Gvido Dragem “Krasta ļaudis” balva

Foto: Kārlis Volkovskis, Guna Roze

Svētki Liepājas Parka paviljonā

15. septembrī Liepājā – šoreiz nule restaurētajā Parka paviljonā – jau divpadsmito gadu pēc kārtas tika pasniegta Egona Līva balva rakstniecībā “Krasta ļaudis”.

“Būt uz viena viļņa – vai tas vēl kaut kur tik labi ģeld kā runājot par Egonu Līvu un Liepāju?! Ļaudis ar savu krastu. Krastu, pie kura pietauvota sirds. Un cik dažādi krasti mums katram – Liepājas liedags, ziedošs zemes stūrītis vai savs cilvēks. Valoda taču arī ir krasts. Jūrnieku mezglā sasieti vārdi. Cik labi, ka šodien esam varējuši tik īsti satikties – šeit – vienā krastā.” – raksta mediji.

Speciālā balva tukumniekma Gvido Dragem

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas specbalvu saņēma Gvido Drage par oriģinalitāti un neatkārtojama rakstura piesātinājumu stāstos par klasiskām tēmām debijas stāstu krājumā “Karma Sūtra. Stāsti”

Balvu pasniedza LSEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis. Mēs, “Tukuma Literātu apvienība” un jādomā, ka arī viss novads, no sirds priecājamies par Gvido panākumiem, jo zinām, ka viņa “Karma – sūtra” patiešām ir izcils literārs darbs.

Konkursa galveno balvu sānēma Inga Žolude par romānu “Vendenes lotospuķe”.

Nozīmīgākais apbalvojums

Kā atzīmē TLA biedrs Imants Liepiņš, šī ir nozīmīgākā balva apvienības pastāvēšanas laikā.

Līdz šim mūsu autori ir guvuši godalgotas vietas – arī pirmo – dažādu izdevniecību romānu konkursos.

Ir bijušas uzvaras Kurzemes prozas lasījumos.

Mūsu izdotais almanahs “Kungs Tukums” 2020. gadā bija izvirzīts LaLiGaBa (Latvijas Literatūras gada balva) nominācijā “Labākais kultūrvēsturiskais darbs”.

Tai pašā 2020. gadā Gunas Rozes romāns stāstos “Sadursme” konkursā “Krasta ļaudis” saņēma pateicību par nozīmīgu ieguldījumu latviešu literatūrā, tomēr valsts nozīmes balvu nebijām saņēmuši.

Svētki ar pēcsajūtām

Gvido Dragi uz Liepāju pavadīja kolēģes Guna Roze un Ilga Liepiņa

Īpašs izvērtās mājupceļš. Mūs sveicināja koša varavīksne, kas ar lauretātu koķeti spēlēja paslēpes. Ikreiz, kad viņš izrausās no auto, lai dabas brīnumu nofotografētu, tā paslēpās aiz mākoņiem.

Īpašas sajūtas piedzīvojām Krotēs – izcilā latvieša Kronvaldu Ata dzimto māju “Lejas Mikas” vietā. Tur gan atradām tikai vairāku ēku drupas un minējām, kura varētu būt bijusi dzīvojamā māja. Blakus mājas vietai atrodas piemiņas plāksne Kronvaldu Ata ģimenei ar uzrakstu:

“Katram tā vieta svēta, kur piedzimis, audzis.” (A. Kronvalds)

Pie mājas aug bērzu birzs ar 167 bērziem, ko 2004. gadā stādīja Krotes un Durbes skolas skolēni, kuru skolas nes Ata Kronvalda vārdu. Starp citu, arī mūsu Ilga Liepiņa ir mācījusies šajā skolā. Krotes laiks ievijies epizodēs viņas grāmatā “Ūdensvīrs ar resno bizi”.

Ilga Liepiņa pie savas skolas

Garšīgās Kurzemes Dzejas dienas vējainajā Liepājā

Foto: Kārlis Volkovskis

10. septembrī Liepājā notika tradicionālā Kurzemes Dzejas diena. No Tukuma uz vēju pilsētu devās Baiba Talce, Aigars Brics ar kundzi Guntu, Ingrīda Zaķe ar kungu Laimoni, Guna Roze, Ināra Bezmere, Aivis Briesma un arī domes šoferītis Artis Gailis, kurš arī paslepus raksta dzeju.

Hoijera kundzes viesmīlībā

Šoreiz ierastie svētki katru Kurzemes dzejdari patīkami pārsteidza. Pirmkārt, jau ar to, ka Meteo solīja sliktu laiku, bet spīdēja saulīte, apmargojot visu novadu dzejnieku ierašanos vēsturiskajā Hoijeres viesu namā, kur tika laipni sagaidīti Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītājas Lindas Zulmanes personā ar viņas palīdžu vēlīgiem smaidiem. Tad burvīgas – kā no seniem laikmetiem ieradušās gides – visus vadāja pa Hoijeres namu, kas pārvērsts par interjera muzeju, izskaidrojot katras telpas vēsturisko nozīmi un vērtību. Vērtības bija tiešām apbrīnojamas, tāpat muzeja spēja savākt interjera elementus 17.- 20. gs raksturošanai.

Īpaši dzejniekus iedvesmoja fakts, ka jaunības klejojumos šai namā piestājis un nedēļu apmeties pats cars Pēteris I, kurš, kā izrādās, bija 2 m 4 cm garš un ar neproporcionāli mazu pēdu, tāpēc esot bijis nestabils uz kājām. Tātad – vēsture radošos procesos nemaz nav tik nenozīmīga!

Pa Liepu tēva vietām

Otrkārt, lieliskā ekskursijā pa Liepājas iezīmīgām vietām un objektiem mūs vadāja pats Liepu tēvs (patiesībā Varis Siliņš), kurš ar kolosālu humora izjūtu lasīja savas sacerētās teikas no svaigi izdotās grāmatas “Liepu tēva teikas”. Ja gribat uzzināt, kāda vērtība ir teiku sacerēšanai mūsdienās un ar kādu smiešanos tās var lasīt, noteikti šo grāmatu iepērciet un uzzināsiet, kur ir Svepšķa tornis un kā slaucama Metalurga jūras govs.

“Atštauku” atštaukāti

Autobusā izvizinātie un jūras gaisā izstaigājušies dzejnieki jau bija tik izsalkuši, ka ar sajūsmu metās Hoijeres nama saulainajā pagalmā, kur visus ar dūmos vārītu zirņu zupu, dziesmām un jokiem cienāja slavenās Liepājas Atštaukas Ināras Kalnarājas vadībā.

Oficiālā daļa

Kad visi bija labi izstaigājušies un pačupojusies savā starpā, sākās vakara programma Vara Siliņa vadībā, kur novadi reprezentēja sevi (tukumnieki ar nupat notikušā haiku konkursa atskaņām) un Liepāja nodeva Dzejas dienu atslēgu Ventspilij.

Vislielākais šīs dienas notikums – neskatoties uz vairākkārtējiem Lindas Zulmanes aicinājumiem, ka visur ir iespēja lasīt dzeju, neviens pie mikrofona nerāvās!

  

Goda maltite

Dzejas dienas veiksmīgi beidzās ar goda maltīti: milzīgas, ļoti gardas bukstiņputras porcijas ēšanu un kopīgu dziedāšanu, kuras laikā visi konstatēja: beidzot ir Kurzemes Dzejas dienas, kas atbrīvojušas dzejniekus no bezgalgarās priekšālasīšanas publikai, un ko jūs domājat – bez šīs lasīšanas izdevušās vienkārši lieliski!

 

Zelta vija stiprāka par agresiju

Foto: Līva Lielmane

Vij, Dieviņi, zelta viju

Visgarām jūras malu,

Lai nenāca sveša salna

Šai zemē ziedu raut.

9. septembrī stundu pēc haiku konkursa noslēguma sākās ikgadējā Dzejas dienu akcija “Sirds uz perona” ar teletiltu no visiem kontinentiem, jo dzejas lasījumi “Biļete ar zelta viju” notika visā pasaulē vienā laikā. Šo notikumu translējām no bijušās estakādes iepretim stacijai “Tukums 1”, bet jāatzīst – tiešraide varēja arī nenotikt.

Divas stundas pirms akcijas sākuma AS “Latvijas Dzelzceļš” apsardze pavēlēja novākt aparatūru, jo pasākums nav saskaņots.

Jā, nebija, bet, visticamāk, pats uzņēmums to nevēlējās. “Tukuma Literātu apvienība” e-pastu ar lūgumu saskaņot pasākumu jau vairākas dienas iepriekš bija nosūtījusi (un par laimi – to varējām pierādīt) uz četrām “Latvijas Dzelzceļš” e-pasta adresēm, ar kurām komunicējām citus gadus. Atbildē nesaņēmām ne vārda ne no viena! Varbūt tāpēc, ka šogad akciju veltījām mieram Ukrainā un visā pasaulē.

Nezinu, kādus buramvārdus telefonsarunā ar “Latvijas Dzelzceļa” apsardzes priekšnieku izmantoja mūsu novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, bet pēc soļu skaitīšanas līdz sliedēm, minētā e-pasta ekrānšāviņa un vietas fotogrāfiju nosūtīšanas pārdesmit minūtes pirms ētera laika mums atļāva strādāt.

   

Tiešraide aizkavējās par 7 minūtēm, translāciju sākām bez kameru, mūzikas un mizanscēnu mēģinājumiem. Tiešraidi vadīja Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu žurnālists Jānis Lācis, droši vien tāpēc viņa balss šķita pazīstama.

tiešraides vadītājs Jānis Lācis

  

anambļa “Zelta stīdziņas” vadītāja Biruta Deruma dāvina Japānas vēstniekam kolektīva skaņu ierakstus

Par muzikālo pavadījumu rūpējās “Zelta stīdziņas” no Jelgavas. Translācijas sākumā dalībniekus uzrunāja ukrainiete Oksana Pugačova, kura kopā ar abiem bērniem kopš pavasara par savām mājām sauc Tukumu. No viņas rokām origami miera balodi saņēma Japānas vēstnieks Latvijā Jasuši Takase, kurš balodi palaida lidojumā apkārt zemeslodei.

Ukrainiete Oksana Pugačova ukraiņu valodā lasīja Raiņa “Lauztās priedes”
Akcijas “Sirds uz perona” idejas autore un organizatore Guna Roze-Tamule
Japānas vēstnieks Latvijā Jasuši Takase kungs no stacijas “Tukums 1” laida miera dūju apkārt pasaulei

 

Mēs to paveicām! Cilvēki vismaz 40 vietās Latvijā un 13 ārvalstīs izveidoja mantru mieram – apskāva pasauli ar mieru un…dzeju.

Vārdam un domai ir spēks!

   

Nākamajā dienā akcijas ārvalstu kuratore Lelde Vikmane WhatsApp rakstīja: “Man izskatās, ka mūsu zelta vija ir nostrādājusi. 💙💛🤞Ukraiņi spiež krievu armiju atpakaļ.🙏”

Tiešraides ierakstu var noskatīties te

Vēstule Japānas imperatoram ir nosūtīta

Haiku konkursa ideja “Tukuma Literātu apvienībā” uzplauka pavasarī līdzīgi ķirša ziedam, vasarā izauga, bet Dzejas dienās jau bija nobriedusi par sulīgu augli.

 

Galvenā balva – Violas Zaltānes glezna “Geiša”

Idejā sākās kā parastu notikumu virkne. Ilggadīga TLA biedra – Redžinalda jeb Gvido Drages – podziņtelefonam “aizejot pensijā”, viņam nācās iegādāties mūsdienīgāku, kas ļāva iesaistīties literātu WhatsApp čatā un “mielot” mūs katru rītu ar svaigām dabas bildēm, ko papildināja atbilstoša haika. Atmodās kopīga interese par seno Japānas dzejas formu.

Sākām pastiprināti interesēties par tālās zemes vēsturi, tradīcijām, saistību ar Latviju mūsu dienās. Atklājās, ka japāņi ne vien lielā godā tur pirms daudziem gadu simtiem sarakstītās liriskās trīsrindes, kas savā lakonismā un estētikā atbilst mūsu dainām, bet turpina iemīļoto žanru arī mūsu dienās. 2008. gadā, viesojoties Latvijā, tolaik valdošais imperators Akihito pēc Okupācijas muzeja apmeklējuma sarakstīja dzejoli par savām izjūtām. Imperatora galmā viena diena gadā tiek veltīta dzejai, tātad arī Japānā atzīmē savdabīgu Dzejas dienu! Summējoties iegūtajai informācijai, nolēmām organizēt haiku konkursu Tukuma un Talsu novadu dzejas mīļotājiem.

Konkursa idejas autore, rakstniece Ilga Liepiņa

Savus darbus iesūtīja 18 dalībnieki: Aivis Briesma, Anna Jurševica, Dace Belte, Andris Jansons, Ilga Liepiņa, Guna Roze, Alda Štolcere, Zane Zonberga, Aija Zāgmane, Ieva Āne- Miķelsone, Aigars Brics, Ingemārs Dzelme, Manitu, Ingrīda Zaķe, Ilga Bindre, Irīna Pumpure, Evija Birkmane, Sarma Upesleja. Viņu vidū gan cilvēki ar lielu pieredzi literatūrā, gan debitanti. Neparasti, ka lielu atsaucību pasākumam izrādīja jaunpilnieki.  Žūrijā darbojās dzejnieks Gvido Drage, dzejniece, atdzejotāja Daiga Lapāne un tulkotājs Valdis Jansons, vērtējot darbus anonīmi un viedokļus saskaņojot attālināti.

 

 

Žūrijas priekšsēdētāja Daiga Lapāne par iesniegtajiem darbiem

Ievadot Dzejas dienas, 9. septembra pēcpusdienā Jaunmoku pils dārza terasē notika konkursa noslēguma “ceremonija”. To ar savu ierašanos pagodināja gan Tukuma novada pašvaldības vadītājs Gundars Važa, gan Japānas vēstnieks Latvijā Jasuši Takase kungs. Viņi apsveica konkursa dalībniekus, paužot gandarījumu par savdabīgo pasākumu.

Vēstnieks Takase emocionāli norunāja vairākas no savām iemīļotajām haikām, pastāstot arī par to saturu un autoriem.

 

Japānas vēstnieks Latvijā Jasuši Takase

 

Sekoja dalībnieku uzstāšanās, klausītāju balsojums, un, visbeidzot, galvenās intrigas atklāšanās – kurš izrādīsies mūsu haiku “imperators”?

Žūrijas balvu un gleznotājas, tukumnieces Violas Zaltānes darbu “Geiša” saņēma Sarma Upesleja, savukārt atklātā skatītāju balsojumā uzvarēja jaunpilnieks Manitu. Apsveicam!

Žūrijas balvu – Violas Zaltānes gleznu “Geiša” saņem konkursa laureāte Sarma Upesleja
Klausītāju balvu saņem jaunpilnieks Manitu

Laureātu darbus var izlasīt te

Foto: Līva Lielmane

Izdota apjomīga grāmata “Ukrainas vēsture”

Apgāds “Jumava” izdevis grāmatu “Ukrainas vēsture” TLA biedra Imanta Liepiņa sastādījumā. 400 lappušu biezajā izdevumā apkopoti vēsturnieku, ekonomistu, publicistu un Ukrainas notikumu aculiecinieku materiāli par Ukrainas vēsturi no aizvēstures līdz mūsdienām.

Grāmatas autoru vidū — Ēriks Jēkabsons, Gatis Krūmiņš, Daina Bleiere, Jana Streļeca, Olehs Kudrins, Agris Dzenis, Refats Čubarovs, Raitis Sametis, Jānis Riekstiņš, Juris Lorencs, Imants Liepiņš.

“Pirmo reizi latviešu lasītājiem pieejama Ukrainas vēsture izvērstā veidā — no akmens laikmeta līdz pat Krievijas militārajam iebrukumam 2022. gadā. Grāmatu veido pieredzējušu pētnieku veidotas nodaļas par Aizkrāces kazaku vēsturi, par ukraiņu cīņu savas patstāvības atgūšanai dažādos gadsimtos, nacionālās identitātes meklējumiem, uzplaukuma periodiem, padomju režīma un nacistu zvērībām utt. Viņiem pievienojas vēstures aculiecinieku un dalībnieku stāstījums par pieredzēto Čornobiļas katastrofas likvidācijā, Krimā, Donbasā un pašreizējā karā”, tā Imants Liepiņš.

Grāmata veidota tā, lai ikviens lasītājs varētu sākt ar tiem vēstures periodiem, kas interesē vispirms (piemēram, kazaku laikmets, nacionālās identitātes meklējumi, Ukrainas Tautas Republika pirms simts gadiem, Eiromaidana revolūcija, Krievijas atklātais iebrukums utt.), — var sākt lasīt ar jebkuru daļu un tad turpināt ar pārējām jebkādā secībā. Grāmatā jo īpaši veicināta stilu un izteiksmes veidu daudzveidību, lai tā padarītu saturu lasītājiem interesantāku.

“Ukrainas vēsture ir unikāls stāsts. To izprast ir īpaši būtiski laikā, kad Krievija īsteno neizprovocētu karu pret Ukrainu, kas maina arī Latvijas drošības situāciju. Vairāk nekā jebkad nepieciešami pētījumi, kas atspēko Kremļa centienus saduļķot patiesību par Ukrainu. Tādēļ šī grāmata, kurā lasītāji uzzinās par izšķirošiem Ukrainas notikumiem no aizvēstures līdz mūsdienām, ir neapšaubāmi aktuāla,” prof. Dr. oec. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte.

Grāmata “Ukrainas vēsture” pieejama grāmatnīcās visā Latvijā un jumava.lv.

Izsludinām haiku konkursu

TUKUMA un TALSU novadu literāti!

AICINĀM PIEDALĪTIES HAIKU KONKURSĀ

天 皇 陛 下 へ の 手 紙

Vēstule Japānas imperatoram”

 

NOLIKUMS

Literāti ar vai bez pieredzes, kuri dzīvo, mācās vai strādā Tukuma vai Talsu novadā un ir vecumā 16+, aicināti sacerēt haikas – Japānas kultūrai raksturīgās trīsrindes, kas ietver poētisku gadalaiku un apkārtnes vērojumu kā apziņas atklāsmi un savā pasaules izjūtā līdzīgas latvju dainām.

Konkursu Dzejas dienu ietvaros organizē biedrība “Tukuma Literātu apvienība” sadarbībā ar Japānas vēstniecību Latvijā.

IESNIEGŠANAS NOSACĪJUMI

  • Dalībnieks iesūta 5 (piecas) iepriekš nepublicētas, paša radītas haikas latviešu valodā.
  • Pieteikumā jānorāda ziņas par autoru: vārds, uzvārds (pseidonīms), saistība ar novadu, īss radošais CV (ne vairāk kā ½ lapas), kā arī kontaktinformācija (tālruņa Nr., e- pasts).
  • Pieteikums jānoformē elektroniskā versijā, Word formātā.
  • Pieteikumi līdz 2022. gada 1. septembrim iesūtāmi [email protected] ar norādi “haiku konkursam”.

VĒRTĒŠANA

  • Iepazīstoties ar darbiem anonīmi, žūrija – Daiga Lapāne, Gvido Drage, Valdis Jansons – atzīmēs žanram atbilstošākos un mākslinieciski spilgtākos darbus un izvirzīs savu uzvarētāju.
  • Noslēguma pasākumā, finālistiem nolasot savus darbus auditorijai, tiks piešķirta arī klausītāju balva.
  • Ja nav ievēroti iesniegšanas nosacījumi, žūrija darbus nevērtē.

Balvā – haiku imperatora tituls un īpašas veltes.

NOSLĒGUMA PASĀKUMS

“Vēstule Japānas imperatoram”

2022. gada 9. septembrī plkst. 17.00 Tukuma novadā

sīkāka informācija sekos