Tukuma Literātu Apvienība
Par godu “Tukuma Literātu apvienības” 60-ajai gadskārtai rīkojam daudzveidīgu jubilejas pasākumu kopumu – “Literātu dienas novadā”, ko atklāja tikšanās ar lasītājiem Tukuma novada bibliotēkās.
Tikšanās “maratonu” 16. martā literāti atklāja uzreiz divās bibliotēkās. Guna Roze un Ināra Bezmere – Kandavas bibliotēkā, bet Ingrīda Zaķe un Guntis Tālers – Engurē (lasīt šeit).
Taču tas vēl nebija viss…
Vakar, 16. martā, četriem TLA literātiem gandrīz vienlaikus viesojoties divās novada bibliotēkās, atklājām “Tukuma Literātu apvienības” 60-ajai jubilejai veltīto tūri “Literātu dienas novadā”.
Tukums ir senām leģendām apvīts, gleznainu pakalnu un Slocenes upes senlejas ieskauts. Tā ir vieta, kur labsirdīgs milzis reiz sargājis ļaudis pret tumsas dēmonu uzbrukumiem, vieta, kur dārzniece Katrīna dāvājusi ikvienam brīnišķas rozes, līdz visi zinājuši, ka uz Tukumu jābrauc smukuma lūkoties. Un kur smukums, tur agri vai vēlu atlido daiļās mūzas, un viņām pa pēdām – protama lieta – mākslas un poēzijas radītāji. Pats pirmais bija kāds vācu literāts – Kristofors Fīrekers. Reiz jaunībā uzplaukusī mīlestība pret daiļu latviešu sievieti viņā bija pāraugusi par mīlestību pret visu latviešu tautu un šīs mīlas ziedi deva necerēti bagātus augļus. Tieši Fīrekeram varam būt pateicīgi par latviešu literatūras aizsākumiem.
/Guntis Tālers speciāli “Latvijas Grāmatu izstādei 2023”/
Ikgadējie grāmatu svētki “Latvijas Grāmatu izstāde 2023” Ķīpsalā šogad notika no 3. līdz 5. martam. “Tukuma Literātu apvienība” – allaž piedāvājot arī novada kultūrvēsturiskos izdevumus – izstādē piedalījās jau sesto reizi…
Turpināt lasīt “Grāmatu izstāde – sirēnu un tauru skaņu pavadījumā”
Gatavojoties TLA 60 gadu jubilejai, ko atzīmēsim maijā, uzsākam tūri “Literātu dienas novadā” – tiksimies ar lasītājiem vai visās Tukuma novada bibliotēkās.
9. februārī Rīgā, izdevniecības “Zvaigzne ABC” svinību pagrabiņā Kr. Valdemāra ielā 6 notika Ingrīdas Zaķes stāstu krājuma “Sugerbušs – absurdi stāstiņi vīriešiem” atvēršanas svētki.
Pasākumu vadīja aktieris Māris Bezmers, ar savu klātbūtni pagodināja izdevniecības īpašniece Vija Kilbloka, projektu vadītāja Bārbala Simsone, reklāmas menedžere Kristīne Ilziņa un grāmatas redaktore Daina Grūbe. Starp daudzajiem pasākuma apmeklētājiem bija arī vairāki latviešu rakstnieki un, protams, “Tukuma Literātu apvienības” kolēģi.
atvēršanas svētku video mirkļi
2017. gadā ieviesām tradīciju – TLA biedru un reizēm arī sadarbības partneru sumināšanu par paveikto iepriekšējā gadā – “Zelta svece”. Nominantus izvirza paši literāti, tālab katrai balvai vienmēr ir vairāki nominanti. Balvu saņem tas, kurš visvairāk reižu izvirzīts attiecīgai nominācijai. Par ko – arī tas ir TLA kolēģu formulējums.
Līdz šim balva bija drīzāk simboliska – diploms ar pie tā piestiprinātu zelta svecīti. Šogad – TLA lielās jubilejas gadā – arī pati balva ir īpaša. To darināja koktēlnieks Guntars Upenieks.
Turpini lasīt, lai iepazītos ar laureātiem un viņu darbiem
Krēslu parāde
Pagājušā gada decembrī “Tukuma Literātu apvienība” pēc gandrīz 60 darba gadiem beidzot tika pie savām telpām Tukumā, Tidaholmas ielā 3 (Audēju darbnīcas mājā) 2. stāvā.
12. janvārī jaunajās telpās rīkojām pirmo pasākumu – apvienojām sālsmaizi ar TLA tradicionālo iepriekšējā gada izvērtējuma pasākumu “Zelta svece”.
Diemžēl telpa nav bezizmēra, tāpēc nolēmām, ka aicināsim viesos tikai pašus tuvākos draugus un sadarbības partnerus – tos, ar kuriem sastrādājamies gandrīz ikdienā. Tādu izrādījās vairāki desmiti, un mūsu Guntim Tāleram radās loģisks jautājums: “Kur mēs viņus visus sēdināsim, ja mums ir tikai divi krēsli?” Tā dzima ideja viesiem pateikt priekšā vēlamo sālsmaizes dāvanu – krēslu ar dzīves pieredzi.
Atzīstamies, nebijām gaidījuši tādu radošumu no mūsu viesu puses! Tukuma literātiem tagad pilnīgi noteikti ir visdaudzveidīgākā krēslu kolekcija novadā.
Ja būtu jāpiešķir nominācijas dāvāto krēslu stāstiem, tad “Asprātīgākais” tiktu Tukuma novada Domes dāvāto krēslu trijotnei, “Sīkstākais” – Tukuma Tēlotājmākslas studijas dāvanai, bet “Viskulturālākais” – Tukuma pilsētas kultūras nama uzfrišinātajai “veco krēslu” rindai.
No sirds pateicamies arī mūsu fanei (kā viņa pati sevi dēvē) Irīnai Pumpurei par piedāvāto un paveikto roku darbu – jaunām “sēžamvietām” no pagraba pelējuma izglābtu krēslu komplektam.
Pieminot Sarmu Upesleju, atļaušos neievērot ierasto sērīgi apcerīgo toni, bet pastāstīšu mazu, gaišu atgadījumu mūsu abu attiecībās. Sarmai, tāpat kā man, patika sēņot. Vairākus pēdējos gadus viņa brauca uz manu mežu sēņot un gavilēdama lasīja baravikas. Pagājušās sausās vasaras dēļ sēņu raža bija nožēlojama, tā ka pat man, pieredzējušam meža vecim, maz ko izdevās salasīt. Tikai vienreiz mans grozs izrādījās baraviku pilns. Jau mājup nākot attapu ka neesmu Sarmu paaicinājis, kā apsolījis. Mudīgi zvanu, – jā, viņa brauks tūlīt un skriešiem, ja ne lasīt, vismaz uzcept sanāks. Un pēc kādas stundas viņa jau ierullē manā sētā un priecājas kā bērns par skaistajām sēnēm.
Pa tam ābeļdārzā notiek mazie meliorācijas darbi – no mednieku kolektīva par teritorijas izmantošanu dabūtais ekskavators tīra grāvi. Dabiski ka Sarma pajautā – ko man tur rok? Jautrā prātā papūšu ka zem vecās ābeles mans vectēvs savulaik, krieviem ienākot, noracis maisu ar sudraba pieclatniekiem – mildām. Sarma redz ka es muldu, taču joka pēc izliekas ticot, uzprasās paskatīties un nopietni stāsta kā ar svārstiņu var apslēptu mantu atrast. Tas izklausījās tik pārliecinoši, ka es patiesi noticēju viņas šamanes spējām.
Kāpēc es šo stāstu? Man ļoti patīk sirdsgudri cilvēki. Un sirds dzejnieki arī patīk. Ļoti reti šīs kvalitātes piemīt vienam cilvēkam. Sarmas gadījumā abi talanti bija viņas būtība. Un dāsni viņa ar tiem dalījās gan savā dzīvē, gan dzejā. Tāpēc es aicinu nevis sērot par Sarmas aiziešanu, bet novēlēt viņai laimīgu ceļu. Esmu pārliecināts ka Dievs, kas tik pat labi Lielā Daba arī ir, rūpīgi sarga Sarmas jau daudzas dzīvas pieredzējušo dvēseli ceļā uz Gaismu. Ar Dievu, Sarma!
9. decembrī Šlokenbekas muižā notika vēsturē Tukuma novada vēsturē pirmais apbalvošanas pasākums kultūras darbiniekiem “Gada balva kultūrā 2022”
Vienu no trim galvenajām balvām ieguva TLA organizētā Dzejas dienu akcija “Sirds uz perona”, kas bija nominēta kategorijā “Starptautisks notikums”.
Balvu saņēma “Sirds uz perona” idejas autore un organizatore Guna Roze-Tamule.
Šī ir “Sirds uz perona” otrā balva. Pirmo – par diasporas iesaistīšanu akcijā “Sirds uz perona” – Gunai Rozei-Tamulei un “Tukuma Literātu apvienībai” valsts svētkos piešķīra un 7. decembrī pasniedza Pasaules Brīvo latviešu apvienība.
Priecājamies, lepojamies un esam motivēti strādāt tālāk!
Piektdienas, 25.novembra vakarā Tukuma pilsētas Kultūras nams kamīnzālē pulcējās novada literāti un viņu atbalstītāji, lai piedalītos ikgadējo Prozas lasījumu – konkursa “Tukuma prozas fermentācija 2022 – Sakāmi vārdi” finālā.
Šī gada pasākums bija īpašs – Tukuma Literātu apvienība atzīmēja literārā konkursa “Tukuma prozas fermentācija” desmito gadskārtu.
Pirmie lasījumi notika Tukuma bibliotēkā 2013. gadā, kad pieci “Tukuma Literātu apvienības” autori savā starpā un nelielai publikai lasīja topošo romānu fragmentus, lai saprastu, kā uzrakstītais strādā uz publiku, kā veikto vērtē citi autori un arī klausītāji, tātad potenciālie lasītāji. Balvas togad nepiešķīra. Publiski izsludināts konkurss ar noslēguma lasījumiem sākās 2014. gadā.
2019. gadā Tukuma prozas lasījumi pārvērtās par Prozas fermentāciju. Kopš tā laika autori konkursam vairs neiesniedz brīvi radušos tekstus, be katru gadu viņiem ir cits uzdevums. Pa šiem 10 gadiem konkursā piedalījušies 24 autori un puse no tiem nav TLA biedri.
Deviņu gadu laikā astoņi konkursā lasītie stāsti vai romānu fragmenti iekļuvuši grāmatās, kas bija izstādītas nelielā ekspozīcijā. Imanta Liepiņa “Ukraina, dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija”, Gunas Rozes “101. kilometrs” un “Sadursme”, Rolandas Bulas “Atpakaļceļš”, Arvīda Deģa “Laktīgalas aptieķnieks”, Viļa Selecka “Meitenes ar eņģeļa tetovējumu”, Gvido Drages “Karma sūtra. Stāsti” un Gunta Tālera “Nemieīgās dvēseles”. Devītā grāmata – Ingrīdas Zaķes “Šugerbušs. Absurdi stāstiņi vīriešiem” apgādā “Zvaigzne ABC” iznāks jau šogad.
Konkursa desmit gadu jubilejā tam beidzot ir savs logo (ska. raksta titulattēlu). Pirms mēneša izsludinājām konkursu Kas attēlots logotipā? Uzvarētājam piedāvājām izvēlēties jebkuru no TLA autoru izdotajām grāmatām. Uzvarētāja ir Irīna Pumpure. Savā vēstulē viņa rakstīja:
“Tālā, 1962.gada ziema. Skoliņa Kazahijas vidienē. Uz pirmklasnieču sola, viducī, tam paredzētajā iedobē, skolotāja ievieto pirmo tintnīcu klasē. Mums abām ar solabiedreni un vārda māsu – Irinu Bezrukovu ir tas gods un bezgala grūtais uzdevums – nolikt malā zīmuli, ar kuru pus gadu esam rakstītprasmi apguvušas, iemērkt tintnīcā spalvaskātu un bez klekšiem tikt līdz burtnīcas lapai.
Slīpsvītru burtnīca un tintes spalvaskāts līdzās tintnīcai, tie vēl joprojām ir skaistu atmiņu simboli.”
Irīna izvēlējās balvā saņemt Ilgas Liepiņas šogad iznākušo grāmatu “Ūdensvīrs ar resno bizi” un saņēma to no autores rokām.
Kas tad ir attēlots logotipā? Izrādās – kolba /fermentācija/, kas tikpat labi izskatās arī pēc tintnīcas /rakstniecība/ un spuldzes /jaunas idejas, garīgums, gaisma/. Kolbā ir šķidrums, kas skalojas pāri robežām /radošais lidojums/, tomēr tas nedodas rokās spalvaskātam, kas ir arī spuldzes deglis /radošās mokas/. Bert tūlīt, tūlīt jau pieskarsies un taps jauns darbs, lai šautos laukā no fermentācijas trauka.
Logotipa ideju apsprieda visi TLA literāti, bet uzzīmēja māksliniece Lolita Kalniņa – Ozoliņa.
Nolasot mini fragmentiņu un stāsta nosaukumu, finālistus atklāja žūrijas pārstāve Bārbala Simsone. Stāstam raksturīgus attēlus, kas projicējās telpā uz sienas, izvēlējās paši autori.
Maija Laugale jau gandrīz gadu strādā ārpus Latvijas, tāpēc savu darbu lasīja video ierakstā
Prozas lasījumus bagātināja virtuozās akordeonistes Inita Āboliņa perfektais muzikālais sniegums. Māksliniece bija iepazinusies ar visiem konkursantu stāstiem, lai katram īpaši pielāgotu savas skaņdarbu improvizācijas, kas izpelnījās klausītāju vētrainus aplausus.
Kā fināla pasākumā atzina žūrija, iesniegtie darbi bija ļoti kvalitatīvi, tamdēļ vērtēšanas process nebija nemaz tik vienkāršs, neizpaliekot arī karstām diskusijām starp žūrijas locekļiem.
Gatavo Goda rakstu maketus māksliniece sūtīja tieši tipogrāfijai, kas pasūtītājam – Tukuma Literātu apvienībai tos atdeva aizlīmētā aploksnē. Aploksni noslēguma pasākumā jau pēc lasījumiem atvēra žūrija, parakstījās uz Goda rakstiem un pasākuma otrajā daļā pasniedza laureātiem.
Īpašu atzinību par iesniegto stāstu literāro meistarību un atbilstību āķīgajam konkursa uzdevumam, ieguva: Guna Roze ar stāstu “Liedaga Bolero”, lasi te, Trešā vieta konkursā – Maija Laugale ar stāstu “Barons”, lasi te.
Nomināciju “Klausītāju balva” ieguva Ināras Bezmeres “Piektais cēliens”, bet “Autoru balva” nonāca pie Gunta Tālera par viņa stāstu “Tikšanās ar veco Sirkantu”, lasi te.
