48 + 10 = 58 gadi

27. oktobrī apritēja 10 gadi kopš biedrība «Tukuma Literātu apvienība» juridiski reģistrēta Latvijas Uzņēmumu reģistrā ar Nr. 40008185229.

Bet kā stingro ierobežojumu laikā atzīmēt jubileju, ja katrs esam no citas mājsaimniecības un pat sazināšanās notiek tikai WhatsApp tērzētavā? Jubilejas kūku apēdām tieši mēnesi vēlāk – 27. novembrī pēc “Tukuma prozas fermentācijas” noslēguma pasākuma. Bet atzīmējām, atceroties desmit gados paveikto un plānojot nākamās aktivitātes.  Pa īstam nosvinēsim 2023. gadā, kad apvienībai apritēs apaļi 60.

Ar dziļām saknēm

Tikai ar laika distanci iespējams izvērtēt lokālo procesu nozīmi plašākā mērogā. Arī kultūrā, tostrap – literatūrā. Grozies, kā gribi, tieši Tukuma puses literāti visos laikos bijuši pirmie – sākot ar Latvijas oriģinālliteratūras šūpuļa iekustināšanu pirms 400 gadiem, līdz tautas uzjundīšanai Trešajai Atmodai.

Bez pārtraukuma turpina darboties arī Pētera Jurciņa – dziesmas “Vālodzīte” autora – 1963. gada maijā dibinātā vietējā literātu apvienība, kas ir senākā Latvijā.

Ko radošai apvienībai nozīmē juridisks statuss?

Labā ziņa – nešaubīgi lielākas iespējas. Vispirms tās ir iespējas piesaistīt finansējumu. Tagad varam piedalīties pilnīgi visos projektu konkursos. Šajos 10 gados realizēts projekts LEADER programmā; 6 reizes saņemti VKKF finansējumi (neskaitot individuālos piešķīrumus), 2 reizes –  Tukuma novada Domes kultūras projektu konkursa finansējums, kā arī vairāki ziedojumi kā sabiedriskā labuma organizācijai. Ar organizācijas viedokli rēķinās – vēl pirms Tukuma kultūras projektu konkursa esam palīdzējuši domei izvērtēt naudas pieprasījumus literāriem projektiem; mūsu pārstāvis ievēlēts Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvju sapulcē; esam aicināti piedalīties nopietnās diskusijās par nozares attīstību un problēmām. Ja TLA nebūtu juridisks statuss, mēs nevarētu piedalīties lielajā notikumā “Latvijas Grāmatu izstāde”, nevarētu pretendēt uz pašvaldības telpām utt.

Sliktā ziņa – tas nozīmē arī daudz lielāku atbildību. Tās ir nemitīgas klapatas. Skrupuloza grāmatvedība, līgumi, sapulču protokoli, pedantiski nodokļu maksājumi, neiepriecinošas bankas komisijas maksas (virs 70 E gadā, iztiekot bez maksājumu kartes), atskaites VID, dažādu izmaiņu reģistrēšana Uzņēmumu Reģistrā. Un tā projektu rakstīšana, un pēc tam atskaites… Arī ikmēneša avīzes sagatavošana, mājas lapas uzturēšana… Vismaz pilna pusslodze cilvēkam, kurš par to nesaņem ne graša, un ziedo laiku, ko varētu veltīt radošajam darbam. 2019. gadā šo pienākumu uzņēmās pildīt Andris Jansons, 2020. gadā – Aigars Brics, tagad atkal Guna. Bet kolēģi literāti ir slinki kā pelavu maisi – izdomās desmit ieganstus, kāpēc atkal nevar pakustināt mazo pirkstiņu. Ļoti pietrūkst Elmāra, Annas un Marijas bijušā atbalsta.

Ko dara biedrība? Cenšamies turēt priekšgājēju augstu pacelto karogu, godam kopjot novada dziļās literārās tradīcijas, nesamierinoties ar “kā nebūt” un “kas piedzimis, to kristīsim”.  10-gades reizē atcerēsimies pamanāmākos sasniegumus, bet vispirms…

…Mūsu jumts

“Kopš dzīvoju Tukumā, mani ne mirkli nav pametusi sajūta, ka virs šīs vietas ir tāds kā radošumā vibrējošs jumts, vai portāls uz debess smadzeņu labo puslodi,” Guna Roze sacīja intervijā laikrakstam “Diena.”

Šo fenomenu «Kungs Tukums» ievadvārdos atklāj arī vārda meistars Gvido Drage: «Kamēr otra Rīga guļot apakš Rīgas, mūsu spēks ir gara mājās – virs pērkamā un taustāmā!» Šoruden viņš šo tēmu atkal attīsta.

 Gvido Drage

JUMTS

Kungs Tukums iet pāri Rožu laukumam, bet augšup pa Lielo ielu skrien Ziemeļvējš, šņākdams kā sabojāts refreširators, norauj kungam cepuri, – JUMTU norauj, razbainieks tāds! Tas nu virs pilsētas vicina spāru spārnus.

Taču tagad Tukuma kungam visi bēniņi vaļā. Saskrien atbildīgie pašdarbnieki, Ziemelim ventiļus piegriež, vējš pierimst, iesāk lietus līt. Nu JUMTS atpakaļ vietā jādabū. Uzdevums ne pa jokam. Pažarnieku ķekši par īsiem. Civilkodeksā gravitācijas pants nav ieslēgts. JUMTS tur augšā plivinās kā tāds sikspārnis, kaut ko zemē birdinot. Slotas operatore brīnās pie peļķes: “Tur takš burt putr pa virs peld, ja lāb ieskatas, vārds ar var salasit.” Dome steidzīgi pieņem lēmumu maskas tautai turpmāk arī uz pakaušiem nēsāt. Ja nu kas…

Skolotāja Čilipāne teiktu, ka rakstīts vārds ir vēstures liecība. Laiku pētnieks Mašnovskis pārliecināts, ka īstā vēsture jāmeklē mūros, torņos un kapos. Bet literāts Elmārs Augusts Rumba saka: “Ha! Mūsu domtelpa tur redzama nāk!”

Patiesi – valodas vārdi ir domas miesa. Taču vārds ir putns būrītī – vēl jau lēkā un čiepst, tomēr no rokas barojams. Emocijas un atmiņas tā barība ir. Tukuma literātu biedrība var atskatīties uz savas pastāvēšanas desmit gadu vēsturi. No JUMTA to vislabāk redzēt – vēl gadi piecdesmit dziļāk saskatāmi. Taču domas ir brīvi savvaļas putni. Iztēles, fantāzijas un nojausmu ūdeni šie putni dzer. Jumtūdeni. Klau – biedrība “JUMTS ” – vai tas neskan cerīgi? Kur gan mēs liksimies, – vecie kauli ar jaunu miesu jāapaudzē. Vārds ir gaistošā mirkļa ugunsputns – mūžam deg un no pelnu čupas atdzimst. Bet aste mums gredzenā un deguns pret vēju.

10 gadu nozīmīgākie veikumi

Almanahs «Kungs Tukums» nešaubīgi ir notikums Nr.1 – daudzu gadu darba rezultāts. Grāmata izdota ar niecīgu Domes finansējumu, faktiski par biedrības līdzekļiem –  drukāšana vien izmaksāja vairāk nekā 3000 eiro. Lielu darbu paveica ne vien sastādītāja, bet arī Elmārs un Anna Rumbas, Raita Kopiņa un Dace Brakmane. Žēl, ka plaši apmeklēto prezentāciju Rumbiņas nesagaidīja, bet viņi jau no debesīm visu redzēja…

Dzejas dienu akcija «Sirds uz perona». Akcija – fenomens. Aizsākās 2011. gadā stacijā «Tukums I» kā eksperiments, ka dzeju var lasīt ne tikai autori, bet arī lasītāji. Tagad septembra otrajā piektdienā uz peroniem un sliežu malās vienlaikus dzeju lasa visā pasaulē. Šajos gados piedalījušās vismaz 40 stacijas Latvijā un 14 ārvalstis, apskaujot zemeslodi no Austrālijas līdz Amerikai, taču galvaspilsētas gods nemainīgi paliek Tukumam. Akciju atbalstījuši: Tukuma novada Dome, VKKF, AS «Latvijas Dzelzceļš» un Nacionālā Apvienība.

 

Ķīpsalas grāmatu izstādē – tukumniekiem savs stends

Ideja par piedalīšanos ikgadējā «Latvijas Grāmatu izstādē» pavīdēja jau senāk, bijīgi staigājot pa halles plašumiem, kur lepni izrādījās tūkstošiem grāmatu un simtiem autoru. Jau pāris gadus vēlāk, 2016. gada pavasarī, bijām pirmā literātu apvienība Latvijā, kas uzdrīkstējās paši ar savu stendu piedalīties grāmatniecības gada lielākajā notikumā. TLA mākslinieciski noformētais stūrītis izskatījās pārliecinoši, raisot apmeklētāju interesi visu trīs dienu garumā. Nu esam piedalījušies jau četrās izstādēs, divās no tām – bez Domes atbalsta. Sagadījies, ka izstādes brīdī līdz grāmatnīcām vienmēr nonākusi vismaz viena jauna TLA autora grāmata, vienmēr vedam līdzi arī novada muzeju un pagastu izdevumus. Izstādes kultūras programmā notikušas 8 TLA autoru benefices kopā ar viņu izdevējiem. Bet, ja nopietni, Ķīpsalas grāmatu izstādes nav nekāda pozēšana. Tā ir milzu uzņēmība, sagatavošanās darbs un pamatīga slodze izstādes maratonā.

2016. gads

2019. gads

 Tukumnieku koki aug Rakstnieku parkā. 2018. gada 4. maijā trīs Tukuma rakstnieki atsaucās aicinājumam iestādīt kokus Aleksandra Čaka iesāktajā Rakstnieku parkā Amatas novada Spāres muižā. Pasākums notika par godu Latvijas simtgadei, to organizēja vietējie entuziasti ar Mārīti Rukmani priekšgalā, atbalstīja novada pašvaldība. Tagad Spāres Rakstnieku parkā aug arī Rolandas Bulas stādītā vilkābele, Viļa Selecka kārkls un Gunas Rozes apse.

Kurzemes Dzejas dienas Tukumā notikušas 4 reizes. 2014. gadā Tukumā pirmo reizi apvienojām Kurzemes Dzejas un Mākslas dienas. Mērķis bija radoši sapludināt vārda mākslu un glezniecību, kas kļuva par tradīciju arī citur Kurzemē. Tapa unikāls kopdarbs – «Izstādes lasījumi» –

iedvesmojoties no Kurzemes vecmeistaru gleznām, literāti radīja jaunus darbus, un šie veltījumi bija izvietoti līdzās gleznām izstādē «Kurzemes māksla» Tukuma muzejā. Taču spilgtākais notikums bija videofilmas «Pretī» pirmizrāde. Filmas stāstu veidoja kurzemnieku jaunākās dzejas izlase aktieru lasījumā, ilustrēta ar novada mūsdienu mākslinieku gleznām. Pēc šīm Kurzemes Dzejas dienām citas rīkotājpilsētas atzina: “Šo vairs nepārspēs neviens!”

Pārspējām paši sevi. Kurzemes Dzejas dienas 2020. gadā ar devīzi «Ekstra vērtie kurzemnieki» bija viens no retajiem pasākumiem, kas Covid-19 laikā vispār varēja notikt, jo uzreiz pēc tam kultūras pasākumu priekškars atkal bija ciet. Lielākā daļa lasījumu noritēja brīvā dabā, piedalījās trīs goda dzejnieki no Latgales, Vidzemes, Zemgales, lielāks autoru pulks nekā parasti, un pirmo reizi Kurzemes Dzejas dienu vēsturē notika dzejas slams — ātrās sacensības savas dzejas atraktīvā izpildīšanā publikas un žūrijas priekšā.

 «Pelēkie brāļi» – sirds apvērsums un laba literatūra. 2016. gada pavasarī realizējām projektu, veltītu Regīnas Ezeras 85. jubilejai. Izsludinājām skolēnu literāro darbu konkursu par mīļo mājdzīvnieku, kura moto bija Kiplinga vārdi: “Mums viena asins – tev un man”, lai aizdomātos, kāpēc bērnu – un diemžēl arī pieaugušo – dzīvē kaprīze “gribu dzīvnieku” nereti beidzas ar mīluļu nežēlīgu pamešanu vai nodošanu patversmē. Noslēgums notika Baltā galdauta svētku dienā Ziedoņa ķiršu dārzā Mālkalnā un Āža kalnā. Tieši tajā dienā pie Draņķozola tika uzstādīta dekoratīva zīme ar koka vārdu, arī šī iniciatīva nāk no TLA. Konkursa uzvarētājas, Zemgales vidusskolas skolnieces Megijas Pētersones darbu publicēja žurnāls «Astes».

«konTEKSTS» – sadarbība un īpašais numurs. Ja vajag, nofočēšu kādu atvērumu. 2020. gada augustā ar Tukuma novada Domes atbalstu klajā nāca Latvijas Rakstnieku savienības mēnešraksta «konTEKSTS» paplašinātais numurs, kura lasītāji varēja iepazīties ar «Tukuma Literātu apvienības» devumu: ieskats 5 autoru dzejā un 2 autoru prozā; diskusija, sleja un tukumnieku jaunāko grāmatu recenzijas. Regulāra sadarbība ar LRS mēnešrakstu biedrībai aizsākās jau 2019. gada nogalē, kad katrā numurā bija publicēta rubrika, ko parakstīja kāds mistisks Kungs Tukums. Liepāja un Tukums – vienīgās reģionālās apvienības, kam «konTEKSTS» piedāvājis īpašo numuru, un tas ir rādītājs!

 

«Proza paiet malā» – tukumnieki iesāk simtgades Dzejas dienas. Dzejas pēcpusdiena 2018.gada 7. septembrī Raiņa&Aspazijas mājā Rīgā ar tukumnieku lasījumiem atklāja visas Latvijas plašo Dzejas dienu programmu. Lūk, tas jau ir kaut kas! Autori savus darbus lasīja dialogos, veidojot savdabīgu sarunu dzejā. Atšķirīga bija gan dialogu tematika, gan noskaņas. Izskanēja: Ivetas Šimkus un Andra Jansona «Tuvplāni», Annas Jurševicas un Aigara Brica «Samulsums», Baibas Talces un Gvido Drages «Lietus jūras malā», Sarmas Upeslejas un Māra Reinberga «Sarunas ar Aspaziju». Noskaņu papildināja Andra Jansona klavierspēle.

 «Tukuma prozas lasījumi (fermentācija)» – spēcīga tradīcija

Konkurss «Prozas lasījumi» – noskatīts Ventspils Rakstnieku mājā, kopš 2014. gada par tradīciju kļuvis arī Tukumā. Laika gaitā no vienkāršas sanākšanas bibliotēkas zālītē vietējie lasījumi izveidojušies par lielu atdevi paģērošu notikumu prozas rakstītājiem un krāšņu, saturīgu kultūras pasākumu klausītājiem. Zāle vienmēr ir klausītāju pilna. Profesionālas žūrijas interese, jaunu dalībnieku iesaiste parāda, ka tiek atrastas arvien jaunas kvalitātes, ne velti par Tukuma prozas konkursu raksta valsts nozīmes prese. Šajos gados piedalījušies vismaz 18 autori. Daudzi no tiem savus darbus lasījuši arī Kurzemes un valsts mēroga prozas festivālā un vairākas reizes plūkuši laurus. Konkursu trīs gadus pēc kārtas atbalstījis VKKF.

2014. gads

2020. gads

«Mīla un tarakāni» – turpinājuma vērta ideja. Sadarbībā ar «Tukuma Mākslinieku grupu» 2016. gada pavasarī organizēts unikāls trīs sarunu cikls par izciliem latviešu literārajiem darbiem, kas ekranizēti: Regīnas Ezeras romāns «Aka» (filma «Ezera sonāte»), Rūdolfa Blaumaņa «Indrāni» un Raiņa «Pūt, vējiņi!». Pētījām šos stāstus neierastā šķērsgriezumā, jo ne viss ir tā, kā mums māca skolā. Katrā sarunā piedalījās psihoterapeite, kas palīdzēja preparēt “tarakānus” varoņu galvās, ka arī izcila personība, kas līdzdarbojusies ekranizējumā – režisors Varis Brasla, dramaturgs Lauris Gundars un aktrise Esmeralda Ermale. Vizuālās asociācijas palīdzēja uzburt mākslinieki Ingemāra Treija, Andrejs Ģērmanis un Iveta Laure.

 

Četri dzejnieki – četri elementi. 2012. gada Dzejas dienu laikā Tukuma Kultūras namā notika oriģināli organizēta četru autoru dzejas grāmatu atvēršana «Četri elementi»: Inta Riekstiņa – uguns, Gvido Drage – ūdens, Baiba Talce – gaiss, Augusts Elmārs Rumba – zeme.

«Poētiskā kafejnīca» Tukuma policijas pagalmā. 2013. gada festivāla «Pastaigas Tukumā» ietvaros trīs vakarus pēc kārtas policijas pagalmā norisinājās TLA organizētā «Poētiskā kafejnīca». Notikums, ko ir vērts atkārtot.

Septiņas filmas. Esam radījuši septiņas videofilmas. Piecas no tām literāras – Drage «Ūdens pulkstenis», Manfelde «Zemnīcas bērni», Upesleja&Reinbergs «Tik tuvu Tev», Ziedonis «Epifānijas», Kurzemes māksla&dzeja «Pretī». TLA veikums ir arī video ekskursija pa novada īpašajām vietām «Pērles rožu vainagā» (1. daļa) un pašironisks saržs, veltīts TLA 50 gadu jubilejai. Abas pēdējās var noskatīties YouTube.

 

Valoda pāri novadiem. Mūsu literāti piedalījušies visās līdz šim notikušajās «Valodas dienās» Tukuma novadā un ārpus tā. Daudzi mūsējie bieži tiek aicināti tikties ar lasītājiem bibliotēkās visā Latvijā.

Svētki lieli un vēl lielāki. Mūsu literātu autorstundas un grāmatu atvēršanu svētki notikuši Tukumā, Slampē, Sēmē, Tumē, Kandavā, Engurē, Lapmežciemā un citur novadā. Bet Rožu un Pilsētas svētkos allaž rīkojam savdabīgas literārās performances.

Pasākumi «Antīkā». Kopā ar «Tukuma Mākslinieku grupu» sarīkojām izciliem latviešu dzejniekiem – Ojāram Vācietim, Elzai Ķezberei un Aleksandram Čakam – veltītas pēcpusdienas. Kopā ar māksliniekiem tapa un «Antīkā» notika arī cikla «Mīla un tarakāni» pasākumi. Tur notikuši Tukuma prozas lasījumi.

Domubiedri Latvijā un ārvalstīs. TLA izveidojusies sirsnīga draudzība ar Liepājas, Talsu un Ogres literātiem, ar biedrību «Baltā vilka takas» un latviešiem ārvalstīs – Latviešu grāmatu klubu Norvēģijā, Latviešu biedrību Islandē un šogad arī ar Īrijas latviešu autoru klubu «Baltie vārti».

Radoša sadarbība. Novada kultūras dzīvi bagātinām ciešā sadarbībā ar Slampes Kultūras pili, Tukuma muzeju un Jaunmoku pili. Tukuma Mākslas muzejā īpaši bijuši literārie veltījumi gleznām, bet Muzeju naktīs notikuši lasījumi gan Mākslas muzejā, gan Audēju darbnīcā. Jaunmoku pilī sirdssilts izvērtās mūsu uzburtais «Pasaku stūrītis». Mazi un lieli apmeklētāji kopā ar rakstniekiem un dzejniekiem varēja sacerēt paši savas pasakas un klabināt tās uz antīkas rakstāmmašīnas. Jaunmokās esam piedalījušies arī Dārza svētku programmā, un šai skaistajā vietā notikušas vairākas mūsu autoru grāmatu atvēršanas.

 

Talkojam no sirds. Kopā ar Talsu literātiem sakopām nepiedodami aizlaistos Krišjāņa Barona ģimenes kapus. Esam talkojuši Āža kalnā, stādījuši ķiršus Mālkalnā, brīvprātīgi uzraugām un labiekārtojam Vilkaču taku Raudas mežā. Bet kopš pagājušā rudens mums ir savs rūpju koks – grāmatu totēms – apmaiņas namiņš Pils ielā. Pieskatām grāmatu plūsmu tajā un skulptūru vairākkārt esam apstrādājuši ar koksnes aizsardzības līdzekļiem. Esam atlasījuši 30 izcilu novada literātu vārdus, kas jāiegravē uz grāmatu muguriņām. Pagaidām iegravēti 9, ceram, ka Dome radīs iespēju iemūžināt arī pārējos.

Pašiem sava tradīcija. Jauno gadu vienmēr iesākam ar masku balli. Kopš 2017. gada to papildina TLA literātu sumināšana «Zelta svece». Balva pasniegta nominācijās «Gada teksts», «Gada izaugsme», «Gada izrāviens», «Gada sasniegums», «Gada autors», «Gada uzdrīkstēšanās», «Gada publikācija», «Gada notikums», «Gada atbalsts».