Tukuma Literātu Apvienība
16.februāra vakarā Durbes pilī notika mūsu novadnieces, literātes, Tukuma Goda pilsones un Rožu svētku patroneses Māras Zālītes jaunā romāna “Paradīzes putni” otrie atvēršanas svētki, kas šoreiz bija rīkoti īpaši autores novadniekiem – tukumniekiem. Pils zāle bija M.Zālītes daiļrades cienītāju pilna. Starp visiem arī četras TLA literātes: Baiba Talce, Marija Anmane, Guna Roze un Rolanda Bula.
“Paradīzes […]
Laikam jau rakstīju, ka pie būriem bija uzraksti “Latvietis”, “Roms”, “Ebrejs”, “Eskimoss” un tā tālāk. Un katram klāt tabula ar nacionālajām īpatnībām. Pienāk pie blakus sprosta milzis meinkūns, pieglauž ausis un murd: “Vai šis krievs ir kastrēts?” – “Ko jūs iedomājaties?!” Ģenerāļa Bogomoloviča saimniekam, Devonas reksam acis ieplešas vēl apaļākas un kažoka sprogas iztaisnojas. “Kastrētus cilvēkus uz izstādēm neved!” – “Un cik maksā šis smukulītis?” meinkūna sieva trinas gar manu būri. “Tik un tik,” mana ēģiptiešu mau, Anippe Mukarramma vārdā, ar ķepu divreiz uzsit pa rokaspulksteņa ciparnīcu – tā viņi tur nosauca cenas. “Kāpēc latvieši tik dārgi?” meinkūnietes vīrs groza ūsas. “Reti eksemplāri un BRĪNIŠĶĪGA VALODA, tāpēc.”
Pēc uzvaras Tukuma un Kurzemes prozas lasījumos Gunai Rozei ar stāstu “Bestmens” bija iespēja piedalīties Prozas lasījumos Rīgā 7. decembrī.
Gunu atbalstīt un labu prozu baudīt devās arī Rolanda Bula.
Lielajos prozas lasījumos Guna Roze piedalās otro reizi – pirmā reize bija 2012.gadā – arī kā Kurzemes lasījumu laureāts. Toreiz Guna lasīja fragmentu no romāna “101. kilometrs”. […]
Par Mūziku, mūziķiem un klausītājiem… (no mūzikas žurnālistes Olgas Pētersones grāmatas “Orfejismi”, apg.”Mansards”, 2012)
* Nepieredzējis klausītājs bauda pazīstamas melodijas. Pieredzējis klausītājs – atskaņojuma kvalitāti. Tas, kas sajūsmina pirmo, otro var kaitināt. Mēģini nu apmierināt abus!
* Mūziķim mūzika ir gan aizmugure, gan balsts, gan debesis, gan bezdibenis, gan dūnu spilvens, gan bezmiegs, gan naudas kule, gan […]
Pirms pieciem gadiem iznāca Elmāra dzejas krājums “Saulava” – pēdējais viņa dzīves laikā.
Toreiz grāmatas priekšvārds tapa kā “Rumba deklinācijās”
KAS?
Dzejas huligāns vecs
Elmārs Augusts Rumba. Cienījams tukumnieks. Sirms vīrs ar puikas sirdi: Paskatos spogulī, cik gudrs mans ģīmis! / Paskatos vēlreiz, nu muļķis, kas muļķis! Nelabojams puika, lirisks nemiernieks – dzejnieks ar realitātes apziņu: Kaut kādā […]
“Sirds uz perona 2017” – Tukums, Irlava, Sāti – video
tukumniekiem
8.septembra saulrieta laikā
pie unikalā objekta “Tilts uz Nekurieni”
sākums 19.30
Jau septīto gadu pēc kārtas notiks visdemokrātiskākā Dzejas dienu akcija jaunajiem&radošajiem&romantiskajiem “Sirds uz perona”. Tā aizsākās tieši Tukumā, un katru rudeni vieno simtiem cilvēku, kas vienlaikus lasa savu mīļāko dzeju… dzelzceļa stacijās Latvijā un pasaulē.
Šogad, tuvojoties Latvijas simtgadei, “peronisti” pulcēsies uz vairs neeksistējošām un […]
Tā ir grāmata plus tās audioversija vienos vākos. Pirmajā CD Čaka dzeju lasa Vilis Daudziņš, otrajā skan dziesmas ar Čaka vārdiem.
Vienreizīgi!!! Kā skābeklis garam, sirdij, dvēselei! Sāku ar dziesmām. Tas, kā Čaku izprot (komponē un nodzied) Artis Robežnieks (1.-8.), ir ovāciju vērts! Tik bijīgi atdod godu Čakam, lai nedominētu Robežnieks, bet tai pašā laikā… to paveic tieši viņš! Tas liecina ne vien par aktiera profesionālismu, bet arī par cilvēciskajām īpašībām. Citu komponistu dziesmas (Pēteris Plakidis, Imants Kalniņš un slavenais Nezināmais), tostarp tautā mīlētākās – Nezināmā autora Miglā asaro logs un Liepas satumst – dzied Artūrs Skrastiņš. Atzīšos, pazibēja kluss prieks, ka te nu Robežnieks ir pārāks par Dailes teātra skatuves prīmu, un tur neko nevar padarīt, jo… Robežnieks vienkārši ir labāks! Smeķīgi un asprātīgi brīnišķīgā ebreju akcentā pats savu dziesmu Marijas iela nodzied Uldis Stabulnieks, bet divas Artura Maskata dziesmas – Ivars Kalniņš.
Pēc Adriana divdesmit piecu gadu svinībām jubilāra omas sētā beidzot bija iestājies miers. Viesi prom pa mājām vai ieslīguši salda skurbuma sapņos teltīs tepat dārzā. Vienīgās skaņas siltajā maija pēdējā rītā bija putnu riesta vairāksolīšanas dziesmas, kas aprims līdz ar cāļu izšķilšanos, un suņu sasaukšanās, kas nerims, kamēr vien pastāvēs pasaule. Visvairāk sakāmā kā arvien bija omas kucei. Kaimiņu kranči pa vārdam, diviem, kamēr šī katram pretī veselu lērumu. Beigās ņēmās viena pati; jo ilgāk pārējie neatsaucās, jo Bābiņa – tāds bija viņas vārds – negantāk plosījās…
Sirsnīgais romantiķis Andris Jansons vien šaurā lokā ir zināms kā dzejnieks un komponists. Lai arī viņš ne druskas nav ambiciozs, nešaubīgi būtu pelnījis savu izdevēju.
Dzimis 1976. gadā Ventspilī. Dzeju un mūziku raksta jau kopš bērnības, tālab mācījās Ventspils Mūzikas koledžā, kur viņa literatūras pasniedzēja bija leģendārā Aija Bumbiere