Izstāde “Ieskaties dzejā”

Dzeja + fotogrāfija

No 13. marta līdz 10. aprīlim Tukuma bibliotēkā apskatāma unikāla ceļojošā izstāde

Dzejas foto izstāde “Ieskaties dzejā” tika atklāta 2017. gada 8. septembrī Ventspils Galvenajā bibliotēkā, atzīmējot 19. Kurzemes Dzejas dienas. Izstāde tapusi sadarbībā ar Ventspils fotoklubu “Moments” un Kurzemes Dzejas dienu dalībniekiem no dažādām Latvijas pilsētām – Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Talsiem, Tukuma un Ventspils.

Iesākums bija kā mājas darbs: jau pagājušajā pavasarī dzejniekiem vajadzēja iesūtīt savus darbus Kurzemes Dzejas dienu organizētājiem. No tiem dzejoļiem, kas iedvesmoja fotogrāfus, tapa vizualizācija – fotogrāfa asociācija.

No Tukuma dzejniekiem izstādē var skatīt Andra Jansona, Baibas Talces, Aigara Brica un Intas Riekstiņas darbu fotoversijas.

 

Dzejas foto izstāde būs skatāma visās Kurzemes Dzejas dienu dalībnieku pilsētās līdz 2018. gada septembrim, kad Kuldīgā tiks atzīmētas jau 20. Kurzemes Dzejas dienas. No Tukuma izstāde ceļos uz Liepāju.

Apēst grāmatu. M.Zālīte “Paradīzes putni”

16.februāra vakarā Durbes pilī notika mūsu novadnieces, literātes, Tukuma Goda pilsones un Rožu svētku patroneses Māras Zālītes jaunā romāna “Paradīzes putni” otrie atvēršanas svētki, kas šoreiz bija rīkoti īpaši autores novadniekiem – tukumniekiem. Pils zāle bija M.Zālītes daiļrades cienītāju pilna. Starp visiem arī četras TLA literātes: Baiba Talce, Marija Anmane, Guna Roze un Rolanda Bula.

“Paradīzes putni” ir 2013. gadā iznākušā, LaLiGaBa balvas ieguvēja romāna “Pieci pirksti” turpinājums. Mazā Laura, kas pirmajā romānā ar piecgadīga bērna acīm vēroja padomju laikus 50.to gadu beigās pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā, nu ir izaugusi. “Paradīzes putnos” Laurai jau desmit gadu, jauni iespaidi, piedzīvojumi, pārdzīvojumi un secinājumi.

Pusotra stunda, kamēr Māra Zālīte lasīja fragmentus no jaunā romāna, paskrēja nemanot un neatslābstošā uzmanībā. Vienu no nodaļām TLA prozistes jau bija dzirdējušas Prozas lasījumos 2017. gada decembrī, un atzina, ka pēc redaktūras fragments kļuvis vēl labāks – kodolīgāks un iedarbīgāks.

Pēc lasījumiem un klātesošo jautājumiem M.Zālīte visus aicināja uz tasi kafijas. Ir teiciens – es to grāmatu burtiski apēdu! Vārda tiešā nozīmē viesi apēda grāmatu-torti “Paradīzes putni”. Ļoti garšīga! Nešaubāmies, ka tikpat garšīgs ir arī pats romāns.

 

Atbalstām Jānim Baltvilkam veltīta vides objekta “Putnu kalns” tapšanu

Putnu kalns - skice

Putni kā krustiņi

rītausmas debesīs:

mūsu cerību sargi. 

/Jānis Baltvilks/

Uzsverot mūsu novadnieka – ornitologa un dzejnieka Jāņa Baltvilka – daiļrades nozīmīgumu latviešu bērnu literatūrā, 16.februārī sākta atbalsta akcija. Tās laikā ikviens tiek aicināts ziedot vides objekta ”Putnu kalns” izveidei, kas iecerēts kā dāvana Jāņa Baltvilka 75. gadskārtas atcerei. Atbalsta akcijas atklāšanas pasākumu Smārdes kultūras centrā organizēja biedrība „Baltā vilka takas”, kuras vadītāja ir dzejnieka māsasmeita, smārdeniece Inese Vismane.

Pasākumā  bija aicināta piedalīties arī “Tukuma Literātu apvienība”, ko pārstāvēja Guna Roze un Marija Anmane. Jāteic – reti gadās, ka notiekošais vienlaikus ir gan respektabls atceres brīdis, gan sirsnīgi mīļa domubiedru tikšanās bezgala jaukā gaisotnē.

“Putnu kalns” simbolizēs  Jāņa Baltvilka dzīves telpu un radošo pasauli. Tas būs veidots kā brīvdabas skatuve – daudzfunkcionāls atpūtas, vides mākslas un kultūras objekts, sabiedrisko aktivitāšu norises vietas sastāvdaļa.

Putnu kalns - vizuāla skice

 

Ceļa vārdi

Projekta autors, tēlnieks Kārlis Īle sacīja: “Iecere ir no akmeņiem veidot tādu kā lidojošo kalnu. Akmeņi, kas pacelti uz nerūsējošā tērauda stieņiem, rada sajūtu, it kā tie lido tādā kā kalna formā. Uz šiem akmeņiem satupuši nerūsējošā tērauda putni.”


Inese Zandere – tautā iemīļotā bērnu dzejniece, apgāda „Liels un mazs”  izdevēja, J. Baltvilka balvas un I. Ziedoņa balvas „Laiks Ziedonim” laureāte – savā uzrunā neviļus iešūpoja klātesošos ar visnotaļ patiesu un mazliet arī skumju atziņu: „Daži pieaugušie ir tik stulbi, ka tikai viņu pašu bērni var viņus izmācīt”.

Caur jokiem un smiekliem, ar atmiņām un sapņiem, ar dažām skumjām atziņām klātesošos bagātākus darīja arī Māris Rungulis – spilgtākais latviešu autors pusaudžu oriģinālliteratūrā, J. Baltvilka balvas laureāts. Viņš atcerējās, kā, kārtējo reizi viesojoties Jāņa Baltvilka dzimtajās mājās „Zīlītēs”, nezin kāpēc visi bijuši ļoti steidzīgi: Jānis pagalmā aplītī salicis akmeņus,- cerībā, ka visi tā ilgāk pasēdēs un parunāsies, taču… „palika nesēdēts. Un Jānis palika nedaudz skumjš, stāvot pagalmā…” Jānis Baltvilks, viņš teica, nav mazāk nozīmīgs par Ernestu Birznieku – Upīti! Cita laika, citas paaudzes simbols, bet – tikpat spilgts un nozīmīgs!

Balvas “Laiks Ziedonim nominācijas ”Rabarbers” laureātu Valteru Dakšu, iespējams, daudzi  atceras no TV kultūras raidījumiem – kā puisi, kurš, vēl būdams skolēns, uzsāka neparastu akciju: viņš vāca kopā grāmatas, kuras vairs nevienam nebija vajadzīgas: runāja ar cilvēkiem, ielūkojās pamestu māju bēniņos un šķūnīšos – tā sakrājās vesela daudzskaitlīga bibliotēka, kas pēc tam tika no jauna nodota sabiedrībai – koplietošanai.  Bagātība vispirms ir iekšēja, viņš sacīja, un tam nevar nepiekrist! Nez vai būs daudz jaunu cilvēku, kas par sevi varētu pastāstīt šādi: „Ar draugiem nolēmām vasarā trijos naktī celties, lai četros varētu lasīt grāmatas. Un – kas notiek? Tajā laikā putni sāk dziedāt!”

Lēdurgas Dendroloģiskā parka vadītāja Ilze Rubīna  runāja par dabas un Cilvēka mijiedarbību: „Kad redzi, kā saule lec un riet,.. kā putni barojas un pārojas… No skaistuma, kas ir ap mums, veidojas Cilvēks!”

TLA vadītātāja, rakstniece, žurnāliste, populārā romāna „101.kilometrs”  autore Guna Roze iepazīstināja klātesošos ar topošā Tukuma novada literārā almanaha sadaļu, kas veltīta Jānim Baltvilkam, un sacīja, ka tieši šeit un tagad radās doma, ka Jānis Baltvilks ir liekams topošā almanaha zelta lapās līdzās tādiem novada literātiem kā Ernests Birznieks-Upītis, Imants Ziedonis, Ansis Lerhis Puškaitis, Krišjānis Barons un Māra Zālīte.

Lai top!

Šis ir gadījums, kad viena cilvēka sapņi kļūst par kāda cita cilvēka ieceri, un ieguvēji būs visi: gan dzejnieki, kas nāks šurp lasīt savu un klausīties citu dzejdaru dzeju, gan bērni, kas „Putnu kalna” dabā patieso brīvību baudīdami, klausīsies putnu dziesmās un iemēģinās šūpoles…

Klātesošie priecājās līdz ar tēlnieku, ar biedrības aktīvistiem un, galvenais, – darbīgajiem smārdeniekiem! Tagad jāmeklē līdzekļi (30 000 Euro), lai to visu īstenotu, jāvienojas ar „Zīlīšu” zemes īpašniekiem, jārīko talkas… Smārdē dzīvo darbīgi un enerģiski ļaudis, kam daudz draugu (no Rūjienas un Lēdurgas jau šajā reizē bija klāt!) – gatavi atsaukties jaunām iniciatīvām un vajadzības gadījumā – nākt talkā. Arī  šajā pasākumā neredzējām nevienu, kas šaubītos par pozitīvu iznākumu.

Ziedojumiem: Biedrība “Baltā vilka takas”, Reģ. Nr. 40008250247, Konts : LV34HABA0551043348317. Biedrība lūdz nebūt anonīmiem, maksājumam pievienot arī vārdu, uzvārdu un galvenais – vietu (Tukums)

Tukuma literātu novēlējumi lasītājiem Ziemsvētkos un gadu mijā

Lai katram rodas izdevība satikties pašam ar sevi.

Gvido Drage

Lai ir lepnums par sevi, ģimeni un valsti!

Rolanda Bula

Ievediet sevī un savā namā laimi un sirdsmieru!

Baiba Talce

Mazs Ziemassvētku prieciņš lai ielec sirdī tavā

Kā starojoša gaisma egles zarā zaļā!

Ilga Bindre

Lai pasaulīgais nepieviļ garīgo!

Aigars Brics

Novēli savam kaimiņam vienu govi, un Dievs tev iedos divas. (Sens čigānu sakāmvārds)

Guna Roze

Lasītājiem vēlu pa kādai eņģeļa spalvai: varat ar to rakstīt, glāstīt vai kutināt – kā sanāks…

Andris Jansons

Sniedzot vēderam tikai cīsiņus, čipsus un burgerus, bet acīm – vienīgi filmas, videospēles un īsziņas, mēs riskējam iedzīvoties avitaminozē.

Ilga Liepiņa

Lai atliek laiks grāmatu un avīžu lasīšanai!

Imants Liepiņš

Lai atliek laika pasapņot šajā saspringtajā laikā!

Sarma Upesleja

Gaismas atnākšanas un gadumijas gaidās, kad sirmās egles uz saviem pleciem svētās Ziemassvētku debesis tur,- gaismu izstarosim, lai uz katra cilvēka mājokli ceļu atrod patiesa prieka, veselības, mūsu Latvijas un ģimenes mīlestības gariņš!

Veronika Ailte

Nevar atgūt laiku, vārdus un iespējas, tāpēc novērtēsim laiku, izvēlēsimies vārdus un izmantosim iespējas!

Marija Anmane

Mierīgus un siltus Ziemassvētkus! Darbīgu un radošu Jauno gadu! Nezaudēt ticību sev! 

Sarmīte Krecere

Prozas lasījumi 2017

Bestmens

Pēc uzvaras Tukuma un Kurzemes prozas lasījumos Gunai Rozei ar stāstu “Bestmens” bija iespēja piedalīties Prozas lasījumos Rīgā 7. decembrī.

Gunu atbalstīt un labu prozu baudīt devās arī Rolanda Bula.

Lielajos prozas lasījumos Guna Roze piedalās otro reizi – pirmā reize bija 2012.gadā – arī kā Kurzemes lasījumu laureāts. Toreiz Guna lasīja fragmentu no romāna “101. kilometrs”.

Šogad man laimējās ar iespēju lasīt savu darbu tik talantīgā kompānijā: Māra Zālīte, Sergejs, Moreino, Inga Žolude, Kristīne Želve, Aivars Eipurs. Tas bija īsts baudījums kolēģu sniegumā un kopstrāvošanas iespējā. Dzirdēt labu prozu – kā nodzerties tīru ūdeni no dziļas akas.

Guna Roze

Atbildot organizatoru jautājumam par sava darba tapšanas vēsturi, Guna Roze stāsta: “Bestmens man uzkūlās no brīža, kad novembrī ierados Ventspils Rakstnieku mājā. Manos plānos bija rakstīt un pabeigt stāstus no topošā krājuma, taču šis kā vajātājs neatstājās pat pastaigās un miegā, kacinādams: “Okei, tu neprātīgi mīli savus divus orientāļus, bet vai gribētu būt viņu vietā?” Man nekas cits neatlika kā uzrakstīt stāstu, kā būtu, ja cilvēki un kaķi būtu mainītās lomās. Kad tas bija izdarīts, Bestmens atļāva rakstīt to, ko pati vēlos. Kad pienāca laiks iesniegt prozu Tukuma un Kurzemes prozas lasījumiem, atkal Bestmens ar savu uzstājību panāca savu, jo es gribēju lasīt pavisam citu stāstu. Nemaz nebrīnīšos, ja viņš iekļūs arī topošajā krājumā, kur pagaidām it nemaz neiederas.”

Stāstu var izlasīt sadaļā Rakstniecība/Proza

Kurzemes prozas lasījumi

“Kurzemes prozas lasījumos”, kas notika 25.novembrī Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā ar saviem darbiem piedalījās 5 Tukuma autori: Marija Anmane, Rolanda Bula, Gvido Drage, Ilga Liepiņa un Guna Roze

Pavisam stāstus bija iesūtījuši un lasījumos piedalījās 18 autori. Žūrijā strādāja: literātes Gundega Repše, Kristīne Ulberga, Laimdota Sēle, Ieva Rupenheite un Ventspils bibliotēkas vadītāja Astra Pumpure.

Tukumniece Guna Roze ar stāstu “Bestmens” ieguva 3 balvas: Ventspils muzeja simpātiju balvu; Publikas simpātiju balvu un galveno – žūrijas balvu – iespēju piedalīties Prozas lasījumos Rīgā.

Guna savu stāstu vēlreiz lasīs 7.decembrī 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30. Ieeja bezmaksas.

 

Daudz laimes dzimšanas dienā, LATVIJA!

Kūka Latvijai

Sarma Upesleja

Manā Dzimtenē

Pār aizaugušiem kara laukiem gulbji

slīd klusējot zem gubu mākoņiem

pār zemi, pirmos ziedos saplaukušu –

lūdz piedošanu lauztiem likteņiem,

kas saguluši zemes klēpi vēsā.

 

Varbūt to elpa trīs vēl apšu lapās,

vai vakarvēsmas  glāstā pieskaras?

Dun sāpes vētras laikā viļņu bangās,

bet liedagā žūst skumju asaras

par tiem, ko  gaidīja,

kas nepārnāca.

 

Ne izstāstīt, nedz aizmirst katru stāstu,

kas dzīvā asins lāsē pulsējis…

Kalst izpostītu dzimtu kokos zari,

bet zeme vienīgā šī latvietim:

to, kaut vai tikai  domās,

baltu turēt.

Tukuma prozas lasījumi 2017

Vēsture

11.novembrī notika jau piektie Tukuma prozas lasījumi. Šoreiz mākslinieku darbnīcā “Antīks” un konferensjē lomu uzņēmās Artis Gailis. Pasākums bija kupli apmeklēts un atzīts par ļoti labi noorganizētu. Piecos gados Tukumā savus vēl nepublicētos darbus (tāds ir festivāla noteikums) lasījuši 11 autori, šogad – 7. Iespējams, Tukums ir vienīgā vieta Latvijā, kur ir savi – vietējie prozas lasījumi. Gluži tāpat kā Kurzeme ir vienīgais reģions, kam ir savi – Kurzemes prozas lasījumi. Ne Vidzemei, ne Zemgalei, ne Latgalei tādu nav. Kurzemes lasījumos jau septiņus gadus piedalās arī Tukuma rakstnieki, divus gadus esam uzvarējuši.

Lasījumos piedalījās: Marija Anmane ar stāstu “Mice un terapija”, Rolanda Bula ar stāstu “Koppapīrs”, Gvido Drage ar triptihu “Zirgs pieguļā”, Ilga Liepiņa ar stāstu “Dīvas Eiras gūsts”, Olga Meldere ar atmiņu tēlojumu “Latvija, Tu mana asara”, Guna Roze ar stāstu “Bestmens” un Rita Voronova ar stāstu “Kamoliņš”. Rita ir Tukuma Raiņa ģimnāzijas 12.klases skolniece un līdz šim jaunākā Tukuma prozas lasījumu autore.

Vērtēšana

Šogad vērtēšana notika nedaudz citādi, jo paši Tukuma prozisti vēlējās. izmaiņas. Ierasts, ka Tukumā labāko stāstu nosaka klausītāju balsojums, kamēr Kurzemes un Latvijas jeb tā sauktajos Lielajos prozas lasījumos darbus vērtē tikai profesionāļi. Klausītāju balsojums nebija atcelts. Taču Tukuma rakstnieki vēlējās arī profesionāla literatūras kritiķa vērtējumu, jo konstruktīva kritika palīdz attīstīties, un arī tāpēc, ka, ņemot vērā profesionāļa ieteikumus, ir iespēja savus darbus uzlabot pirms Kurzemes prozas lasījumiem, kas notiks 25.novembrī Ventspilī.  Profesionālās žūrijas grūto pienākumu uzņēmās veikt literatūras kritiķe un “Latvijas Avīzes” iknedēļas pielikuma “Kultūrzīmes” satura redaktore Jūlija Dibovska, kura visus 7 darbus izlasīja un anomīmi izvērtēja jau pirms nedēļas. Viņasprāt labākā darba nosaukumu un autora vārdu J.Dibovska nosūtīja pa pastu. Aploksni atplēsa tieši apbalvošanas ceremonijas laikā. Galu galā tika piešķirtas veselas 3 balvas – Klausītāju, Žūrijas un Autoru balva.

Rezultāti

Klausītāju balva (J.Rozes grāmatnīcu dāvanu karte un pēdējais laikraksta “Konteksts” Nr.) – Rolandai Bulai

Autoru balva (sērijas “XX gs. romāns” grāmata un pēdējais laikraksta “Konteksts” Nr.) – ar neizšķirtu balsu skaitu Ritai Voronovai un Gunai Rozei

Žūrijas balva (Ilzes Cērpiņas glezna) – Gunai Rozei