antiŠveika dēkas I Pasaules karā

Par Gunta Bereļa romānu “Vārdiem nebija vietas“

Vēsturisko romānu sērijā Mēs. Latvija. XX gadsimts izdotās grāmatas atšķiras ar skaudrumu, klātbūtnes sajūtu, spilgtiem tēliem un izteiksmes līdzekļiem, kā mēģinot pretstāvēt neskaitāmiem gludiem, vispārinošiem, nereti tendencioziem darbiem, kas lasīti agrāk un noteikti tiks sarakstīti vēl.
Gunta Bereļa romāns Vārdiem nebija vietas nevainojami iekļaujas gan sērijas kopainā, gan paša rakstnieka […]

Haikas

Aizrepējušās

Zemesmātes rētās –

Kādi līgani bērzi.

Mirdzošā

2. vietas  ieguvēja  rakstniekam  Kārlim  Ķezberam  veltītajā  literāro  pasaku  konkursā
Netālu no pilsētas, aiz makšķernieku iecienīta ezeriņa un pamestām grantsbedrēm, sākās mežs. Tajā netrūka ne lapu, ne skuju koku, ne briežu, vāveru un zīlīšu, kā arī visādas sīkākas radības. Pavasaros ļaudis gāja plūkt zilās vizbulītes, vēlāk maijpuķītes; vienā slepenā pļaviņā, ko zināja visi, auga pat naktsvijoles, […]

Mirdzošā

Netālu no pilsētas, aiz makšķernieku iecienīta ezeriņa un pamestām grantsbedrēm, sākās mežs. Tajā netrūka ne lapu, ne skuju koku, ne briežu, vāveru un zīlīšu, kā arī visādas sīkākas radības. Pavasaros ļaudis gāja plūkt zilās vizbulītes, vēlāk maijpuķītes; vienā slepenā pļaviņā, ko zināja visi, auga pat naktsvijoles, taču tās modri pieskatīja mežzinis, katru dienu noiedams garām.

Uz Jāņiem tika aplauzti ozoli, vismaz to zemākie zari, tad uzradās meitenes, meklējot pirmās zemenes, vēlāk sievas ar lielākiem groziem un spaiņiem, kur iegrābt mellenes, brūklenes un avenes. Vīri ieradās retāk – vieni, stumjot riteni, rokā sēņu grozs, kabatā salokāmais nazis, otri iebrauca pievakarē ar mašīnu, veikli atbrīvojoties no atkritumu maisa vai būvgružiem. Savas cūcības piesegšanai līdzi tika ņemts suns, kam it kā pienācās izskrieties svaigā gaisā. Vasaras nogalē orientieristi rīkoja ikgadējās sacensības, mežs skanēja vien, putni un dzīvnieki centās nerādīties ārā no saviem mājokļiem.

Dienām raujoties īsumā, nācēju kļuva mazāk, turklāt cauri kailajiem zariem ikviens bija labi saskatāms. Putni, kuri nebija aizlidojuši uz siltākām zemēm, skaļās balsīs ziņoja par svešinieku tuvošanos. Tā notika arī pašā īsākajā dienā, kad sērsna kraukšķēja zem kājām kā vaboles spārni, dzenis steidza atlupināt priedes mizu, kamēr var saskatīt kāpurus, bet ezis migā vienkārši nokrekšķējās un pagriezās uz otriem sāniem.

Gvido Drage

***
Burtnieku pils ir no burtkokiem celta
zīmēm un simboliem izrakstīta
uzzīmē sevi un palaid pa vārtiem iekšā
tur viņi visi – burtnieki bur –
totāji sēž priekškambarī
kas grāmata ir
kā milzīgs labirints
kur apmaldīties nepavisam nav grūti
jo visur ir logi un durvis
uz pasaulēm
pilnām ar iztēles vēju kur
katrs burts nāk kā piebūrums
bet viņa vārdu  kurš zina
tiek iecelts par sapņu tulku
 
bet ja pēc […]

Haijāmas

*
No vīna kausa kāpnes
slejas uz pusēm abām
kāpt tev ļauts bet kur
ir kāpšļi iezāģētie?
*
Ar Mīļoto top īsa nakts
un mēness riets un saules lēkts
kā mirklis viens
no lūgšanas līdz tavernai.
*
Ko savā Grāmatā mums
vēsta Dievs to arī
kausa māls un zemes ceļš
vairs nespēj noklusēt.
*
Ir dzīve cepetis kur
kāri zobus iecērt laiks
un mūsu domas tāpat
darbi vien piliens trekns.
*
Tver flautu, skaņas dzer
tver kausu, […]

Uz kvalitātes naža asmens

Reizi vai divas mēnesī Tukuma bibliotēkas plašajā, gaišajā konferenču zālē satiekas ap 20 dažāda vecuma vietējo iedzīvotāju. Viņus – gluži tāpat kā simtus citu visā Latvijā – vieno mīlestība pret rakstniecību, vārda spēks.

Stāstīt par reģionu literātiem būtu jāsāk tieši ar faktu, ka neviens nav saskaitījis, cik precīzi šādu biedrību un apvienību darbojas Latvijā un cik radošu cilvēku tās pulcē. Spriežot pēc tīmeklī atrodamās informācijas, lielāku un mazāku, aktīvāku un mazāk aktīvu biedrību skaits visos Latvijas novados kopā mērāms vismaz padsmitos; to izdotās grāmatas – vairākos simtos, bet ļaudis, kas iesaistījušies biedrībās, raksta un arī publicējas, iespējams, ir pat tūkstoša robežās.

Gunta Šnipke

Šī Facebook izlasītā liepājnieces Guntas Šnipkes triloģija satrieca lupatās. Gunta neapšaubāmi ir izcils talants, bet ne tik bieži gadās lasīt literāru darbu, kur ar vienkāršiem vārdiem – lieki nemežģījot lasītāja smadzenes – izdodas pateikt tik daudz un trāpīt tik tieši!!!…
Divkārša sajūsma par visbanālāko atskaņu meistarīgu izmantošanu /mājas-kājas-jājas/, ko citkārt var minēt kā slikto piemēru. Un […]

Vai Bogene ir dzīva?

Latvijas 20.gs. vēstures romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” pirms nepilna gada sagaidīts arī sērijas iniciatores Gundegas Repšes romāns. „Bogene” vēsta par 1940.-41.gadu. Lūk, manas domas par romānu.

Vārda meistara titula cienīgs autores priekšvārds; sevi cienošs un pašpietiekams. Zinām, jau zinām – vārds ir instruments… Jā, mazliet sarkasma ir manās gaidās. Seko otrs priekšvārds/iesākums iz Augustīna „Atzīšanās.” Caur […]

Ganuzēns un velns

Viencēliens
Darbojas: Ganuzēns, Metālu savācējs
Agrs pavasaris. Pļava ar kurmju rakumiem un pērnās zāles kumšķiem. Dzied cīrulis. Uznāk Ganuzēns, padusē nesdams mietiņus, rokā štrumentu kaste, kaklā vadu ritulis. Nometis visu zemē, viņš nesteidzīgi novērtē darba lauku, izmīņā rakumus, dzen zemē mietiņu pēc mietiņa, ar soļiem mērīdams attālumu starp tiem, tad sāk piestiprināt drātis, uzgriezis instrumentiem muguru. Klusām […]