Laiks nepakļaujas cilvēkam, lai gan tieši cilvēks var mirkli tvert un to ar vēsturi piepildīt, vajag tikai pareizajā laikā pareizo pogu nospiest. Tas izklausās tik gaisīgi viegli – hlops! un gaismas brīdis rokā. Tomēr ir kāds āķis – pareizā pozīcija jāizvēlas. Bet pozīciju nosaka laika un laikmeta izpratne, pieredze, emocijas, jeb, mazliet poetizējot – tava sirds gaisma. Skaidrs, ka runājam par fotogrāfu – mirkļu mednieku.
Vitolds Mašnovskis – fotogrāfs, vēsturnieks un vienmēr tukumnieks – Durbes pilī visu svēto dienā atskatījās uz 75 savas dzīves mirkļiem. Stāstīja un, protams, rādīja, kā profesionāli iespējams vēsturi kadrā iesaistīt. Un tas nav tikai piļu, muižu un baznīcu attēlos, kas piepilda viņa enciklopēdiskos sējumus, bet arī ziedošas pļavas vai kalnu varenuma ainavā. Mūsu pasaules mirkļi… Vērojot tos, pārņem sajūta – gaisma tev atveras tikai un vienīgi jaunavīga. Tātad vēstures mirklis arī.
Un kāpēc gan ne – vecs kā pasaule ir sapnis par bērnības zilajām debesīm… Varbūt vēsturnieks pie reizes ir tāds kā trollis zem tilta, kurš mums mūžīgo, šūpuļdziesmu spēlē. Gaisma, skaņa un… vēl kas netverams, ko cilvēks vairāk var vēlēties.
TROLLIS ZEM TILTA
(Vitoldam Mašnovskim)
bezvārda strauts
skrien lejup no kalna
ar akmeņiem lamādamies
ielejā skoti
kaujas ar britiem
asintiņš viršos līst
mellu mākoni
elfi šurp atdzen
uzceļ varavīksnas tiltu
nokauto dvēselēm
uz viņkrastu pāri iet
apakšā nosēžas trollis
atmiņu dūdinieks
spēlēt šūpuļdziesmas
tilta tālajā galā
balts eņģelis gaida
nācējiem ceļu gaismodams
taču izdzirdot dziesmu
skatieni novēršas
(varbūt tā tikai kaija)
trollis ar skaņas cilpu
norauj tos lejā
iemet bezvārda straumē
strauts aiznes
atpakaļ kaujas laukā
trollis tik spēlē un spēlē
virši uzzied un nozied
straume neizsīkst