Dzeja

Aizrepējušās

Zemesmātes rētās –

Kādi līgani bērzi.

***
Burtnieku pils ir no burtkokiem celta
zīmēm un simboliem izrakstīta
uzzīmē sevi un palaid pa vārtiem iekšā
tur viņi visi – burtnieki bur –
totāji sēž priekškambarī
kas grāmata ir
kā milzīgs labirints
kur apmaldīties nepavisam nav grūti
jo visur ir logi un durvis
uz pasaulēm
pilnām ar iztēles vēju kur
katrs burts nāk kā piebūrums
bet viņa vārdu  kurš zina
tiek iecelts par sapņu tulku
 
bet ja pēc […]

*
No vīna kausa kāpnes
slejas uz pusēm abām
kāpt tev ļauts bet kur
ir kāpšļi iezāģētie?
*
Ar Mīļoto top īsa nakts
un mēness riets un saules lēkts
kā mirklis viens
no lūgšanas līdz tavernai.
*
Ko savā Grāmatā mums
vēsta Dievs to arī
kausa māls un zemes ceļš
vairs nespēj noklusēt.
*
Ir dzīve cepetis kur
kāri zobus iecērt laiks
un mūsu domas tāpat
darbi vien piliens trekns.
*
Tver flautu, skaņas dzer
tver kausu, […]

Uzšvirkst ugunīgā gaiļa gads
Sabiedrībai sakarsīs ik mats.
Laktas virsotnēs deg varas grauds.
Gailim tas būs gods, bet slavā drauds.

Gaiļa dziesmā diennakts riteņi klaudz.
Gaisā dzīves karsto putekļu daudz.
Baltie, sarkanie un melnie gaiļi
Cīņu zīmēs vienādi top kaili

cik pulkstens?
pulkstens viens
bet tikko tu ienāc paskatīties
ai! – jau pieci, septiņi
cik tur līdz divpad –
smit!
tā mēs ap zemīti staigājam
tikšķot stenot un cerot
taču nostaigāto
kur nebūt jāliek
laikam jāatdod Dievam
tak Dievam nav laika skaitīt
un tikko tu paskaties
pulk – stens
vienmēr ir viens

Mākoņa ēna pār Tavu ceļu
pārslo bet  neizsnieg,
balta zem baltiem sniegiem  aizej
caur sidraba birzi kā iet.
Vējmāte dziesmu kamolu Tavu
tin baltiem dzīpariem
vaļā un ciet –
nākat bērni caur Latviju balto,
stīgās skan vēji un dzied –
pie mūsu Dieviņa  gari galdi,
Dvēsele turpu iet.­­­­­­

Viss ir bleķis, māla kleķis
šajā pasaulē, kur
dzīvot un nomirt.
Laika pelni virpuļo un
dzīvei seju svilina vai karsē
iznīcības karstā dvaša.
Tik un tā ir katram savi darbi,
Katram ceļa taša.
Laiki mīlīgi vai skarbi –
blusas ķer un klusē,
ir vai nav
ja patiesība tavā pusē.
Vari zirgoties cik uziet,
beidzas dēka, dadži […]

I
ir aka pilna dūņu
ir aka pilna
ir dūņas
un ir atbalss:
ai-ja-ja-jāā-
aiz šūpolēm
aiz bērzubirzs
aiz pļavas nenopļautas
un ir balss
bet tu to nedzirdi
bet tu to
nedzirdi vairs
tu redzi aku
dūņu pilnu
un bērnu rotaļas
un piparkūku hostijas
kas izkūst piparmētru
tējā
tu redzi sniegu.
II
pēc tam kad apļveida ņirboņa ir