Kas ir BUCURIA?!
Ik gadus kādā jaukā maija sestdienā (Un parasti tās patiešām ir jaukas!) Tukuma Literātu apvienības biedri „atklāj vasaras sezonu”. Ikreiz tas nozīmē vienu un to pašu: sadalījušies pa automašīnām, kopīgi dodamies baudīt pasakaini skaistas lauku mājas ainavu un namamātes Ilgas Liepiņas neizmērojamo viesmīlību. Vēsajā pavasarī ilgi cietušies, pēkšņi pārplīst un smaragdzaļās lapās un saules pilnos ziedos pārtop visi pumpuri. Visiem putniem rīklītes vaļā – dziesma vairs nav aizsalusi, un visa pasaule nu čivina, vidžina, čiepst, ūjina, žadzina, ķērc, vīvina un vītero. Tieši tas tad arī ir pavasara sākums arī TLA dzejnieku un prozistu prātos, sirdīs un dvēselēs!
Un tad – pēkšņi parādās… šķietami it kā pavisam parasts taisnstūra formas cepums, ko mums – vienā eksemplārā! – sagādājusi namamāte Ilga. Cepums, kā jau cepums: tāds patumši brūns, ar mazu ornamentiņu pa perimetru. Katrs no mums to mazubrīd drīkst paturēt pirkstos. Ostīt drīkst. Skrubināt vai palaizīt – ne. Ilga pa tam lāgam jau izdalījusi baltas lapiņas un pildspalvas, un nu katram jāuzraksta, ko, viņaprāt, nozīmē uzraksts uz cepuma – BUCURIA.
Lūk, kādi skaidrojumi top mūsu pavasarīgo vēju pilnajos un radošajos prātos!
Buku – Rija (Veronika):
– Lielā meža pļavā no seniem laikiem ik rudeni sanāca apkārtējo mežu buki – nosvinēt vasaras kažoka maiņu. Tuvojās ziemas spelgoņi, tādēļ tiem laikus jāsagatavojas. Cilvēki šo vietu nosauca par Buku-Riju.
Pēc mežu izciršanas tajā pļaviņā nu atrodas atpūtas vieta – „Buku-Rija”.
Lopbarības rausis (Redžinalds):
– Tas ir lopbarības rausis no Buku laukiem!
Lopu mednieki sēž aiz kūc / Un šmakovku klusi sūc…
Apdzīvota vieta (Aivis):
– Tā varētu būt kāda apdzīvota vieta (pilsēta, ciems) ārzemēs.
Novads (Marija):
– Izklausās pēc novada Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā, Čehijā, Slovākijā, Gruzijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Ukrainā vai kādā citā no šo valstu kaimiņvalstīm…
Pirmiedzīvotāji (Andris):
– Tā sauca seno pirmkontinentu, kura iedzīvotāju pēcteči mēs esam. Viņi ēda tikai šos cepumus, un recepti mēs esam mantojuši. Bucuria nogrima pirms pieciem miljoniem gadu.
Vingrojumu komplekss (Ilga):
– BUCURIA ir pavasara vingrojumu komplekss, īpaši ļaudīm 50+.
Vīriešiem: Bairītis – Uzkodas – Cīsiņi – Uzdzeršana – Relaksācija – Izstaipīšanās – Atrauga.
Sievietēm: Baidīšanās – Uzkrāsošanās – Cepšanās – Uzpucēšanās – Raustīšanās – Izgājiens – Aplauziens.
Bučmūlītis (Guna)
– Tur ir drukas kļūda: burts “J” ir izlaists, bet burtam “Č” nav uzlikta mīkstinājuma zīme. Tātad sanāk – bučurija. Labskanīgāk būtu “bučmūlītis”. Var teikt arī “draiskulis” (tāds, kas kārs uz bučošanos). Ēdot šos cepumus, Bučurijas ar mutes kustībām demonstrē, cik baudkāri tas jādara.
Air-Ucub (Aigars)
Vārds “Bucuria” kādā no arābu dialektiem nozīmē “vergu tirgus”, un šis vārds lasāms “Air – Ucub”. Kad krustneši devās cīnīties par Svēto zemi, uzrakstus “Air – Ucub” daudzviet varēja redzēt vietējo cilšu nometnēs. Tā kā krustneši lasīja no kreisās puses uz labo un “c” – izrunāja kā “k”, bet “u” kā “a”, viņi salasīja vārdu “bakaria” un vietējos iedzīvotājus nosauca par bakariem. Bakari bija neganti un sīvi pretinieki, viņu nežēlības dēļ drīz radās jauns apzīmējums – barbari.
Bucuria – īstenībā
Ja varam ticēt mātei googlei un vikipēdijai, tad tā sauc Moldovas lielāko saldumu ražotāju uzņēmumu, kas dibināts 1946.gadā. Savas darbības pirmsākumos tas septiņus gadus ražoja makaronus, bet, sākot no 1952.gada – arī cepumus. 1955.gadā šeit sāka ražot arī šokolādi un dažādu veidu konfektes – želejas, vafeles, citus saldumus. Google tulkotājs amizanti tulko, piemēram, šokolādes konfekšu „Kišiņevas vakars” reklāmu: „… vējš pūš klusi gaisā nesošo saldu augļu garšu”. Vai arī – saldumu komplektus bērniem: „36 saldie pārsteigumi… Atcerieties, ka labi bērni saņem dāvanas!”
Patlaban (20016.gada ziņas) uzņēmumā strādā 1500 cilvēku, tā tagad ir atvērtā tipa akciju sabiedrība, kas pieder 4400 akcionāriem (66,46 % akciju pieder Krievijai).