Gredzens ar dārgakmeni

Šī ir Guntara Tennes trešā grāmata. 215 lappuses biezā romāna (izdevniecība Lauku Avīze, sērija Lata romāns, 2016. gads) darbība notiek 14. gadsimta sākumā Piltenes apmetnē, laikā, kad to centās iekarot litvinu (leišu) sirotāji. Protams, pils un apmetnes iemītnieki turas pretī visiem spēkiem, un viņu centieni vainagojas panākumiem – noposta tikai nenocietināto miesta daļu, kas ir vēsturisks fakts.

Lasītājs tiek iepazīstināts ar visiem apkārtnes iedzīvotāju slāņiem: tirgotājiem, ordeņa kalpiem, garīdzniekiem, amatniekiem un zvejniekiem, detalizēti aprakstot viņu apģērbu, dzīvesveidu un darba rīkus, kā arī attiecīgā perioda politisko kontekstu. Lielākā daļa personāžu radušies autora fantāzijā, taču starp tiem sastopami arī reāli dzīvojuši cilvēki. Protams, neiztiek bez romantiskās stīgas, liekot bagātā Hansa Hāzenfūsa meitai Elizabetei izvēlēties starp diviem pielūdzējiem, kuri viņas dēļ gatavi arī dzīvību nežēlot…

Mīlēt un kalpot. Kalpot un mīlēt.

Dzejnieci Baibu Talci pazīstu kopš 1977.gada, kad Tukuma Jauno autoru apvienības konsultante dzejniece Milda Losberga pie mums uz Tukumu atveda “savus bērnus” – Latvijas Universitātes jaunos dzejniekus.

Apliecinājums tam, ka laiks skrien vēja spārniem, ir Baibas apaļā jubileja, ar kuras atzīmēšanu “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” TLA lappusē esam krietni iekavējušies. Baiba mums to ir piedevusi, tāpēc sāksim ar viņas pašas stāstījumu.

– Pasaulē nācu 1956.gada 24.novembri Rīgā, paliku bērnunamā, un pusotra gada vecumā mani audzināšanā pieņēma vienkārši cilvēki, kalpotāji, Jānis un Margrieta Talči. Man bieži jautājuši, kāds šim uzvārdam sakars ar dzejnieku Ādolfu Talci?

Gaiļezeram

naksniņa – nakts
ezerā guļ
tas ezers pilns mūsu nopūtām
atspulgu zivīm
un prāta dūņām
aiz-prāta pārplūdes slūžās
sīka straumīte čurkst
drošības vārsti
ciparu kodi un ugunsmūri
gaidīšanas režīmā snauž
iedegas – nodziest – iedegas
daži iespēju logi
un atkal viss nomierinās
iekšup vērsti tikšķi
un klikšķi – re!
naksniņa – nakts
gaili uzvilka
rītausmas revolverim

Aleksandrs Čaks. Domās par tevi

Tā ir grāmata plus tās audioversija vienos vākos. Pirmajā CD Čaka dzeju lasa Vilis Daudziņš, otrajā skan dziesmas ar Čaka vārdiem.

Vienreizīgi!!! Kā skābeklis garam, sirdij, dvēselei! Sāku ar dziesmām. Tas, kā Čaku izprot (komponē un nodzied) Artis Robežnieks (1.-8.), ir ovāciju vērts! Tik bijīgi atdod godu Čakam, lai nedominētu Robežnieks, bet tai pašā laikā… to paveic tieši viņš! Tas liecina ne vien par aktiera profesionālismu, bet arī par cilvēciskajām īpašībām. Citu komponistu dziesmas (Pēteris Plakidis, Imants Kalniņš un slavenais Nezināmais), tostarp tautā mīlētākās – Nezināmā autora Miglā asaro logs un Liepas satumst – dzied Artūrs Skrastiņš. Atzīšos, pazibēja kluss prieks, ka te nu Robežnieks ir pārāks par Dailes teātra skatuves prīmu, un tur neko nevar padarīt, jo… Robežnieks vienkārši ir labāks! Smeķīgi un asprātīgi brīnišķīgā ebreju akcentā pats savu dziesmu Marijas iela nodzied Uldis Stabulnieks, bet divas Artura Maskata dziesmas – Ivars Kalniņš.

Viens balts krekls

Pēc Adriana divdesmit piecu gadu svinībām jubilāra omas sētā beidzot bija iestājies miers. Viesi prom pa mājām vai ieslīguši salda skurbuma sapņos teltīs tepat dārzā. Vienīgās skaņas siltajā maija pēdējā rītā bija putnu riesta vairāksolīšanas dziesmas, kas aprims līdz ar cāļu izšķilšanos, un suņu sasaukšanās, kas nerims, kamēr vien pastāvēs pasaule. Visvairāk sakāmā kā arvien bija omas kucei. Kaimiņu kranči pa vārdam, diviem, kamēr šī katram pretī veselu lērumu. Beigās ņēmās viena pati; jo ilgāk pārējie neatsaucās, jo Bābiņa – tāds bija viņas vārds – negantāk plosījās…

Ziema pieteicās…

Ziema pieteicās ar jauku mirkli –
lielas pārslas, vaigu skarot krīt
mākonim es palūdzu uz brīdi
pagaidīt pie tavām namdurvīm .
Varbūt tieši šobrīd viņas vērsi,
varbūt  priekā smaids tev uzmirdzēs,
un uz baltu mirkli atcerēsies
sniega smaržu egļu pazarēs.
Atcerēsies aizsnigušo taku,
logu, kurā saulriets dusēt iet
un šo mazo brītiņu mums  blakus
viss būs tīrs kā tikko snidzis sniegs.

Meitenes ar… eņģeļa tetovējumu

Viļa Selecka jaunais trilleris „Meitenes ar eņģeļa tetovējumu” patiks tiem, kas trilleros ciena loģiku un stāstu, kas šķiet ticams. Tiem, kam patīk vienā pēcpusdienā nepievarāmas grāmatas. Var izlasīt vienā garā naktī (pati pārliecinājos), bet ne pāris stundās.

Par ko ir stāsts? Žurnālists Šaicāns zaudē tiesas prāvā, kurā no viņa tiek piedzīti zaudējumi 40 000 latu apmērā par četru „goda” vīru cieņas aizskaršanu. Šos četrus: saeimas deputātu, pazīstamu mākslas fotogrāfu, mācītāju un veiksmīgu uzņēmēju Šaicāns apvainojis pedofīlijā. Šaicāns pēc tiesas sēdes ir gatavs padoties, bet negaidīti saņem dīvainu e-vēstuli ar piedāvājumu par visas sadzīves problēmas atrisinošu cenu nopirkt viņa ineterneta portālu. Galvenajam varonim tiek arī piedāvāts turpināt iesākto žurnālistisko izmeklēšanu, vākt materiālus un uzrakstīt grāmatu. Vēstuli parakstījis fonda „Dzīvības koks” pārstāvis.

Jūs jau sapratāt, ka piedāvājums tika pieņemts.

Kurzemes elēģists

Sirsnīgais romantiķis Andris Jansons vien šaurā lokā ir zināms kā dzejnieks un komponists. Lai arī viņš ne druskas nav ambiciozs, nešaubīgi būtu pelnījis savu izdevēju.

Dzimis 1976. gadā Ventspilī. Dzeju un mūziku raksta jau kopš bērnības, tālab mācījās Ventspils Mūzikas koledžā, kur viņa literatūras pasniedzēja bija leģendārā Aija Bumbiere

Pluinī un plēš…

Pluinī un plēš
ziemeļaustrenis negausīgs,
bet turas ābols pie zara,
lapa sausā
gulbjiem nelido līdz,
Pelēkspurainu ērkuli miķelīts
vēju fokstrotu dejo,
rociņas helēnei padevis.
Tikai kastanis
nemierīgs ripo –
vēl saknēm vietu
nav atradis.

Piesnidzis mežs…

Aivis Briesma
 
Piesnidzis mežs,
caur zariem saule bāl.
Piesnigusi atbalss,
auksta un tāla.
Neparasti klusa
pasaule gaidās.
Nez no kā viņa
sniegā baidās?
Varbūt no mīlestības,
varbūt no putna dziesmas?
vērdamās leduspuķē –
iedomu dziesnā.
Es neatkāpšos – ne mirkli,
līdz debesīm domās sākšos,
lai kaut iztēlē noticētu
tavai nākšanai.