Andris Jansons

Piezīmes par Imperatoru

/Gvido Drages motīvs/

Nāk viņš
maigais Imperators
ar puķi pogcaurumā
ar slotu zobena
makstī
valda viņš
pār putniem gaisā
un radioviļņiem
telpā
vairāk sajūt
nekā
nosaka kurai
būs rozes
un kurai
kreimenes
jo sirdsdāmu jau
bezgala
tāpat putnu un
radioviļņu
tikai slota ķēnišķā
viena
viens pogcaurums
un valdīšana
dalīta uz
pusēm ar pār-
ejošo telpu.

 

Ingrīda Zaķe

Miera nav

mēness kā apelsīns vīst

aiz mākoņa slēpjas vien oranža miza

drūma

dūmu strūkla kā svece

vāru nopūtu dveš

viss beidzies

 

jāiededz cerība

bet

uz sevi es nepaļaujos

ir bīstami izmisušie

bezdomu antigravitācijā

bezfilmas anotācijās

bezsvara navigācijās

 

balti vārās elpa

sāpes šķeļ ziba

mana griba blāva

domu starmeši ieplaiksnī nodziest

nekas nemainās

 

miera nav

 

Aivis Briesma

***

Ja smīni tu pasaulei acīs,

ja esošais mieru neliek,

atskaties atpakaļ – kādi gaiši gadi,

kad neviens neviļ,

tevi saudzē!

 

Tu neesi viens:

tu ej un skaties,

kā pa kāpnītēm dzīve

skrien augšup un lejup un vaicā:

ko šobrīd jaunu tu radi?

 

To grūti būs pateikt:

te dzīve met cilpu,

paskrien uz malu…

Kaut kur vēl vīd nezināmais,

kas sasies galus.

 

Sarma Upesleja

***

Baznīcas gailis
debesīm tuvāk,
sadzird, ko putni valodo,
ieklausās Pērkona dunā,
vējos, veļot mākoņus kamolos.
Ne spārnus tam izplest,

ne līdzi vējiem –
viņš iesvētīts sardzei
pār zemi šo.
Saulgriežu naktī
līdz viņam arī
gunskuru dzirksteles
uzlidos.

 

Ilga Bindre

***

Vārdam dzīvības spēks.

Steidzu savām domām

spārnus izaudzēt.

Modies vējš.

Manu pārliecību tālēs nes.

Nāks atbilde –

Cita prāta atbalss.

 

Anna Jurševica

***

Vēl pavasara
roka trausla,
maija naktis
tik aukstas,
vējš kārklu
galotnes loka,
kā aizslaucīt
gribētu drausmas.

Pasaule bīstami grīļojas,
cerība azotē sildās,
varbūt tas nav šķitums –
bet plauksmes
un dzīvības ausma,
kas dabu pilda,
un kara rētās
ļaus atkal tai ziedēt.

 

Baiba Talce

***

Ir vārdi, kas piedzimstot kaut ko paņem no mums. Pēc zināma laika tu vari tiem uzsvilpt kā saimnieks sunim. Pilnmēness gaisma vienlīdz apspīd gan kara, gan miera nakti, uz robežas, izšķirot cilvēku dzīves, pieaug kakti. Tikai uz mirkli zirnekļa tīkls, tos attīrīt gribēdams, noplīv. To šāviņš sarauj, pirms kāds no mums paspējis sastingt nobīlī. Pelni un izdegas atver nākotnes durvis, nopēta nu jau katru. Tava pasta baloža caur lodēm iznesto vēstuli šorīt uz palodzes atradu. Tikai bezsapņu pavasaris nekur nekavējas un neapstājas. Iekāp uz dzimteni ejošā vilcienā, pārnāc mājās! kuru vēl nav, vien nama numurs pielipis sienai, lai tu iegaumē šī laika adresi citlaika nebaltai dienai…

 

Gvido Drage

***
galma pirmā geiša
pārkāpjot etiķeti
aicināja Imperatoru dejot.

augstība nepaguva
pateikt bargu “nē” –
vēja ērģeles sāka spēlēt.

geiša vārdā Kaija
tagad dejo ar Imperatoru
uz Saules tilta