Mans laiks

Aigars Brics

Vēja elpā dzimst lidojums,

Tavā smaidā – mans ceļojums,

Tu esi tā, dēļ kuras dzīvot man ļauts,

Vējš plosīs kāpas, mūs – nesaraus.

Vēja sirdī dziļums un miers,

Tavās acīs – rīts atmodies,

Nepateiks ziema, kādēļ tā salst,

Kad tevis blakus man nav.

Vēja ceļus nezin pats vējš,

Tavi glāsti liek aizdegties,

Tu esi tā, dēļ kuras mans laiks

Kā atraisīts vējš joņo un stāj.