Tukuma Literātu Apvienība
Cienītie grāmatu mīļotāji!
Beidzot arī Tukumā būs iespēja sanākt kopā un apspriest izlasīto, jo TLA dibina “Lasītāju klubu”.
Tikšanās notiks vienreiz mēnesī TLA telpās Tukumā, Tidaholmas ielā 3.
Pirmā tikšanās jau decembrī. Lai vienotos par vēlamo laiku, interesentus lūdzam pieteikties, rakstot: [email protected] vai zvanot Ingrīdai Zaķei: 26068154.
– 27. oktobrī biedrībai “Tukuma Literātu apvienība” 11 gadi. Atzīmējām to ar radošu sarunu un drosmīgu plānu piesātinātām pusdienām kafejnīcā.
– Dzejniece un pedagoģe Baiba Talce 18. oktobrī dzejas darbnīcā tikās ar Jelgavas novada Sesavas skolas skolēniem.
– Tukumniece Sarma Upesleja 29. oktobrī viesojās pie lasītājiem Sēlijas pusē. Vispirms viņas dzeja un dziesmas skanēja Sēlpils Tautas namā, pievakarē – Staburagā. Sēlija ir S.Upeslejas bērnības un sapņu zeme.
– Rakstnieks Guntis Tālers īsā laikā paguvis piedalīties četros literāros pasākumos. Pirmais – sarunu cikla “Durvis” atklāšana Rīgas Centrālās bibliotēkas Iļģuciema filiālbibliotēkā 27. oktobrī. Jau drīz pēc tam – 31. oktobrī sekoja apgāda “Zvaigzne ABC” organizētais “Latviešu spoku stāstu vakars”, kur G.Tālers kopā ar literatūrzinātnieci Bārbalu Simsoni iepazīstināja interesentus ar latviešu rakstnieku sniegumu šausmu literatūras žanrā.
4. novembrī G.Tālers kāpa uz Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkoto “Rīgas Grāmatu svētku” skatuves Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, prezentējot sevi un savus darbus iepazīšanās sarunā “Rotaļas Stiksas dzelmē”. Bet 5.novembrī ceļš veda uz Džūkstes pasaku muzeju, lai piedalītos “Spoku stāstu vakarā”, ko organizēja folkloras pētnieks Guntis Pakalns.
– 1. novembrī Kandavas bibliotēkas Lasītāju klubiņā aizritēja tikšanās ar rakstnieci un tulkotāju Ingrīdu Zaķi.
– Pārsteidzošu uzaicinājumu saņēmusi Guna Roze. 18. novembrī ar priekšlasījumu par vēsturisko faktu un romānu “101. kilometrs” viņa piedalīsies akadēmiskās Konkordijas “Valdemārija” valsts svētku pasākumā, bet 24. novembrī plkst. 17.00 tiksies ar lasītājiem Saldus novada Zirņu pagasta bibliotēkā.
– Projekts “Tukuma prozas fermentācija” saņēma 100% atbalstu VKKF projektu konkursā. Un beidzot – konkursa 10-gadē – tam ir savs logo. Tā autore Lolita Kalniņa-Ozoliņa.
Beidzot – pēc 10 gadiem – konkursam “Tukuma prozas fermentācija” ir savs logo. Autore – Lolita Kalniņa-Ozoliņa
Latviešu autors, tukumnieks Guntis Tālers grāmatā “Nemierīgās dvēseles. Veļu laika stāsti”, kas tikko iznācis apgādā “ZvaigzneABC”, apraksta savādus un šķietami pārdabiskus notikumus, kas risinās Latvijā, – gan Kurzemes dziļajos mežos un purvājos, gan tepat, Tukuma apkaimē.
Krājuma titulstāstā atkal satiksim romānā “Pēdējais klients” jau iepazītos varoņus – detektīvus Zinti, Mariju un Nelsonu. Uzņemoties kāda pazuduša vīrieša meklējumus, viņi nonāks mazapdzīvotā, nomaļā Kurzemes pagastā, kur aci pret aci sadursies ar kaut ko bīstamu un draudīgu, kas gadu desmitiem snaudis purvājos.
konkurss
Tukuma prozas fermentācija 2022
“SAKĀMI VĀRDI”
Konkursu organizē biedrība “Tukuma Literātu apvienība”
Atbalsta VKKF
Nolikums
Autori, kuri dzīvo, mācās vai strādā Tukuma novadā, un ir sasnieguši 16 gadu vecumu, aicināti piedalīties ikgadējos prozas lasījumos-konkursā, kas šogad veltīts latviešu sakāmvārdiem.
Darba uzdevums
Autors izvēlas kādu no žūrijas izraudzītajiem sakāmvārdiem un atbilstoši tā zemtekstam un vēstījumam rada prozas darbu.
Izmantojamie sakāmvārdi:
1) Kur vienreiz raugu ieliek, tur rūgst ik dienas.
2) Ar pliku roku ezi neķer.
3) Rītā dzerts, vakarā kārts.
Darba nosacījumi
Pieteikumā jāietver
Pieteikumi līdz 2022. gada 10. novembrim (ieskaitot) nosūtāmi uz e-pastu: [email protected] ar atzīmi “Sakāmi vārdi”
Žūrija
Darbu vērtēšana un godalgas.
Autoriem paliekot anonīmiem, žūrija:
Noslēguma pasākumā tiks piešķirtas arī “Klausītāju” un “Autoru” balvas, kas iegūs 50 eiro prēmiju katra.
Noslēguma pasākums “Sakāmi vārdi”
2022. gada 25. novembrī plkst. 19.00 Tukuma pilsētas Kultūras namā.
Foto: Kārlis Volkovskis, Guna Roze
15. septembrī Liepājā – šoreiz nule restaurētajā Parka paviljonā – jau divpadsmito gadu pēc kārtas tika pasniegta Egona Līva balva rakstniecībā “Krasta ļaudis”.
“Būt uz viena viļņa – vai tas vēl kaut kur tik labi ģeld kā runājot par Egonu Līvu un Liepāju?! Ļaudis ar savu krastu. Krastu, pie kura pietauvota sirds. Un cik dažādi krasti mums katram – Liepājas liedags, ziedošs zemes stūrītis vai savs cilvēks. Valoda taču arī ir krasts. Jūrnieku mezglā sasieti vārdi. Cik labi, ka šodien esam varējuši tik īsti satikties – šeit – vienā krastā.” – raksta mediji.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas specbalvu saņēma Gvido Drage par oriģinalitāti un neatkārtojama rakstura piesātinājumu stāstos par klasiskām tēmām debijas stāstu krājumā “Karma Sūtra. Stāsti”
Balvu pasniedza LSEZ pMēs, “Tukuma Literātu apvienība” un jādomā, ka arī viss novads, no sirds priecājamies par Gvido panākumiem, jo zinām, ka viņa “Karma – sūtra” patiešām ir izcils literārs darbs.
Konkursa galveno balvu sānēma Inga Žolude par romānu “Vendenes lotospuķe”.
Kā atzīmē TLA biedrs Imants Liepiņš, šī ir nozīmīgākā balva apvienības pastāvēšanas laikā.
Līdz šim mūsu autori ir guvuši godalgotas vietas – arī pirmo – dažādu izdevniecību romānu konkursos.
Ir bijušas uzvaras Kurzemes prozas lasījumos.
Mūsu izdotais almanahs “Kungs Tukums” 2020. gadā bija izvirzīts LaLiGaBa (Latvijas Literatūras gada balva) nominācijā “Labākais kultūrvēsturiskais darbs”.
Tai pašā 2020. gadā Gunas Rozes romāns stāstos “Sadursme” konkursā “Krasta ļaudis” saņēma pateicību par nozīmīgu ieguldījumu latviešu literatūrā, tomēr valsts nozīmes balvu nebijām saņēmuši.
Gvido Dragi uz Liepāju pavadīja kolēģes Guna Roze un Ilga Liepiņa
Īpašs izvērtās mājupceļš. Mūs sveicināja koša varavīksne, kas ar lauretātu koķeti spēlēja paslēpes. Ikreiz, kad viņš izrausās no auto, lai dabas brīnumu nofotografētu, tā paslēpās aiz mākoņiem.
Īpašas sajūtas piedzīvojām Krotēs – izcilā latvieša Kronvaldu Ata dzimto māju “Lejas Mikas” vietā. Tur gan atradām tikai vairāku ēku drupas un minējām, kura varētu būt bijusi dzīvojamā māja. Blakus mājas vietai atrodas piemiņas plāksne Kronvaldu Ata ģimenei ar uzrakstu:
“Katram tā vieta svēta, kur piedzimis, audzis.” (A. Kronvalds)
Pie mājas aug bērzu birzs ar 167 bērziem, ko 2004. gadā stādīja Krotes un Durbes skolas skolēni, kuru skolas nes Ata Kronvalda vārdu. Starp citu, arī mūsu Ilga Liepiņa ir mācījusies šajā skolā. Krotes laiks ievijies epizodēs viņas grāmatā “Ūdensvīrs ar resno bizi”.
Foto: Kārlis Volkovskis
10. septembrī Liepājā notika tradicionālā Kurzemes Dzejas diena. No Tukuma uz vēju pilsētu devās Baiba Talce, Aigars Brics ar kundzi Guntu, Ingrīda Zaķe ar kungu Laimoni, Guna Roze, Ināra Bezmere, Aivis Briesma un arī domes šoferītis Artis Gailis, kurš arī paslepus raksta dzeju.
Šoreiz ierastie svētki katru Kurzemes dzejdari patīkami pārsteidza. Pirmkārt, jau ar to, ka Meteo solīja sliktu laiku, bet spīdēja saulīte, apmargojot visu novadu dzejnieku ierašanos vēsturiskajā Hoijeres viesu namā, kur tika laipni sagaidīti Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītājas Lindas Zulmanes personā ar viņas palīdžu vēlīgiem smaidiem. Tad burvīgas – kā no seniem laikmetiem ieradušās gides – visus vadāja pa Hoijeres namu, kas pārvērsts par interjera muzeju, izskaidrojot katras telpas vēsturisko nozīmi un vērtību. Vērtības bija tiešām apbrīnojamas, tāpat muzeja spēja savākt interjera elementus 17.- 20. gs raksturošanai.
Īpaši dzejniekus iedvesmoja fakts, ka jaunības klejojumos šai namā piestājis un nedēļu apmeties pats cars Pēteris I, kurš, kā izrādās, bija 2 m 4 cm garš un ar neproporcionāli mazu pēdu, tāpēc esot bijis nestabils uz kājām. Tātad – vēsture radošos procesos nemaz nav tik nenozīmīga!
Otrkārt, lieliskā ekskursijā pa Liepājas iezīmīgām vietām un objektiem mūs vadāja pats Liepu tēvs (patiesībā Varis Siliņš), kurš ar kolosālu humora izjūtu lasīja savas sacerētās teikas no svaigi izdotās grāmatas “Liepu tēva teikas”. Ja gribat uzzināt, kāda vērtība ir teiku sacerēšanai mūsdienās un ar kādu smiešanos tās var lasīt, noteikti šo grāmatu iepērciet un uzzināsiet, kur ir Svepšķa tornis un kā slaucama Metalurga jūras govs.
Autobusā izvizinātie un jūras gaisā izstaigājušies dzejnieki jau bija tik izsalkuši, ka ar sajūsmu metās Hoijeres nama saulainajā pagalmā, kur visus ar dūmos vārītu zirņu zupu, dziesmām un jokiem cienāja slavenās Liepājas Atštaukas Ināras Kalnarājas vadībā.
Kad visi bija labi izstaigājušies un pačupojusies savā starpā, sākās vakara programma Vara Siliņa vadībā, kur novadi reprezentēja sevi (tukumnieki ar nupat notikušā haiku konkursa atskaņām) un Liepāja nodeva Dzejas dienu atslēgu Ventspilij.
Vislielākais šīs dienas notikums – neskatoties uz vairākkārtējiem Lindas Zulmanes aicinājumiem, ka visur ir iespēja lasīt dzeju, neviens pie mikrofona nerāvās!
Dzejas dienas veiksmīgi beidzās ar goda maltīti: milzīgas, ļoti gardas bukstiņputras porcijas ēšanu un kopīgu dziedāšanu, kuras laikā visi konstatēja: beidzot ir Kurzemes Dzejas dienas, kas atbrīvojušas dzejniekus no bezgalgarās priekšālasīšanas publikai, un ko jūs domājat – bez šīs lasīšanas izdevušās vienkārši lieliski!
Foto: Līva Lielmane
Vij, Dieviņi, zelta viju
Visgarām jūras malu,
Lai nenāca sveša salna
Šai zemē ziedu raut.
9. septembrī stundu pēc haiku konkursa noslēguma sākās ikgadējā Dzejas dienu akcija “Sirds uz perona” ar teletiltu no visiem kontinentiem, jo dzejas lasījumi “Biļete ar zelta viju” notika visā pasaulē vienā laikā. Šo notikumu translējām no bijušās estakādes iepretim stacijai “Tukums 1”, bet jāatzīst – tiešraide varēja arī nenotikt.
Divas stundas pirms akcijas sākuma AS “Latvijas Dzelzceļš” apsardze pavēlēja novākt aparatūru, jo pasākums nav saskaņots.
Jā, nebija, bet, visticamāk, pats uzņēmums to nevēlējās. “Tukuma Literātu apvienība” e-pastu ar lūgumu saskaņot pasākumu jau vairākas dienas iepriekš bija nosūtījusi (un par laimi – to varējām pierādīt) uz četrām “Latvijas Dzelzceļš” e-pasta adresēm, ar kurām komunicējām citus gadus. Atbildē nesaņēmām ne vārda ne no viena! Varbūt tāpēc, ka šogad akciju veltījām mieram Ukrainā un visā pasaulē.
Nezinu, kādus buramvārdus telefonsarunā ar “Latvijas Dzelzceļa” apsardzes priekšnieku izmantoja mūsu novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, bet pēc soļu skaitīšanas līdz sliedēm, minētā e-pasta ekrānšāviņa un vietas fotogrāfiju nosūtīšanas pārdesmit minūtes pirms ētera laika mums atļāva strādāt.
Tiešraide aizkavējās par 7 minūtēm, translāciju sākām bez kameru, mūzikas un mizanscēnu mēģinājumiem. Tiešraidi vadīja Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu žurnālists Jānis Lācis, droši vien tāpēc viņa balss šķita pazīstama.
Par muzikālo pavadījumu rūpējās “Zelta stīdziņas” no Jelgavas. Translācijas sākumā dalībniekus uzrunāja ukrainiete Oksana Pugačova, kura kopā ar abiem bērniem kopš pavasara par savām mājām sauc Tukumu. No viņas rokām origami miera balodi saņēma Japānas vēstnieks Latvijā Jasuši Takase, kurš balodi palaida lidojumā apkārt zemeslodei.
Mēs to paveicām! Cilvēki vismaz 40 vietās Latvijā un 13 ārvalstīs izveidoja mantru mieram – apskāva pasauli ar mieru un…dzeju.
Vārdam un domai ir spēks!
Nākamajā dienā akcijas ārvalstu kuratore Lelde Vikmane WhatsApp rakstīja: “Man izskatās, ka mūsu zelta vija ir nostrādājusi. 💙💛🤞Ukraiņi spiež krievu armiju atpakaļ.🙏”
