Tikai mācības

Cik ilgi jau brienu? Dažreiz pāris soļu ir jūdze, bet, jūdze – viens pūtiens. Laiks un telpa nekad nav mērāmi vienādi: pietiek ar sekundes simtdaļu, lai satiktu savu lodi, bet, kamēr ataug sūna, pat gads nav nekas.

Veikals ir vieta

Tālākais seko tik sasodīti ātri, ka grūti aptvert acu priekšā notiekošo. Dzērājs savelk lūpas čokurā un ar nelielu ķermeņa atliecienu atver muti, no kuras lido siekalu receklis, kas traucas tieši pārdevējas sejā. Apsargs, atlocījis piedurknes, tuvojas abiem pudeļu brāļiem un tos ar spēcīgu tvērienu tuvina izejai. Jaunā sieviete steigšus izskrien cauri zālei un ienirst miglas zonā. Cita pārdevēja aizslēdz viņas kasi un pārskaita palikušo naudu.

Balva

Vārdi vēlās un vēlās nepārtrauktā straumē, zemi, rūcoši, dzīvnieciski gārdzieni… tā nebija Melitas balss, nē, pat ne sievietes, ne dzīva cilvēka, ne šīs pasaules radības balss, tās bija skaņas no pazemes, no mirušo valstības, no kādas tumšas vietas, ko var redzēt tikai visļaunākajos murgos, no kuriem pamostamies ar mežonīgi pukstošu sirdi un jausmām par tikko piedzīvotu nāves pieskārienu…

“Tā pati pasaka” laureāti

Tādi laiki…
Skaisti iecerētais noslēguma pasākums pie improvizēta ugunskura ar DJ Ulda Rudaka muzikālo pavadījumu palika nerealizēts. Tā vietā piektdien, 13. novembrī, Tukuma prozas lasījumu “Tā pati pasaka” autori satikās Tukuma Katrīnas laukumā, lai noskatītos video, kurā žūrija paziņoja konkursa rezultātus. Līdzi bijām paņēmuši pašu gatavotus plakātus ar pozitīviem tekstiem: “VĀRDS ir covid negatīvs”; “Pasakās uzvar […]

“Tā pati pasaka” rezultātu paziņošana…

…notiks TLA sapulcē – literārā performancē
13. novembrī 16.00 Tukumā, Katrīnas laukumā pie Ziedoņa sienas
Lasīsim Džūkstes pasakas, sagaidīsim žūrijas sūtītu video ar labāko darbu paziņošanu, un, ja būs interese, noklausīsimies labākos darbus autoru lasījumā.
Lūdzam ievērot drošības pasākumus – ierasties ar sejas aizsargmasku un ievērot 2m distanci citam no cita.
 
Arī mūsu Pegazs tagad atbildīgi valkā masku.

Pēc salnas nakts

Pēc salnas nakts  top  kļavām sārtas buras –
nav sapņu kuģis  jūrā jāmeklē,
bet jāpaspēj, kamēr to kvēle turas,
pirms vējš nav norēvējis  zēģeles,
ir jāpaspēj liet glāzēs rudens vīnu,
uz lapu klāja tango izdejot
ar  krāsu virpuli zem burām  vīties,
pēc kursa zvaigžņu kartā lūkojot.
 
Un tas nekas, ka vēji pluinīs kļavu,
ka rīta acīs zvaigznes izdzisīs –
mēs būsi svinējuši sapni savu,
uz ziemu […]

Tik ilgi būt

Tik ilgi te būt, kamēr zemi jūt.
Tik tālu aust, cik saule aust.
Aust tādā krāsā, kādas mātē un māsā,
Rakstu cieši kopā kā bites stropā,
tik vienīgi vienu kā rīta dienu.
Kad nezināmie atnāks stelles aiznest,
mums audekls jau būs kā zeme un kā zvaigznes.

Atbalss

krūmiem aizauguši
reiz skanīgie saulrieta krasti
un zilie sili
neatbalso vilciena svilpi
man nokrīt kafijtasīte
un klusējot saplīst
kaut kas traks!
esmu atbalsi pazaudējis
varbūt pat balsi?
KU – KŪ …
(tas varēja dze – pulkstenis būt?)
un pie Dievmātes ikonas
(ja man tāda būtu!)
skat – uguntiņa
lampadkā knapi līpinās
atdodiet atbalsi!
jūs letiņi leiši afro – arābi
U – HŪŪ … nav
nav ūpju šamajā silā
tagad es varu kliegt un runāt
tikai […]