viss sākas ar pūšanu
nē
burbuļmulda
visupirms vajadzīgs
vajadzīga noti:
DO – zemā melnā purva sakāve
RE – reminescence par gribēšanu
MI – aug asniņš bāls
FA – fagoti izkliedz sāpi
SOL – pumpuri sprāgst
LA – lalina ziedlapas
verās vaļā drīksna
SI – super duper!
meinstrīms!
No nekā
(Buda
tas apskaidrotais)

Reiz tavās acīs ieskatījos
un ieraudzīju to, kas AIZ –
aiz Laika, notikumiem seniem,
kālab ar spārniem esi laists,
lai gaitu savu piepildītu –
viss viens –
vai esi saprastais,
vai lidojuma brīvā gribā
ceļ aizvien augstāk tevi gaiss.
Tu saki – spārni jāizpleš
un jāmetas no ligzdas ārā,
bet man it viss šķiet baiss un svešs,
vēl pazaudēšos pūļa  barā…
Tu saki – katram pirmo reiz
ir jāuzticas […]

krūmiem aizauguši
reiz skanīgie saulrieta krasti
un zilie sili
neatbalso vilciena svilpi
man nokrīt kafijtasīte
un klusējot saplīst
kaut kas traks!
esmu atbalsi pazaudējis
varbūt pat balsi?
KU – KŪ …
(tas varēja dze – pulkstenis būt?)
un pie Dievmātes ikonas
(ja man tāda būtu!)
skat – uguntiņa
lampadkā knapi līpinās
atdodiet atbalsi!
jūs letiņi leiši afro – arābi
U – HŪŪ … nav
nav ūpju šamajā silā
tagad es varu kliegt un runāt
tikai […]