Kuģu arhīvs
Un tā mēs pār-
gājām no viena
klāja uz nākamo
zaudējām līdzsvaru
ūdens smēlās mums
mutēs
raidījām SOS!
un klusām skaitījām
buramvārdus jūrasmātei
un tā mēs pār-
gājām no vienas
zīmes uz nākamo
mūsu vārdi
ir uz jūsu
lūpām.
Veļu laika rotaļas
Pa ceļu iet
nakts tumsa
un ieskatās atvērtā
grāmatā
kur lapaspuse
katra kā sarullēts
marcipāns smaržo
šim ceļam var
pieskarties
tumsa ir lipīga
un nakts-
sargeņģelis-
klusītēm dūdo man
ausī:
aizmirsti kurā
lapaspusē
neskaties kādā
šriftā
nemeklē paslēptās
domas
novirzies kopā ar
mani
līdz attopos pie-
mājas pļavā
viens un virs
velēnām.
Sudraba
Sudraba apzināts
sudraba redzēts
sudraba sazobē
sakņots
man ir vara rotas
un misiņa taure
un zelta atslēdziņa
ko sudraba lādītē
glabāt
es topu zelta
redzu zelta
ilgojos debesu valstības
man ir sudraba
pildspalva ar sarkanu tinti
es rakstu par
sava melnezera
dzīlēs gremdētiem
sudraba ieročiem.
Zelta
Ir nācis sniegs
pār mums
ir gaisma
palsa
un logos atspīd
vakara gaismas
no iekšējās būtības
izpeld ārpus
gredzens
no zelta
uz pirksta likšu
un soļošu tālāk
pār kupenām
atspulgiem
pāri
zeltā kausētām
emocijām
pārī ar
tevi
un sudrabots
atviz
mūsu
savstarpējais
pieķeršanās
ceļš
ejot caur
adatas
aci
ar zelta diegiem
šūdināts.