Pulk-stens

cik pulkstens?
pulkstens viens
bet tikko tu ienāc paskatīties
ai! – jau pieci, septiņi
cik tur līdz divpad –
smit!
tā mēs ap zemīti staigājam
tikšķot stenot un cerot
taču nostaigāto
kur nebūt jāliek
laikam jāatdod Dievam
tak Dievam nav laika skaitīt
un tikko tu paskaties
pulk – stens
vienmēr ir viens

Atvadoties no Austras Pumpures

Mākoņa ēna pār Tavu ceļu
pārslo bet  neizsnieg,
balta zem baltiem sniegiem  aizej
caur sidraba birzi kā iet.
Vējmāte dziesmu kamolu Tavu
tin baltiem dzīpariem
vaļā un ciet –
nākat bērni caur Latviju balto,
stīgās skan vēji un dzied –
pie mūsu Dieviņa  gari galdi,
Dvēsele turpu iet.­­­­­­

Dadža ziedi

Viss ir bleķis, māla kleķis
šajā pasaulē, kur
dzīvot un nomirt.
Laika pelni virpuļo un
dzīvei seju svilina vai karsē
iznīcības karstā dvaša.
Tik un tā ir katram savi darbi,
Katram ceļa taša.
Laiki mīlīgi vai skarbi –
blusas ķer un klusē,
ir vai nav
ja patiesība tavā pusē.
Vari zirgoties cik uziet,
beidzas dēka, dadži […]

SVĒTVAKARI

I
ir aka pilna dūņu
ir aka pilna
ir dūņas
un ir atbalss:
ai-ja-ja-jāā-
aiz šūpolēm
aiz bērzubirzs
aiz pļavas nenopļautas
un ir balss
bet tu to nedzirdi
bet tu to
nedzirdi vairs
tu redzi aku
dūņu pilnu
un bērnu rotaļas
un piparkūku hostijas
kas izkūst piparmētru
tējā
tu redzi sniegu.
II
pēc tam kad apļveida ņirboņa ir