Anna un Elmāram Augustam Rumbām

gadu pēc abu aiziešanas Taisaulē

 

mūsu vārdi

kā brīvie debesu putni

katrs ar savu vēju

apkārt lidinās

sačiepstas saķērcas samēļojas

mūsu vārdi –

liet-vārdi pievārdi mīļ-vārdiņi

ne(visai) lietīgie arī

katram vēl īpaši privatizētie

tie no kurienes nākuši?

 

Elmār August Rumba – kur tu

sev tādu vārdu ņēmi?

-skaidrs kur – iesmejas liepās Anna Rumba

stārķis viņu ar visu vārdu no Āfrikas atnesa

tikai tur tas skanēja Ru-Ru

kā hipopotama rukšķi

visi vārdi no melnās Āfrikas dzīlēm nākuši

mums atliek tikai tā piejaucēšana

 

Elmār August – vai tu tam piekrīti?

-a kur es likšos-

-ja sieva tā saka – taisnība vien ir

tu jau vari savus vārdus