Tikai mācības
Cik ilgi jau brienu? Dažreiz pāris soļu ir jūdze, bet, jūdze – viens pūtiens. Laiks un telpa nekad nav mērāmi vienādi: pietiek ar sekundes simtdaļu, lai satiktu savu lodi, bet, kamēr ataug sūna, pat gads nav nekas.
Tukuma Literātu Apvienība
Cik ilgi jau brienu? Dažreiz pāris soļu ir jūdze, bet, jūdze – viens pūtiens. Laiks un telpa nekad nav mērāmi vienādi: pietiek ar sekundes simtdaļu, lai satiktu savu lodi, bet, kamēr ataug sūna, pat gads nav nekas.
Lai gan prozas lasījumi šogad notiek neierastā formātā, tie tomēr spītīgi notiek. Un Kurzemes lasījumos trīs no piecām godalgām šogad ieguvuši tukumnieki: Krišs Grunte, Guna Roze un Guntis Zariņš.
Lasi šeit
Tālākais seko tik sasodīti ātri, ka grūti aptvert acu priekšā notiekošo. Dzērājs savelk lūpas čokurā un ar nelielu ķermeņa atliecienu atver muti, no kuras lido siekalu receklis, kas traucas tieši pārdevējas sejā. Apsargs, atlocījis piedurknes, tuvojas abiem pudeļu brāļiem un tos ar spēcīgu tvērienu tuvina izejai. Jaunā sieviete steigšus izskrien cauri zālei un ienirst miglas zonā. Cita pārdevēja aizslēdz viņas kasi un pārskaita palikušo naudu.
Vārdi vēlās un vēlās nepārtrauktā straumē, zemi, rūcoši, dzīvnieciski gārdzieni… tā nebija Melitas balss, nē, pat ne sievietes, ne dzīva cilvēka, ne šīs pasaules radības balss, tās bija skaņas no pazemes, no mirušo valstības, no kādas tumšas vietas, ko var redzēt tikai visļaunākajos murgos, no kuriem pamostamies ar mežonīgi pukstošu sirdi un jausmām par tikko piedzīvotu nāves pieskārienu…
Tādi laiki…
Skaisti iecerētais noslēguma pasākums pie improvizēta ugunskura ar DJ Ulda Rudaka muzikālo pavadījumu palika nerealizēts. Tā vietā piektdien, 13. novembrī, Tukuma prozas lasījumu “Tā pati pasaka” autori satikās Tukuma Katrīnas laukumā, lai noskatītos video, kurā žūrija paziņoja konkursa rezultātus. Līdzi bijām paņēmuši pašu gatavotus plakātus ar pozitīviem tekstiem: “VĀRDS ir covid negatīvs”; “Pasakās uzvar […]
…notiks TLA sapulcē – literārā performancē
13. novembrī 16.00 Tukumā, Katrīnas laukumā pie Ziedoņa sienas
Lasīsim Džūkstes pasakas, sagaidīsim žūrijas sūtītu video ar labāko darbu paziņošanu, un, ja būs interese, noklausīsimies labākos darbus autoru lasījumā.
Lūdzam ievērot drošības pasākumus – ierasties ar sejas aizsargmasku un ievērot 2m distanci citam no cita.
Arī mūsu Pegazs tagad atbildīgi valkā masku.
13. novembrī paredzētie Prozas lasījumi ir atcelti, lai dzīvo prozas lasījumi !!!
Mēs atradīsim citu pasākuma formu – jau drīz pavēstīsim, ko esam nodomājuši!
Pēc salnas nakts top kļavām sārtas buras –
nav sapņu kuģis jūrā jāmeklē,
bet jāpaspēj, kamēr to kvēle turas,
pirms vējš nav norēvējis zēģeles,
ir jāpaspēj liet glāzēs rudens vīnu,
uz lapu klāja tango izdejot
ar krāsu virpuli zem burām vīties,
pēc kursa zvaigžņu kartā lūkojot.
Un tas nekas, ka vēji pluinīs kļavu,
ka rīta acīs zvaigznes izdzisīs –
mēs būsi svinējuši sapni savu,
uz ziemu […]
Tik ilgi te būt, kamēr zemi jūt.
Tik tālu aust, cik saule aust.
Aust tādā krāsā, kādas mātē un māsā,
Rakstu cieši kopā kā bites stropā,
tik vienīgi vienu kā rīta dienu.
Kad nezināmie atnāks stelles aiznest,
mums audekls jau būs kā zeme un kā zvaigznes.
krūmiem aizauguši
reiz skanīgie saulrieta krasti
un zilie sili
neatbalso vilciena svilpi
man nokrīt kafijtasīte
un klusējot saplīst
kaut kas traks!
esmu atbalsi pazaudējis
varbūt pat balsi?
KU – KŪ …
(tas varēja dze – pulkstenis būt?)
un pie Dievmātes ikonas
(ja man tāda būtu!)
skat – uguntiņa
lampadkā knapi līpinās
atdodiet atbalsi!
jūs letiņi leiši afro – arābi
U – HŪŪ … nav
nav ūpju šamajā silā
tagad es varu kliegt un runāt
tikai […]