Pieminot Sarmu Upesleju, atļaušos neievērot ierasto sērīgi apcerīgo toni, bet pastāstīšu mazu, gaišu atgadījumu mūsu abu attiecībās. Sarmai, tāpat kā man, patika sēņot. Vairākus pēdējos gadus viņa brauca uz manu mežu sēņot un gavilēdama lasīja baravikas. Pagājušās sausās vasaras dēļ sēņu raža bija nožēlojama, tā ka pat man, pieredzējušam meža vecim, maz ko izdevās salasīt. […]