Anna Jurševica – dzeja

Pavasari gaidot

 

Tā smagi pavasaris

Ar grūtībām

Caur cīņu nāk.

Ar ziemas viltībām

Drosmīgi sadzīvot māk.

Jau ievu zaļums zaros vīd,

Bērzs savu brīdi gaida.

Kad atjaunotne nāks,

Dvēsele gavilēt sāks

Pēc garas ilgošanās

 

Vecajām mājām

 

Un tā diena aiz dienas

rimti rit,

Pēc sāpīgām naktīm

nāk cerīgs rīts.

Viss ierasts un zināms,

un mīļš itin viss,

To paturēt gribas

vēl šodien un rīt.

Te nav dārgu lietu

un spožuma smalkā,

Vien sienas vecās

un ziedi baltie.

Tā pasaulē vieta

kur jūties īsti,

Kur dvēselei atvērties

Palīdzēt drīksti.

 

Par krāsām

 

Balto visur meklē,

Melnā pati nāks,

Pelēkā pa vidu

Visur ikdienā.

 

Neplēs sevi drumslās

Pat ja ir par ko,

Vēlāk nevarēsi

Salīmēt neko.

 

Pelēkā ja klāsies

Grūti saskatīt,

Kā salikt sevi kopā

Vienā veselā.

 

Balto atradusi,

Sevī paturi,

Gaišo starojumu

Citiem dāvini