)

Marija Anmane

 

Mēs ceram, mēs ticam, mēs mīlam.

Mēs piedodam, un arī mums taps piedots.

Veiksmēm bagātu Jauno 2019. gadu!

Ilga Bindre

 Lai Jaunajā gadā
uz visšaurākās laipas
pār visdziļāko aizu
sastopas Tavs Feis-buks
ar e-Mamutu
– patiesības mirkli izlaižam –
piekūns debesīs plīvo,
nagos tauriņķeramais tīkliņš.

Gvido Drage

 

Visvērtīgākās lietas mums tiek dotas pilnīgi par brīvu. Pratīsim novērtēt! Gaiši laimīgu Jauno gadu!

Guna Roze

Lai atsijājas graudi no pelavām!

Rolande Bebere

 

Redziet un saskatiet, dzirdiet un saklausiet! Tikai tad varēsiet atšķirt labi no ļaunā. Pat pasaule radās tāpēc, ka cilvēks to iemācījās jau Paradīzes dārzā.

Baiba Talce

 

Lai katrai dienai ir pa mirdzumiņam

no gadu mijas krāšņām ugunīm,

bet ja uz vaiga noris asariņa,

lai zaigo tā no klusa mīļuma!

Veiksmi Jaunajā gadā!

Sarma Upesleja

Elmāros

Mākoņi - eņģeļi

2018. gada nogalē – tieši Elmāros! – grupa Tukuma literātu devās uz Jaunpils pagasta … kapiem, lai aizvestu draudzīgas piemiņas sveicienu Elmāram Augustam Rumbam un viņa sieviņai Annai.

Anna Jurševica, Aigars Bricis un Gvido Drage pie dzīvesbiedru atdusas vietas nolasīja savus jaunākos dzejoļus, ticot, ka ziemas saulgriežu enerģētiski piestrāvotajā laikā gan Elmārs, gan Anniņa dzird, cik ļoti mēs viņus mīlam un ar kādu pateicību atceramies. Viņi abi bija lielisks tandēms: darbīgi, sirsnīgi, iejūtīgi un izpalīdzīgi vienlaikus. Literātu apvienība joprojām sāpīgi izjūt viņu aiziešanu Mūžībā. Mums aizvien vēl pietrūkst šo patiesi gaišo cilvēku!

Savu Elmāram un Anniņai veltīto dzejoli publicēšanai uzticēja Gvido Drage

pilsētā
pils sētā sargtornis
tikai otrādi apgriezts
iekšup vērsts
tajā sargtornī stāv sardzesvīrs
modri vērodams debesis
tā labāk redzams
kur kareivju zvaigznes krīt
uz kurieni jodi jāj
no kurienes domas nāk
jā,- un kā vārdi dīgst
virszemē salapojot
par kokiem dievnamiem grāmatām
tam stiprajam vīram
blakus vēl stiprāka sieva
uguni uztur
zem nakts piķa katliem
kur mūsu gēni
savārās svētībā.

Simtgades cienīgs gads

Pārskatot TLA aizvadītā gada notikumus, jau atkal secinām: tik piepildīts gads mums vēl nav bijis! Un jau atkal ir grūti iedomāties, kā to varētu pārspēt nākamais.

 

Gads iesākās ar jaunu un brīnišķīgu sadarbību. Mūs uzrunāja dzejnieka Jāņa Baltvilka fonds “Baltā vilka takas”. Februārī Smārdes k/n piedalījāmies dzejniekam veltītā objekta “Putnu kalns” ziedojumu vākšanas atklāšanas pasākumā. Lielajā talkā sakopām J.Baltvilka dzimtās mājas “Zīlītes” pagalmu. Jūlijā, dzejnieka dzimšanas dienas pasākumā “Pekstiņstāsti”, kas notika ar VKKF atbalstu, lasījām dzeju un prozu. Savukārt “Baltā vilka takas” sarīkoja “Sirds uz perona” Smārdes stacijā.

Aprīlī Guna Roze apmeklēja Londonas Grāmatu tirgu, iegūstot noderīgus kontaktus arī TLA nākotnes iecerēm. Kopš 4. maija Rakstnieku parkā aug G. Rozes stādītā apse, Rolandas Bulas vilkābele un Viļa Selecka kārkls. Esam pagodināti, ka tieši valsts simtgadē Tukuma rakstniekus uzaicināja iestādīt kokus 1930. gada 4. maijā atklātajā Rakstnieku parkā Cēsu novada Spārē, kur jau aug A.Čaka, A.Skujiņas, J.Grota, V. Luksa, A.Griguļa. I.Ābeles, V.Atāla, M.Zālītes un citu zināmu literātu stādīti koki.

Kā īpašie viesi maijā piedalījāmies Valodas dienas pasākumos Tukuma novadā un citur, bet sirdssilta un neaizmirstama izvērtās piedalīšanās Muzeju nakts programmā Jaunmoku pilī. Mūsu iecerētajā un apdzīvotajā “Pasaku stūrītī” apmeklētāji kopā ar literātiem Sarmu Upesleju, Gvido Dragi, Mariju Anmani un Irīnu Pumpuri varēja lasīt un sacerēt pasakas, īpaši tas patika ģimenēm ar bērniem.

Rožu svētkus kuplinājām, darbojoties gan uz skatuves, gan aizkulisēs. Trīs TLA prozaiķes – I.Liepiņa, M.Anmane un G.Roze uzrakstīja lugu Pils ielas leļļu teātrim “Rozes smaržos vienmēr”, bet Mākslinieku ielā pārsteidzām ļaudis ar oriģinālu uzstāšanos “Dīvainā intervija”.

Iespējams, mūsu 2018. gada nozīmīgākais notikums ir fakts, ka šogad Dzejas dienas Latvijā atklāja tieši ar tukumnieku lasījumiem. Turklāt mūsējo uznāciens “Proza paiet malā” notika Raiņa un Aspazijas mājā-muzejā Rīgā. Dzeju duetos lasīja 8 mūsu dzejnieki, un pasākums bija izcili labi apmeklēts – pilna zāle klausītāju. Jau 8. gadu pēc kārtas notika Dzejas dienu akcija “Sirds uz perona”,- novadā jau 3 vietās. Kopā visā pasaulē piedalījās ap 1000 dalībnieku. Akciju noorganizējām tā, ka pirmo reizi varēja piedalīties arī individuāli, turklāt īstenojām ieceri par interaktīvu pasaules karti web lapā. Dzejas dienu ietvaros sadarbībā ar mākslas darbnīcu “Antīks” realizējām emocionāli piesātināto pēcpusdienu “Čaka gars Tukumā” un jau trešo gadu piedalījāmies arī Slampes k/p rīkotajā pasākumā “Trīs mākslu satikšanās”.

Prozas lasījumi. Jau sesto reizi norisinājās “Tukuma prozas lasījumi”, otro gadu ar profesionālas žūrijas piesaistīšanu. Četri Tukuma prozisti piedalījās arī Kurzemes prozas lasījumos. Jau pirms Tukuma un Kurzemes lasījumiem G.Roze bija iekļauta galveno Prozas lasījumu programmā.

Tieši Latvijas simtgades vakarā tukumnieki saņēma īpašu dāvanu – muzikālu izrādi “Teiksma par Rozi” ar Sarmas Upeslejas dziesmu vārdiem un Valda Zilvera mūziku.

Kas vēl? 2018. gadā NTZ ikmēneša pielikuma “Laiks Kultūrai” literārajai lapai izvēlējāmies jaunu formu un saturu – autorlapas, kas cerams labāk palīdz iepazīt katru literāro personību individuāli. Tā kā literātu mums vairāk nekā gadā mēnešu, autorlapas turpināsies vēl arī nākamgad. Mūsu literāti ar labiem panākumiem piedalījušies dažādos literāros konkursos: R.Bula ieguva 3. vietu izdevniecības “Latvijas Mediji” romānu konkursā, bet G.Roze 1. vietu Kurzemes prozas lasījumos. Bijušas vairākas intervijas radio, publikācijas valsts nozīmes medijos, tostarp tukumnieku lapa “Latvijas Avīze” pielikumā “Kultūrzīmes” un publikācijas nozares izdevumos. Mūsu autoriem bijušas uzstāšanās Latvijas bibliotēkās, kultūras namos, dažādos pasākumos. Izdotas 3 grāmatas: Rolandai Bulai šogad iznāca divi romāni: “Atpakaļceļš” un “Stopētāju lieta”, bet Gvido Dragem trešais haiku krājums “Vienkārši zeme”.

Aizvadītais gads “Tukuma Literātu apvienībai” ir patiešām kopīgiem un individuāliem spilgtiem notikumiem bagāts. Tas dos iedvesmu jauniem darbiem nākamajā, 2019. gadā!

Tukums “Kurzemes prozas lasījumos”

Tukuma prozisti Ventspilī

Sestdien, 1. decembrī Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā norisinājās jau devītie “Kurzemes prozas lasījumi”. Šogad savus darbus vērtēšanai bija iesūtījuši 18 autori, no tiem pieci tukumnieki. Uz lasījumiem klātienē gan devās četri – Ilga Liepiņa, Krišs Grunte, Gvido Drage un Guna Roze. Diemžēl Rolandu Bulu mājās atstāja pirmā sala iesnas.

Lasījumu maģija

Kāpēc rakstošajiem vajadzīgi prozas lasījumi, ja reiz teksta un lasītāja attiecības ir intīms process? Tas ir līdzīgi kā sporta spēles rezultātu uzzināt no avīzes vai skatīties pašu spēli. Klātbūtnes, dzīvā nerva sajūta, autora intonācija – to nevar dabūt, lasot grāmatu. Un, ja festivāls “Prozas lasījumi” notiek reizi gadā, tas nav par biežu, lai klātbūtne kļūtu lieka. Tāpēc mēs rīkojam arī Tukuma prozas lasījumus, tāpēc tukumnieki jau septiņus gadus piedalās Kurzemes lasījumos, un, ja paveicas – lasa savus darbus arī festivāla galvenajā programmā.

Otra lieta, kas svarīga autoriem,- prozas lasījumos jūt vietējās rakstniecības kopējo noskaņu, aktuālās jeb modes tendences. Jo pat nozares presē publicējamos darbus atlasa redaktori, kurpretī lasījumos – ko autors ir atnesis, to lasa. Šogad “valdošie vēji” bija nostaļģiski; pagātnes vētīšana, tās atspīdumi tagadnē, bet gandrīz nemaz fantastikas, erotikas un vēstures, ko pārmaiņus varēja dzirdēt iepriekšējos gados. Cilvēku attiecību psiholoģija joprojām ir aktuāla, taču šogad tā “lien dziļāk zem ādas”, kas, protams, ir interesantāk, nekā sekot ārējām emocionālām izpausmēm. Un vēl šogad stāstos bija vairāk humora un pašironijas, kas, iespējams, nozīmē, ka dzīvojam reālā vai nosacītā ārpuskrīzes periodā, jo nevar noliegt, ka apstākļi, kādos atrodas rakstnieks, nevar neatspulgoties viņa darbos.

Kurzemes lasījumos šogad manījām vismaz sešas “jaunas sejas”, kopējam dalībnieku skaitam nemainoties, tātad notikusi paaudžu maiņa. “Kurzemes prozas lasījumu” žūrijā šogad bija: rakstnieces Kristīne Ulberga un Laimdota Sēle, dzejnieks, tulkotājs un publicists Jānis Vādons, dzejniece Ieva Rupenheite un Ventspils bibliotēkas vadītāja Astra Pumpure.

Debitanta piezīmes  – vērtē Krišs Grunte – Tukuma Raiņa ģimn. 12.kl. skolnieks:

– “Tukuma prozas lasījumi” mani pārsteidza par visiem simts. Daudzveidīgi, oriģināli, interesanti, humoristiski darbi, kas lika noprast, ka mūsu novadā ir cilvēki, kuri raksta, kuru grāmatas gribas izlasīt. Piemēram, humoristiskās frāzes Ilgas Liepiņas stāstā “Pelnu diena” ļāva smieties vēl pēc pasākuma. Gvido Drages darbs “Vēl augstāk, vēl zemāk” paver vārtus uz mīlestību, kas var būt tik spēcīga, kā rēta no verdoša ūdens saskares ar ādu. Gunas Rozes stāsts “Izvēles brīvība”, kura nobeigumā ir kaut kas no Blaumaņa raksturīgajām iezīmēm un noslēpumainība. Darbs, kurā strādāts ar simboliem, kas tieši šo prozu atšķir no citām. Tukumnieki mani pārsteidza negaidīti.

Nebiju domājis piedalīties “Kurzemes prozas lasījumos”, bet, Gunas Rozes virzīts, bīdīts, ierosināts, mudināts, nonācu Ventspilī, par ko es esmu viņai pateicīgs. Te lielākais piedzīvojums bija milzīgā literārā un autoru daudzveidība! Pārsteigums bija atkal satikšanās ar Ēriku Vilsonu, kurš šoreiz pats lasīja savu prozu, kas kā viņš saka “sasaistās nedaudz ar manu darbu”. Pārsteidzoša bija situācija – paziņojums, ka lasīšanas laika limits mainīts no 10 minūtēm uz 5. Prātā domas mētājās, ko tagad darīt, bet beigu beigās viss nokārtojās – atradu risinājumu. Prozas lasījumi – tā ir pieredze, kurā gan vari satikt rakstniekus un vienkārši kolosālus cilvēkus, gan saprast savus vājos punktus, priecāties par citiem un būt pārsteigtam arvien vairāk.

Īsumā par tukumnieku darbiem – Tukuma prozas lasījumu žūrijas vērtējums

KRIŠS GRUNTE „ Ir lielākoties atmiņas”

Interesanti savīta realitāte un fantāzija. Stāsts ir melodramatisks tieši tik ļoti, lai to sauktu par pašpietiekamu. Garstāsta vai romāna vērts sižets, kuru varētu skaisti izvērst, padziļinot varoņu psiholoģiju. Autoram ir bijis svarīgi uzrakstīt šo stāstu un ielikt tajā tieši šādu finālu, it kā par piemiņu kādam, kas patiešām ir aizsaulē, bet pēc kā ir palikušas skaistas, skumjas un ļoti saldas atmiņas. Fascinē nedaudz sapņainā intriga – vai mīlestība ir notikusi Kārļa galvā vai arī realitātē. Tā ir stāsta labākā daļa. Darbs, kas veicina līdzpārdzīvojumu – varoņi un notikumi neatstāj vienaldzīgu. Strādājot ar šo tekstu, var izveidot ļoti labu stāstu.

ILGA LIEPIŅA „Pelnu diena”

Ideja lieliska, sižets – fantastisks. Šķiet, ka pat loģiski un ļoti ticami salikti psiholoģiskie akcenti. Oriģināls ir pats modelis – ģimene, kurā katram ir “smalkā kaite”, bet tverama, pavisam reālistiska, ar simbolisku, freidisku garšu. Protams, bomzis šīs ģimenes pagalmā kā sargsuns ir zināms pārspīlējums, tomēr simbolisks. Varbūt tā ir arī vājākā vieta sižeta uzbūvē,- kompozīciju vajadzētu virzīt uz kulmināciju, bet pirms tās pietrūkst dinamikas, kāpinājuma. Stāstam vēl jātiek cauri apstrādei – gan literārai, gan detaļu un paskaidrojumu veidā, lai ir pavisam ticami, lai nešķiet nedaudz sasteigtas ainas un situācijas. Taču lasīt ir aizraujoši jau tagad, kas ir ļoti laba zīme! Ir arī zināms nobeigums – pieturas punkts, aiz kura var aizķert vēl kādu epizodi vai ainu, kas lasītāju atstātu pavisam mēmu.

GUNA ROZE “Izvēles brīvība”

Asprātīga, interesanta ideja, ar pieteikumu uz antiutopiju, ko inspirē vismaz Džordža Orvela romāns “1984”, bet visvairāk tomēr mūsdienu šovu arvien pieaugošā visatļautība un tehnoloģijas, kas ielaužas psihē, domāšanā, izvēles brīvībā… Parādās arī karjerisma problēma – tikai to grūtāk nolasīt. Stāsts ir piesātināts un sāp par mūsdienu cilvēku, tāpēc tā ir fantastika, kāpinot līdz pārdomu absurdam, nevis tehniskai ticamībai. Zelta rūdas gabals, kas prasās tikt attīrīts un papildināts ar nedaudz skaidrākiem, kāpinātākiem motīviem – kas tad ir galvenā varoņa problēma? Jo norises ap to ir ilgstošas, kamēr viņa prāts risina “izvēles brīvību”. Ticams, ka tas var kļūt par latviešu literatūras antiutopijas paraugu prozā ar visjaunākajām reālijām topā.

GVIDO DRAGE „Vēl augstāk, vēl zemāk”

Vai tas ir fragments? Varbūt spēcīga skice? Jo gribētos lasīt vēl. Stāstiņam arī derētu vēl kāda rindkopa nobeigumam. Vai sākumam. Ir sajūta gan, ka autoram dabiska ir tieši šī izteiksme, kuru nevar gluži ielikt jebkurā citā sižetiskā rāmī: svarīga ir sadzīviskā drāma, melodrāma un nedaudz arī traģikomiskas notis, kas iezīmē divu tēlu attiecību vēsturi. Nekāds romāns te nav nepieciešams, tā ir rūda, no kuras ar maziem papildinājumiem varētu sanākt ļoti labs stāsts veselam ciklam – piemēram, par dzīves nepanesamo kosmiskumu vai par kosmosa vieglo sadzīviskumu.

Īsumā par pārējiem – tukumnieku vērtējums

ĢIRTS MAIZĪTIS “Darba piezīmes”

Autors, kurš strādā veikalā “Alk Outlet”, varbūt tikai nesen ķēries pie rakstniecības, toties savu sacerējumu, kas tiešām atgādināja alkohola pudeļu etiķetes (katrā izzīmēts tās pircēja portrets), lasīja vieglā, atraktīvā manierē, to vietām pārtraukdams ar mirkļkomentāriem. Pašironija (“pat neņēmos tādu burvību ar savu nabadzīgos vārdu krājumu aprakstīt”) ļāva lasījumu uztvert kā jautru gabaliņu iz darba dzīves, ko nolasīt draugu pulciņā.

LAURA MIERKALNE “Piecu kraukļu koks”

Stāsta fragments, lai arī no žūrijas puses saulītē celts, ziemīgo pēcpusdienu iekrāsoja ar papildu rezignāciju (Vardnica.lv: psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana saviem spēkiem, mērķiem u. tml.), pārdomām, dvēseles stūru izzināšanu. Poētiska valoda (mājas kā labirinti, kas bruka no pārpilnības) un citas literāras kvalitātes neitralizēja sižeta trūkumu. 3. vieta žūrijas vērtējumā.

INGRĪDA ZAĶE “Ābolīši”

Stāsta darbība notiek mūsdienās, vietējos apstākļos, ar parastiem ļaužiem, ceļmalas bodīšu tirgotājiem. Aprakstītajā vietā atpazinām Pūres tirdziņu. Tirgotāju tēlojumam atvēlēts daudz vietas, lietojot spilgtas detaļas, vietvārdus un vecvārdus (pidele, smilšaine, vellapēda). Diemžēl pietrūka laika lasījumam, autorei nācās stāstu brutāli īsināt, tāpēc klausītāji uzreiz tika iemesti beigu ugunsgrēka liesmās.

GUNDEGA REZEVSKA “Es laižu tevi vaļā” 

Pagājušā gada lasījumu uzvarētāja. Liriska valoda, nesteidzīgs vēstījums par Zemgus pastaigu ar Sinilgu kādā svētvietā, kuras apraksts atbilst Pokaiņu mežam. Šo gribētos saukt par ļoti latvisku stāstu un izlasīt aci pret aci ar tekstu

ĒRIKS VILSONS “Citronu zeme”

Stāstam pārdomāta kompozīcija, spilgti tēlu un vides raksturojumi. Temats daudzkārt tiražēts,- kā jaunieši savulaik centās izsprukt no karadienesta padomju armijā, simulējot psihiskas slimības, un daudziem tas arī izdevās. Stāsts – uzvarētājs – autoru balsojumā.

LIGITA PAEGLE “Īpašais cilvēks” 

Stāsta sākums likās intriģējošāks par turpinājumu, būtu gribējies kādu negaidītāku atrisinājumu. Labi attēloti personāži, pūļa uzvedība (ļautiņu cunami), nedaudz ironijas par nezūdošo interesi misticisma lauciņā (aizsaules antena) ļāva iejusties autores radītajā. Bet arī šo stāstu lasot nācās īsināt.

IVETA SALGRĀVE “Mūsu māte”

Vēl aizvien aktuālā problēma ar čekas maisu “virināšanu” un jautājumu, ko atvēršana nodarīs ikvienam iesaistītajam? Gan tam, kurš iekšā, gan citiem, kas ārpusē… Lielisks nobeigums. Stāstam, protams.

RODŽERS DE KŪRS “Sala”

Absurda komēdija. Sižets neizceļas ar oriģinalitāti, taču klausoties aizmigt nevarēja. Ja ir tikai divi personāži (ak jā, vēl arī lielais otrā plāna aktieris – lācis), gribējās izvērstākus raksturus, asākus dialogus, kāpināt emocijas atbilstoši absurdajiem apstākļiem, kādos autors nolicis savus varoņus. Tomēr klātesošajiem stāsts patika un ieguva dalītu 3.vietu autoru balsojumā.

OSKARS ZVEJS “Nejaušais garāmgājējs”

Viens no mūsu favorītstāstiem (3.vieta autoru vērtējumā), pateicoties nesamākslotībai, sirsnībai, humoram, radot noskaņu, kas līdzīga daudzām gruzīnu kinofilmām. Izspēlējot tradicionālo situāciju “gaida vienu, uzrodas cits”, rakstītājs pamanījies radīt savu Mazciema pasaulīti, pateicoties asprātīgām detaļām un labsirdīgai attieksmei pret dzīvi.

AIJA SARMA “Slepkavība Kukūciemā”

Nesen iesākta kriminālromāna sākums, kurā tikko ienākuši galvenie personāži. Uzburta ērmīga, pusreāla vide, ko paspilgtināja dzīvīgi dialogi un atraktīvs lasījums. Lai veicas pabeigt – slepkavību un romānu!

ALISE REDVIŅA “Mušas”

Alise ir autore ar jau zināmu pieredzi. Pirms gadiem pieciem uzvarējusi Kurzemes prozas lasījumos, publicēta “Kontekstā”, arī šoreiz priecēja ar augsta līmeņa literatūru. Stāsta spēks slēpās prasmē uzrakstīt varones sajūtas, aprakstot tikai ārējos apstākļus, bet pašas emocijas vārdā nenosaucot. Varētu teikt E.A. Po ietekme. Autoru balsojumā 4.vietā un pelnīta 2.vieta žūrijas vērtējumā.

RUTA ZIMNOHA “Vērotāja”

Šo autori Kurzemes prozas lasījumos redzējām un dzirdējām pirmoreiz. Stāsts, kurā var manīt daudz personiskā. Tādu grūti lasīt auditorijas priekšā… Spilgti pretstatījumi (briesmīgā skaistule; mīlestības skrandās ģērbusies nabadze), un… nekādu cerību uz laimīgām beigām!

Tukumnieku panākumi

Laikam nav nebijis neviena gada, kad no Kurzemes prozas lasījumiem tukumnieki pārbrauktu bez jebkādām balvām. Reti tās ir galvenās godalgas, bet kāda specbalva mūsējiem ir katru gadu. Šogad Laimdotai Sēlei patika Rolandas Bulas stāsts “Saldā tiesas diena”, viņa pat citēja, viņasprāt, lielisku teikumu no Bulas darba. Savukārt Jānis Vādons atzinīgi novērtēja Gvido Drages rakstīšanas stilu. Protams, jebkura atzinība autoram ir ļoti svarīga.

Mājup braucām ar diviem ļoti augstiem rezultātiem. Autoru balsojumā mūsu debitants Krišs Grunte (Raiņa ģimnāzijas 12. klases skolnieks) ieguva augsto otro vietu. Visvairāk balsu autoru vērtējumā bija Liepājas teātra aktierim Ērikam Vilsonam, kurš, starp citu, bija Tukuma lasījumu pasākuma vadītājs. Bet 1. vietu žūrijas vērtējumā šogad saņēma Guna Roze ar stāstu “Izvēles brīvība”. Tā kā Guna jau bija iekļauta festivāla “Prozas lasījumi 2018” programmā, ceļazīmes turp saņēma 2. un 3. vietas ieguvējas – Alise Redviņa un Laura Mierkalne ar stāstu “Piecu kraukļu koks”.

P.S.

Guna Roze savu stāstu lasīs Prozas lasījumos Rīgā, 6. decembrī pēc 18.00 grāmatnīcā “Nice Place telpa”, Kr. Barona ielā 21a. Ieeja brīva. Vēlāk stāsts “Izvēles brīvība” būs publicēts žurnālā ”Domuzīme” un arī tla.lv.

Dzeja paiet malā!

Dienu pirms mūsu valsts simtgades Tukumā notika jau sestie, tātad tradicionālie prozas lasījumi, par ko paši literāti, parodējot tukumnieku Dzejas dienu pasākumu Raiņa un Aspazija mājā Rīgā, jokoja: šoreiz lai dzeja paiet malā!

Šogad Tukuma prozas lasījumos piedalījās astoņi autori, seši no tiem no “Tukuma Literātu apvienības”. Rolanda Bula, Ilga Liepiņa un Guna Roze lasīja psiholoģiski piesātinātus stāstus, Gvido Drage īsu, emocionālu etīdi, Imants Liepiņš sava fantastikas darba ideju ir nosapņojis, Vilis Seleckis turpina kriminālistikas tēmu, un dzirdētais fragments sola, ka tas būs gana jautrs “krimiķis”. Olga Meldere, kura Tukuma prozas lasījumos piedalījusies četras reizes, lasīja vienkāršībā sirsnīgu tēlojumu – atzīšanos mīlestībā Latvijai. Kā patīkams pārsteigums visiem bija debitants – daudzsološais Tukuma Raiņa ģimnāzijas 12. klases skolnieks Krišs Grunte, kurš savā darbā aizskāris mīlestības un nāves tēmas.

Žūrijā tika aicinātas trīs profesionāles: Jūlija Dibovska – literatūras kritiķe, literatūrzinātniece, tulkotāja, laikraksta “Kultūzīmes” redaktore; Linda Zulmane – literatūrzinātniece, Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāja, Piejūras pilsētu literārās akadēmijas vadītāja, Liepājas Universitātes HMZF lektore un Dace Brakmane – Tukuma bibliotēkas pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja. Šoreiz gadskārtējos prozas svētkus īpašus palīdzēja radīt Liepājas teātra aktieris Ēriks Vilsons, kurš vadīja pasākumu. Jāpiebilst, ka Tukuma literāti viņu iepazinuši, tiekoties Kurzemes prozas lasījumos Ventspilī, jo Ēriks Vilsons jau vairākus gadus ir pievērsies arī prozas rakstīšanai.

Ar patiesu prieku varam paziņot rezultātus: Žūrijas balvu ieguva Gvido Drage, arī Autoru balvai kolēģi nominēja Gvido Dragi. Savukārt Klausītāju balvā 1. vietas rezultāts bija neizšķirts, tāpēc to saņēma divi autori – Ilga Liepiņa un Krišs Grunte. Žūrijas īpašā balva un Liepājas LRS simpātiju balvas saņēma Krišs Grunte un Guna Roze.