Tukuma Literātu Apvienība
Uzšvirkst ugunīgā gaiļa gads Sabiedrībai sakarsīs ik mats. Laktas virsotnēs deg varas grauds. Gailim tas būs gods, bet slavā drauds.
Gaiļa dziesmā diennakts riteņi klaudz. Gaisā dzīves karsto putekļu daudz. Baltie, sarkanie un melnie gaiļi Cīņu zīmēs vienādi top kaili
Laiks ritina gadu uz Gaismas pusi, dienas kā pelēkas irbes tek, baltā svētdiena atnākusi - gluži kā sirsnība svece deg.
cik pulkstens? pulkstens viens bet tikko tu ienāc paskatīties ai! – jau pieci, septiņi cik tur līdz divpad – smit! tā mēs ap zemīti staigājam tikšķot stenot un cerot taču nostaigāto kur nebūt jāliek laikam jāatdod Dievam tak Dievam nav laika skaitīt un tikko tu paskaties pulk – stens vienmēr ir viens
Mākoņa ēna pār Tavu ceļu pārslo bet neizsnieg, balta zem baltiem sniegiem aizej caur sidraba birzi kā iet. Vējmāte dziesmu kamolu Tavu tin baltiem dzīpariem vaļā un ciet – nākat bērni caur Latviju balto, stīgās skan vēji un dzied – pie mūsu Dieviņa gari galdi, Dvēsele turpu iet.
Guna Roze
Latvijas Avīzes pielikumam Kultūrzīmes
Bez dzelzs priekškara
2017. gada 17.janvāris
Ja grib, lai kaut kas izdzīvo, vajag to aizliegt. Sena patiesība, kas darbojas nevainojami! Aizdomājos, vai tāds pats efekts būtu pretējai nozīmei: ja gribi ko izskaust, vajag to padarīt legālu un neierobežoti pieejamu.
Pirms ausīs gaisma
2016. gada 6. decembris
Mēģinu uzrakstīt sleju “Kultūrzīmēm”, bet pa galvu maisās tik daudz […]
Viss ir bleķis, māla kleķis
šajā pasaulē, kur
dzīvot un nomirt.
Laika pelni virpuļo un
dzīvei seju svilina vai karsē
iznīcības karstā dvaša.
Tik un tā ir katram savi darbi,
Katram ceļa taša.
Laiki mīlīgi vai skarbi –
blusas ķer un klusē,
ir vai nav
ja patiesība tavā pusē.
Vari zirgoties cik uziet,
beidzas dēka, dadži […]
luga 2 cēlienos
Darbojas:
Teobalds – tikko pensijā, mitinās dārza mājiņā
Klavas tante – Lielā Tēvijas Kara veterāne, dārziņu kooperatīva prāts, gods un sirdsapziņa
Rēzija – dizainere, floriste, multimāksliniece
Leontīne – pirmspensijas vecuma, tirgo, krāj, izīrē
Rita – pusmūžā, strādājusi ārzemēs
1.aina
Dārziņu kooperatīva rajons. Soliņš, dobes, žogs, dārza mājiņas stūris vai fasāde. Afiša, kas vēsta par kooperatīva biedru sapulci. Putnubiedēklis, ģērbts apakšbiksēs, rūtainā kreklā, galvā vasaras cepure.
Klusi atvēris durvis, no mājiņas izlien Teobalds, treniņbiksēs un bārdains, padusē drēbju sainis. Viņš novelk Biedēklim rūtaino kreklu un cepuri, vietā uzvelkot pidžamu, kas bija viņam līdzi, un ar iegūto apģērbu atgriežas būdā, pa logu izkarot plakātu “Ēdu no 12- 14. Ja ir ko”.
Atskatoties uz aizgājušo – ugunīgā Pērtiķa – gadu, uzdrošināmies sacīt, ka tas bijis labvēlīga pavērsiena gads tiem, kas pirms tam ilgi, pacietīgi un uzcītīgi strādājuši. Reizēm pat bez materiāla un morāla novērtējuma, taču ar gandarījumu par izdarīto un ar pārliecību par tuvojošos evolūciju. To Pērtiķis ļāva piedzīvot arī “Tukuma Literātu apvienībai”. Sauksim tās par uzvarām.
Galvenā […]
Guna Roze – Dailes teātra izrādes “Ronja – laupītāja meita” (2002) dramatizējuma autore
Reiz šajos laikos, tepat pilsētas nomalē kādas ņipras sieviņas dārzā ieviesās skudras. Sākumā to klātbūtni dārzniece pat nepamanīja, tamdēļ tikai brūnās tekalētājas pašas zināja, no kurienes, kāpēc un kā viņas te uzradās. Mazais pulks mājoja zem dārza mājiņas lieveņa, tāpēc pirmie gadi skudru apmetnei pagāja mierīgi un netraucēti. Dobēs starp gurķiem un samtenēm sīkaļas viena […]