gliemežvākā
ko Tu izraki
no jūrmalas kāpas
balss kāda
dzied dziesmu bez vārdiem
pārnākot mājās
mēģinu to atkārtot
Tavas auss gliemežnīcā
gribu tai balsij
vārdus dot
man neizdodas
ar dimanta gredzenu
Tu saulrieta stiklu švīkā
tad celies un saki –
varbūt kādreiz
Ķesterciemā
vai Palm Bīčā…

Kā apsūbējis sudrabs
Veļu laiks
šķir krēslas stundas klusumu no dienas,
sirds ļaujas viņa valgai burvībai,
vērpj sveces liesmā atmiņpilnas dienas.
Savs gājums katram,
katram dzīves stāsts,
kā sidrabotas lāses
mūžos krājies,
bet kopumā tā mūsu
Latvija –
ar viņu sirdī latvis āvis kājas.
Par viņu karalaukos saļimis,
nu akmenī kalts lepno vīru gājums.
Caur […]