Zelta svece 2019

Turpinot jauko tradīciju, arī šogad Jaunā gada pirmajā tikšanās reizē atcerējāmies iepriekšējā gadā paveikto un ar diplomu “Zelta svece” suminājām tos literātus, kuru radošie sasniegumi bijuši īpaši spilgti.

Nominantus bija izvirzījuši paši TLA biedri – ko nu kurš atcerējās un atzina par notikuma vērtu. Jāteic, ka neviens neizvirzīja pats sevi. Savukārt tikšanās reizē katrs nobalsoja par viņaprāt spilgtāko sasniegumu visās nominācijās.

Lūk, rezultāti! Uzvarētājs katrā nominācijā iezīmēts

GADA SASNIEGUMS (individuāli)

  • izdots “Kungs Tukums” – sastādītāja& projekta vad. GUNA ROZE
  • “Tālās tikšanās” atvēršana R&A mājā-muzejā Rīgā – Baiba Talce
  • Baiba Talce uzņemta Latvijas Rakstnieku savienībā
  • Tukuma novada Atzinības raksts – Guna Roze
  • Jaunas asinis biedrībā – Evelīna Strode
  • “Sadursme”- nominēta “Kilograms kultūras” un “Krasta ļaudis” – Guna Roze

GADA IZRĀVIENS

  • Ļoti veiksmīgie Prozas lasījumi kā projekts + ideja – Šausmu tēma – Guna
  • Rolandes “Stopētāju lieta” un “Upes laiks” Latvijas bibliotēku TOP sarakstos
  • ILGA BINDRE – ceļš uz savu pirmo grāmatu.
  • Evelīnai Stroidei pirmā publikācija NTZ
  • Redžinalds (Gvido Drage) – joprojām veiksmīgi raujas prozā
  • Brīnišķīgais vasaras izrāviens pie Annas Jurševicas

GADA TEKSTS

  • “Sarkanā kļava” Prozas fermentācijā – ILGA LIEPIŅA
  • “Sadursme” – Guna Roze
  • Baibas Talces dzejoļu krājums “Tālās tikšanās”
  • “101. kilometrs” izdots audiogrāmatā neredzīgajiem – Guna Roze
  • Prozas fermentācijas jautrā kolāža – Guna Roze
     

    GADA AUTORS

    ROLANDA BULA – jauna grāmata, publicitāte, grāmatas bibliotēku TOPos

    Ilga Liepiņa – jauna grāmata, panākumi “Prozas fermentācijā” (3 balvas)

    Guna Roze – jauna grāmata + KT sastādītāja, publicitāte, atzinība

    Gvido Drage – panākumi “Prozas fermentācijā” (žūrijas balva)

    Baiba Talce – jauna grāmata, ko TLA virzīs Laligaba

    Ilga Bindre – pirmā grāmata

    Daina Jansone-Treice – jauna grāmata, aktīvi aicināta bibliotēkās

    Sarma Upesleja – jauna grāmata

     

    GADA PUBLIKĀCIJA

    • Marijas Anmanes publikācija NTZ un replika uz to “Rīgas Laikā”
    • GUNAS ROZES recenzija par D. Judinas romānu “Devītais” – “Konteksts”
    • Rolanda Bula TV raidījumā “Grāmatu kods” 2019. janvārī
    • “Literātiem ir sajūta, ka virs Tukuma ir jumts – kaut kas vibrē” – Guna Roze par almanahu “Kungs Tukums” un savu “Sadursme” – “Kultūras Diena” aprīlī
    • Evelīnas Strodes debija NTZ 

      GADA UZDRĪKSTĒŠANĀS

      • “Sirds uz perona” izplešanās novadā, kad projekts atdots LRS – Guna Roze
      • Andris Jansons – lēciens uz ecēšām/ugunī, piekrītot vadīt apvienību
      • AIGARAM BRICAM pirmā personālizstāde
      • Aivis Briesma apgūst datorpamatus

       

      TLA GADA PANĀKUMS

      • “Kungs Tukums” izdošana
      • Iznākušas 11 jaunas grāmatas
      • Rubrika Rūk/gšana “Kontekstā”
      • Literārās impresijas izstādē “Katram savs stāsts”
      • Uzstāšanās Pilsētas svētkos “Precību spēles”
      • “Prozas fermentācija” jaunā kvalitātē
      • Jaunas asinis biedrībā – Daina Jansone-Treice un Evelīna Strode

       

      GADA ATBALSTS

      Nesavtīgs korektora darbs pirms almanaha “Kungs Tukums” nodošanas tipogrāfijā – LIENE AKMENS

      Par palīdzīgu roku vienmēr – AIGARS BRICS

       

     

Katram savs stāsts

Uldis Rubezis "Audēja"

Tukuma literāti pagājušā gada rudenī ar radošu prieku pieņēma Tukuma muzeja piedāvājumu uzrakstīt impresijas topošajai izstādei, ko veidotu muzeja pēdējo 5 gadu jaunieguvumi.

Neliels ieskats izstādē LTV sižetā

Radīšanas process sākās brīdī kad literāti izvēlējās gleznas un skulptūras, kas viņus “uzrunāja”. Vairākām gleznām bija pat vairāki “gribētāji”.

Rezultātā – pēc pašu un literāro konsultantu atlases – izstādē katru mākslas darbu papildina viena literārā impresija.  Ulda Rubeza “Audēja” ir viens no pāris darbiem, kam literārie konsultanti nespēja izšķirties par labu vienam darbam.

Marija Anmane

Kad piedzimu, dzīva bija vairs tikai viena no manām vecmāmiņām. Steļļu vairs nebija. Toties mūsmājās bija krāsainie lupatdeķu celiņi uz grīdām un pie gultām, kuras rotāja vecāsmātes austās zvaigžņu segas. Un, kad pirms manām kāzām viņa atvēra lielo pūra lādi… Kā tik visa tajā nebija! Palagi un galdauti, dvieļi un krekli, blūzes un brunči. Svītrainie tautiskie brunči mani apbūra visvairāk, varbūt tāpēc nolēmu mesties avantūrā un līdz Dziesmusvētkiem noaust sev tautiskos brunčus. Pati! Vai es būtu nemākulīgāka par draudzenēm, kuras jau atradušas ceļu līdz stellēm!?

Iedevu aušanai mazo pirkstiņu, un tā paņēma visu roku. Vairāk par lepnumu, ko izjūtu par visu, kas tapis un tiek nēsāts (par apģērbu vairs nekad nesaku „valkāts”: tikai „nēsāts” – ar godu un cieņu), jūtu bezgalīgu prieku, kad stellēs apstājas laiks. Reizēm audekls pārbauda manu pacietību, liekot ārdīt un labot neviļus ieausto kļūdu.  Esmu iemācījusies no sirds priecāties par darbiem, kas top blakus stellēs, par izstādēs un gadatirgos ieraudzītajiem brīnumdarinājumiem. Katras stelles, katrs topošais audekls izstaro gaismu, kad audēja to apdvēseļo. Būtu skaisti, ja tāda – gaiša, labo darbu un mīlestības apstarota – spētu būt visa mūsu tauta. Ak, šīs domu domas, ko darbnīcā reizēm pārcilājam, kamēr rokas dara savu – labi zināmo un ierasto! Mainās laikmets un mode, bet aušanas prasmes nezūd: dzimst un izaug un stellēs sēžas aizvien jaunas audējas. Arī vecmāmiņas, savulaik aušanai atdevušas sirdi un dvēseli, turpina aust. Un audīs, kamēr vien spēs paminas mīt.

Tas, kas te piestaro telpu ar Mīlestības gaismu, ir linu paladziņš gaidāmajam mazulim.

Anna Jurševica

Ir pierimusi dienas steiga,
kluss novakars jau zemi klāj,
un meitenei pie stellēm stāvot,
mīļvecmāmiņa prātā nāk;
gan viņas austie linu dvieļi,
gan vienmēr rāmais mīlīgums,
un padoms tas, kas šodien noder
pie jaunas segas aušanas.
Te krāsas priecēs, raksti mīsies,
kā dzimtās zemes ainavas,
un tālē vecāsmātes acis
tad jutīsies tik laimīgas.

Uzskatām, ka izstāde ir īpaša ne tikai tāpēc, ka esam to līdzdzīvojuši. Darbi patiešām ir izcili, un kopaina – emocionāli uzrunājoša.

 

 

Mūsu nozīmīgākie notikumi 2019. gadā

1. Izdoto grāmatu rekordskaits

TLA pastāvēšanas 56 gadu vēsturē vēl nekad nav izdots tik daudz grāmatu kā 2019. gadā – desmit!

Kopkrājums

“Kungs Tukums – vēsturiskā apriņķa literatūras almanahs 17.-21.gs”

Romāni:

Rolanda Bula “Stopētāju lieta” un “Upes laiks” – iekļuvis Latvijas bibliotēku pirktāko grāmatu TOP 50 sarakstā. Ceļā pie lasītājiem “Sīnāja kalna lieta”

Guna Roze “Sadursme” – izvirzīts balvām “Kilograms kultūras” un “Krasta ļaudis”

Nella no Krotes (Ilga Liepiņa) “Ragana bez diploma”

Dzeja:

Sarma Upesleja un Māris Reinsons “Aiz sidraba šķidrauta”

Baiba Talce “Tālās tikšanās”

Daina Jansone-Treice “Sirds viducī”

Ilga Bindre “Sirds siltumam”

2. Piedalījāmies izstādē “Latvijas Grāmata 2019”

3. Sadarbība ar laikrakstu “KONTEKSTS”

Uzsākta sadarbība ar Latvijas Rakstnieku savienības laikrakstu “konTEKSTS”. Kopš novembra TLA gatavo rubriku “rūKGšana” ar autorību Kungs Tukums.

4.Baiba Talce uzņemta Latvijas Rakstnieku savienībā

5. Guna Roze ievēlēta LRS pārstāvju sapulcē

6. “Sirds uz perona”

Novadā jau 5 vietās notika tradicionālais Dzejas dienu pasākums “Sirds uz perona”

7, Tukuma prozas lasījumi

Projekts Tukuma prozas lasījumi šogad – “Prozas fermentācija” saņēma Tukuma novada un VKKF finansējumu. Aizvadīts kvalitatīvākais un vislabāk apmeklētais konkursa noslēguma pasākums septiņu gadu laikā.

8. Atklāta Aigara brica gleznu personālizstāde

9. Par TLA biedri kļuvusi Evelīna Strode

10. Guna Roze saņēma Tukuma novada Atzinības rakstu.

 

Ar puteni stabulē

kadrs ni filmas "Dvēseļu putenis"

noskatījos filmu “Dvēseļu putenis”.
Pēc tam, kad iepriekšējā vakara ērģeļkoncerts atrāvis vaļā visas manas dvēseles stabules, šī filma iebrāzās kā speldzīgs putenis dziļi noglabātās brūcēs: manās, mana brāļa, tēva, vectēvu, viņu tēvu un vectēvu, brāļu, māsu, sievu, māšu un līgavu brūcēs; kā mana mazdēliņa vēl neskartajā kolektīvās atmiņas brūcē.
Daudz bija dzirdēts, cik filma lieliska, bet nebiju gatava, ka redzēšu labāko kino, ko jebkad esmu redzējusi. Šis darbs ir tik ĪSTS, tik personisks, latviskajai patībai tik svarīgs, ka grūti pat uzrakstīt, kur nu vēl runāt.
Es daudz slēpņoju. Slēpņojot ir būts laikam jau visās Latvijas vēsturē nozīmīgās kaujas vietās; slēpņu aprakstos izlasīti stāsti un fakti, ko līdz tam nezināju vai zināju pavirši. Kauju un karavīru apbedījumu vietās vienmēr pārņem milzu skumjas, žēlums, pateicība un pazemība; vienmēr domās, bet visbiežāk – skaļi – pasaku kritušajiem to, ko tobrīd gribas pateikt. Bet tagad šādu vietu apmeklējums – kaut vai tikai, lai atrastu slēpni – būs ar puteni stabulē. Tāpat jutīšos, mežā uzejot vairs tikai knapi samanāmus ierakumus, klausoties latviešu strēlnieku dziesmas…
Ja nu kāds eiro ir bijis Latvijas simtgades vērts, tad šis tūkstoškārt! Varētu nebūt salūti, mierīgi varēja iztikt bez apdullinoši dārgiem, bet apšaubāmas kvalitātes koncertiem un tūkstošiem citu pasākumu. Pietiktu, ja būtu šī filma – cieņpilnāku pateicību par mūsu brīvību nevaru iedomāties!
Noliecu galvu latviešu strēlnieku priekšā. Paldies Aleksandram Grīnam! Ja varētu – apskautu. Milzu paldies režisoram un visai radošajai komandai par ĪSTUMU,- par stāvēšanu pāri “Rīgas sargu” spēĻfilmiņas līmenim. (jā, uzskatu, ka RS veidotājiem pēc DP vajadzētu ielīst pagrīdē). Paldies daudzajiem brīvprātīgajiem, ka jūs to izturējāt! Paldies aktieriem, ar kuriem bijusi tā laime epizodiski vai pat gadu garumā strādāt, radīt, “plānot”, un būtu bijis milzu gods šīs filmas tapšanas laikā jums kaut vai pienest ūdeni.
Jūs visi kopā izstāstījāt, kāpēc mans mazdēliņš var augt un laimīgi smieties brīvā, neatkarīgā valstī, un kāpēc es atļaujos ticēt, ka viņam nebūs iemesla karot par savu Dzimteni.  Visiem līdz pazemībai patiess PALDIES!!!!

Ar puteni dvēseles stabulēs,
Guna

P.S. Tiem, kas nav redzējuši, gribētu ieteikt: aizejiet uz īstu kinoteātri, jo svarīga ir arī telpas un skaņas klātesamība, – izcilais, Oskara vērtais skaņu celiņš, ko mājās pie televizora vai kultūras namā ar divām priekšējām tumbām nav iespējams izbaudīt.